Neraugoties uz lielas iedzīvotāju daļas skepsi un valsts musulmaņu atklāti negatīvo nostāju, Francijas premjers Fransuā Fijons paziņojis, ka jau drīzumā tiks izstrādāti noteikumi, kuru mērķis ir paaugstināt valsts iedzīvotāju nacionālo pašapziņu.
Plīvojošs valsts karogs pie Francijas skolām, 1789. gadā pieņemtās tiesību deklarācijas kopija katrā klasē, pastiprināta franču valodas un pilsonisko brīvību mācīšana ieceļotājiem un svinīga ceremonija tiem, kuriem piešķirta pilsonība – valdība solās jau tuvākajā laikā noformulēt visas šīs idejas likumos.
"Uzsvars tiks likts uz cieņu pret republikas vērtībām, tas attiecas gan uz vīriešu un sieviešu vienlīdzības principa ievērošanu, gan noteikta līmeņa franču valodas zināšanām," BBC citē premjera sacīto. Viņš piebildis, ka jaunos noteikumus izstrādās ekspertu komisija, kurā būs iekļauti gan parlamenta deputāti, gan vēsturnieki, bet aprīlī prezidents Nikolā Sarkozī ieplānojis nākt klajā ar programmatisku runu par nacionālās identitātes jautājumiem.
Pēdējo trīs mēnešu garumā Francijā pēc N. Sarkozī iniciatīvas tika rīkotas sabiedriskas debates par šo tematu. Tiesa, radies iespaids, ka pats prezidents, kurš sākotnēji bija to iniciators, pēc asās kritikas un sociālistu faktiskā boikota pret šo ideju atsalis. BBC uzsver, ka sākotnēji bijis paredzēts vērienīgs pasākums, kura laikā tiktu izsludināti priekšlikumi, kas izkristalizējušies debatēs. Tomēr galu galā viss izvērties par ierindas preses brīfingu, kurā piedalījies tikai premjers un imigrācijas lietu ministrs Ēriks Besons.
Jāpiebilst, ka laika ziņā diskusijas par nacionālo identitāti sakritušas ar strīdiem par musulmaņu galvassegu valkāšanu, un nav pārsteigums, ka liela daļa no Francijas aptuveni pieciem miljoniem musulmaņu tās uztvēruši kā pret sevi vērstu uzbrukumu. Ieceļotāji, kuri gadiem ilgi dzīvojuši savās noslēgtās kopienās, faktiski Francijā izveidojot Otro Ziemeļāfriku, nespēj samierināties ar domu, ka ne tikai nāksies mācīties valodu, bet arī pilsonības saņemšanas ceremonijā ar savu parakstu apliecināt cieņu Francijas vērtībām un likumdošanai. Valdības plānu pretinieki norādījuši, ka visas šīs runas par lielākoties simboliskiem pasākumiem ļoti atgādinot valdošās Tautas savienības partijas (UMP) kampaņu pirms martā gaidāmajām municipālajām vēlēšanām. Netieši to atzinis arī F. Filjons, sarunā ar Reuters paziņojot, ka viņa partijai ir apnicis, ka īsto francūžu tēmu līdz šim monopolizējusi galēji labējā Nacionālā fronte.
Opozīcijā esošo sociālistu pārstāvis Benuā Amons intervijā AP norādījis, ka valdības rosinātās debates līdz šim vairāk šķēlušas nekā vienojušas sabiedrību. Viņš atsaucies uz 1. februārī publicētas Obea – Infraforces aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka vairāk nekā 50% Francijas iedzīvotāju ir skeptiski noskaņoti pret šo diskusiju un 62% ir pārliecināti, ka tā nepalīdzēs definēt, kas īsti ir īsts francūzis. Imigrācijas ministrs Ē. Besons gan apelē pie aptaujas, kas veikta pēc ministrijas pasūtījuma – tā liecina, ka 74% aptaujāto uzskata, ka Francijas nacionālā identitāte vājinās, 30% šo procesu saista ar imigrāciju, bet 18% – ar kultūras un ētiskajiem jautājumiem.
Tikmēr komentāri internetā liecina, ka aizvien vairāk un vairāk francūžu ir neapmierināti ar sociālo labvēlību, kas tiek izrādīta ieceļotājiem, un viņu atbildes reakciju. "Nevienu nevar piespiest iemīlēt vīnu, cūkgaļu un akordeonu. Taču nepieciešams pieprasīt cieņu pret mūsu pagātni un vērtībām. Ne tikai etniskie iebaucēji, bet arī daudzi gados jauni francūži diemžēl uzskata, ka vēsture sākusies tikai ar viņu piedzimšanu," raksta kāds iedzīvotājs, kurš sevi nodēvējis par Žanu.