Šodien pulksten vienos Parīzes teroraktu upuri tiek pieminēti ar klusuma brīdi – pasaulē, Eiropā, Latvijā, Rīgā. Visur. Vārdi nekas vairs nebūs kā agrāk atkal ir piepildījušies. Dzīve kļūs sarežģītāka un varbūt arī vienotāka gan naidā, gan cilvēkmīlestībā.
Latvijā traģēdija atbalsojusies ar sērās noformētiem karogiem, atceltiem izklaides pasākumiem, pie Francijas vēstniecības sagūlušiem ziediem. Vienlaikus domās un runās cilvēki novērtē, ka atrašanās ģeopolitiskajā perifērijā ir mūsu valsts priekšrocība.
Pēc traģiskajiem notikumiem Eiropas vidienē Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis izplatīja paziņojumu, ko noslēdza ar šādiem vārdiem: «Aicinu patriotisma nedēļas ietvaros īpaši novērtēt stabilitāti un mieru, kas ir mūsu zemē! Sargāsim to!» Drošības iestādes apgalvo, ka Latvijā terorisma draudu līmenis nav pieaudzis, uz tām atsaucās arī prezidents: «Nacionālās drošības padomes vārdā vēlos uzsvērt, ka terorisma draudu līmenis Latvijā nav mainījies – un tas joprojām ir zems.
Tāpat uzsveru, ka mūsu valsts drošības dienesti strādā pastiprinātā režīmā kopš vakar vakara, lai novērstu jebkādus iespējamos terora draudus Latvijā. Mēs kontrolējam drošības situāciju valstī.»
Jautājums par robežu
Tomēr ne visi ir pārliecināti par specdienestu spējām no Eiropā ieceļojošo migrantu plūsmas izķeksēt Islāma valsts kaujiniekus, vēl jo vairāk, ņemot vērā faktu, ka viņi jau atrodas Eiropā. Par to bažījas arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Savā tvitera kontā viņš sestdien ierakstīja: «Šengenas līgums ir jāsaglabā, par to nav šaubu. Taču robežkontrole ir jāatjauno visās valstīs. Tas jādara nekavējoties.» Sarunā ar Neatkarīgo ministrs apliecina, ka rosinās šī jautājuma apspriešanu valdībā: «Šobrīd redzam, ka tas skar visu Eiropu. Agri vai vēlu tas skars arī mūs.» Nelegālo migrantu plūsma pašlaik esot pārāk liela, pārāk vāji kontrolēta. Un uz laiku ierobežot Šengenas sniegtās privilēģijas pašreizējā situācijā būtu lietderīgi.
Te gan jāatgādina, ka vadošā ministrija attiecībā uz robežlietām ir Iekšlietu ministrija. Tās vadība Dzintara Rasnača «pretrunīgo» ierakstu vismaz līdz valdības sēdei atturas komentēt. Arī Ārlietu ministrijā Latvijas robežu slēgšanas jautājums pagaidām nav apspriests, tomēr, kā atzīst vēstnieks – preses sekretārs Raimonds Jansons: «Pieņemu, ka kaut kas tāds tiks diskutēts.»
Kā jau ziņots, Latvijas iedzīvotāji un Francijā dzīvojošie latvieši terora aktos nav cietuši. Vismaz līdz svētdienas vakaram vēstniecības un konsulārā dienesta rīcībā tādu ziņu nebija. Bet, protams, mūsējo Francijā ir gana daudz, un viņus notikušais skar ģeogrāfiski tuvāk un emocionāli sāpīgāk.
Ādai ir nozīme
Parīzei pēc notikušā būs vajadzīgs ilgs laiks, lai attaptos. Latvietis Jānis, kurš darbojies starptautisko uzņēmējdarbības attiecību jomā, Francijā dzīvo jau 20 gadus. Tādu atbalstu un solidaritāti pret Franciju viņš vēl nekad nav izjutis. Arī pašam – vēstules, zvani, līdzjūtības.
Svētdien bija pirmā sēru diena. «Cilvēki ir nomākti un apjukuši. Izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ ir aizliegta pulcēšanās. Skolas un universitātes slēgtas. Daudzi veikali un restorāni nedarbojas. ir atjaunota kontrole – ar šlagbaumiem – gluži kā vecās filmās. Un, kaut arī afišēts tas netiek, drošībnieki tagad ļoti skatās uz cilvēku ādas krāsu. Ja tev būs tumšāki mati un bārda, pilnīgi noteikti apturēs.» Sociālajos tīklos redzams, ka daudzus ir pārņēmusi naida lēkme – it kā, sametot paltrakainos uz sārta, visas nelaimes tūdaļ tiks atrisinātas. Francijā kreisāki politiķi jau apspriež nepieciešamību slēgt radikāli noskaņoto reliģiju lūgšanu vietas un iespēju izraidīt visas aizdomīgās personas no valsts.
Kā saglabāt demokrātiju
Jānis tomēr spriež, ka šobrīd vissvarīgākais ir nepazaudēt tās vērtības, uz kurām būvēta Rietumu demokrātija, «jo mums labāku vērtību kā dzīvot vienkārši nav». Nelaime vien tā, ka nav skaidrības, kā to izdarīt. «Tā ķeza ir kompleksa, neviens nezina, kā no tās izkļūt, un vismazāk jau nu parasts cilvēks uz ielas.» Migrantu krīze Eiropā izraisījusi haosu, un kā pie katra nozieguma valdībām jāmeklē atbilde uz jautājumu, kam tas ir izdevīgi.
Būs arī nākamie terora akti: to sola teroristi, pieļauj politiķi, prognozē specdienesti. Arī Parīzē dzīvojošais latvietis spriež, ka valdība visu un visus nosargāt nekad nevarēs, bet tāpēc tik svarīga ir sakārtotība valstī. Cilvēki nedrīkst ļauties panikai un haosam, jo tieši tāds ir teroristu mērķis – iebiedēt un manipulēt.