EY: Nākamgad Latvijas ekonomika varētu kļūt par straujāk augošo eirozonā

Taču jau nākamgad Latvijai vajadzētu atgūt agrāko straujāk augošās eirozonas ekonomikas statusu, proti, EY eksperti paredz, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 4,2 %, kam sekos 4,8% un 4,5% pieaugums attiecīgi 2018. un 2019.gados.

EY partneris Baltijā Guntars Krols vērtē, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sākt kādu brīdi iekavējušos izrāvienu - tas varbūt nebūs sevišķi ātrs, taču ir visi priekšnosacījumi atsākt tādu izaugsmi, kas mūsu dzīves līmeni tuvinātu pārticīgākajām eirozonas valstīm. Cilvēkiem pērn ir auguši ienākumi, privātais patēriņš balsta ekonomikas izaugsmi, ko papildus tagad īpaši stiprina arī neprognozēti vājās naftas cenas, kas vairāk ļauj nopelnīt arī uzņēmējiem. Tam papildus, lai arī tikai ar nelielu pieaugumu, saglabājas arī eksporta nozīme, kam par labu nāk arī vājais eiro.

"Priekšnosacījumi ir labi, taču risks ir tos neizmantot, proti, uzmanīgi jāvērtē algu un ražīguma samērība, nedrīkstam arī kavēties ar Eiropas fondu apguvi vai ir jāpieņem pārdomāti, paredzami finanšu un nodokļu politikas lēmumi," aicina Krols.

Savukārt eirozonā kopumā izaugsme šogad un nākamgad būs 1,8%, lēš EY analītiķi. Pieaugošs eksports un labāki iekšzemes patēriņa rezultāti rada spiedienu palielināt ražošanas jaudas, ko īstenot palīdz kredītu pieejamība un īpaši zemās procentu likmes. Tā rezultātā gaidāms, ka eirozonā investīcijas augs par 2,4% šogad un 3,1% nākamgad.

"Izaugsme eirozonā kopumā saglabāsies lēna vēl vairākus gadus, taču šī izaugsme sāk izskatīties balstīta uz spēcīgākiem pamatiem, proti, ja vēl nesen eirozonas atveseļošanos virzīja mājsaimniecību patēriņš un arī uzņēmēju ieguvumi no zemākām energoresursu cenām, tad jau šogad un nākamajā gadā atgūsies arī privātā sektora investīcijas, kas attiecīgi radīs papildu pieprasījumu pēc darbaspēka un augstākus ieņēmumus mājsaimniecībām. Tas atspoguļo lielāku uzņēmēju ticību stabilitātei, ja ne gluži straujai izaugsmei," skaidro Krols.

EY prognozē, ka inflācijas līmenis Latvijā paātrināsies līdz 1,8% šogad un 2,4% ik gadu nākamo trīs gadu laikā.

Visā eirozonā augstāka inflācija ir gaidāma vien Igaunijā un Maltā, lēš EY eksperti, bet eirozonas kopējais inflācijas rādītājs šogad būs 1,1% līmenī, kas ir samērā būtisks pieaugums salīdzinājumā ar vien 0,1% pērn.

EY prognozē, ka bezdarba līmenis Latvijā šogad nokritīsies līdz 9,1%, kas būs nedaudz zemāks par eirozonas vidējo 10,6% rādītāju, kas savukārt būs samazinājies no 11% apmēra pagājušajā gadā. EY pētnieki uzskata, ka zemākais bezdarbs Eirozonā šogad būs Vācijā, kur tas būs vien 4,5% līmenī, bet augstākais - Grieķijā, kur tas būs 26,5%.

Būtisks eirozonas attīstības faktors būs eiro valūtas vājums - EY eksperti sagaida, ka eiro šogad varētu nokristies līdz pat 1,07 ASV dolāriem par eiro. Zemā eiro vērtība un ļoti lētie kredītresursi stiprina tos Eirozonas ražotājus, kas sacenšas ar uzņēmumiem citviet pasaulē.