Notiek konsultācijas par NATO bataljonu veidošanu Baltijā

Pašlaik notiek konsultācijas ar NATO vadošajām valstīm par bataljonu veidošanu Baltijas valstīs un Polijā.

Vakar Briselē Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube piedalījās NATO Militārās komitejas sanāksmē, kuras laikā tika apstiprināts ieteikums NATO aizsardzības ministriem Baltijas valstīs un Polijā veidot bataljona līmeņa kaujas grupas vienības.

"Militārās komitejas laikā diskutējām par vairākiem svarīgiem jautājumiem, lai sniegtu rekomendācijas NATO dalībvalstu ministriem, gatavojoties NATO aizsardzības ministru sanāksmei. Sanāksmes laikā NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas," skaidro Graube.

"Šis ir svarīgs solis ceļā uz NATO Varšavas samitu šā gada 8.-9. jūlijā, kurā valstu un valdību vadītājiem būs jālemj par ilgtermiņa sabiedroto militāro klātbūtni mūsu reģionā," uzsver Nacionālo bruņoto spēku komandieris, skaidrojot, ka šobrīd notiek konsultācijas ar vadošajām valstīm par konkrētu valstu iesaisti šo bataljonu veidošanā Baltijas valstīs un Polijā.

"Vienlaikus vēlos atgādināt par mūsu pienākumiem, jo NATO lēmumi neatcels mūsu saistības. Lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos," uzsver Graube.

Jau ziņots, ka šā gada februārī NATO valstu aizsardzības ministri nolēma pastiprināt sabiedroto klātbūtni alianses Eiropas austrumu robežvalstīs, tostarp Latvijā. NATO Militārajai komitejai un NATO stratēģiskajām pavēlniecībām tika dots uzdevums sagatavot priekšlikumus par šīs klātbūtnes veidu un apjomu.

Militārā komiteja, kas ir augstākā alianses militārā institūcija, dalībvalstu bruņoto spēku komandieru līmenī tās priekšsēdētāja ģenerāļa Petra Pavela vadībā, gatavojoties NATO samitam Varšavā, apsprieda ilgtermiņa pielāgošanos, NATO pastiprinātās aizsardzības un atturēšanas aktualitātes un Gatavības rīcības plāna izpildes gaitu. Militārā komiteja pārskatīja arī atbalstu operācijai "Resolute Support" Afganistānā.

Lai arī saskaņā ar Graubes teikto konsultācijas vēl notiek, ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters ir paziņojis, ka NATO apsver iespēju Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā dislocēt 4000 karavīru, maija sākumā vēstīja Polijas Radio. Ministrs to paziņoja žurnālistiem, lidojot no Vašingtonas uz Štutgarti.

Viņš norādīja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts NATO samitā, kas jūlijā notiks Varšavā. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka šobrīd tiek apspriesta iespēja katrā no Baltijas valstīm un Polijā izvietot starptautisku bataljonu. Šie spēki tur atrastos rotācijas kārtībā. Galīgais lēmums tiks pieņemts līdz jūlijā Varšavā gaidāmajam NATO samitam.

Laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ) iepriekš vēstīja, ka NATO gatavojas Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus bataljonus - aptuveni 4000 karavīru, lai stiprinātu alianses robežu ar Krieviju. ASV, visticamāk, varētu piešķirt divus bataljonus, bet Vācija un Lielbritānija katra varētu piešķirt pa vienam bataljonam.

ASV mediji vēsta, ka plāns par 4000 karavīru dislocēšanu Baltijas valstīs un Polijā nepārklājas ar iepriekš izsludināto nodomu Austrumeiropā izvietot 4200 amerikāņu karavīru.