Čehija nepievienosies Eiropas Komisijai (EK) nosūtītajai vēstulei, kurā pausta negatīva nostāja pret Krievijas plānu paplašināt gāzes vadu, kas to savieno ar Vāciju, ceturtdien nolēma Čehijas valdība. Arī Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs norādījis, ka vēstuli neparakstīs.
Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Jans Mladleks uzskata, ka Slovākijas sagatavotajā vēstulē paustais formulējums ir pārāk spēcīgs. "Mēs par to esam runājuši ar slovāku ministriju, bet neesam spējuši vienoties," viņš teica žurnālistiem.
Tajā pašā laikā ministrs norādīja, ka tā dēvētajam "Nord Stream 2" projektam ir gan plusi, gan mīnusi un viņš atbalstīs gāzes piegādi cauri Ukrainai.
"Lai gāzesvads būtu funkcionāls, ilgtermiņā vajadzētu garantēt minimālu gāzes tranzītu cauri Ukrainai," teica Mladleks, norādot, ka Čehijas interesēs ir divi funkcionāli gāzes piegādes vadi no Krievijas.
Kā norādīja Mladleks, Čehija atbalsta gāzes piegādātāju dažādošanu. "Topošais Azerbaidžānas un Turcijas cauruļvads TANAP šķiet visdaudzsološākais," atzina Mladleks, norādot, ka nākotnē Čehija no Azerbaidžānas varētu iepirkt ne tikai jēlnaftu, bet arī dabasgāzi.
Kā ziņots, EK nosūtīta vēstule, kurā uzsvērts, ka tā dēvētais projekts "Nord Stream 2" jāizvērtē ļoti rūpīgi, un aicināts uz "iekļaujošu diskusiju" nākamā mēneša Eiropas Savienības (ES) samitā.
Vēstuli parakstījušās valstis Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija norāda, ka Krievijas plāns paplašināt gāzes vadu, kas to savieno ar Vāciju, ir pretrunā ar ES interesēm un tā īstenošana var vēl vairāk destabilizēt situāciju Ukrainā.
EK jau pavēstījusi, ka rūpīgi pārbaudīs projekta atbilstību ES tiesību normām. Komisija atzīmējusi, ka tās prioritāte ir dažādot gāzes piegādātājus, vienlaikus saglabājot Ukrainu kā piegādes tranzīta valsti.
Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par "Nord Stream 2" gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve. Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.