Līderi ANO Ģenerālajā asamblejā spriedīs par nākotni
Vairāk nekā 150 pasaules valstu vadītāji (to skaitā arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis) nākamnedēļ gatavojas kāpt ANO Ģenerālās asamblejas tribīnē, un tik plaša līderu pārstāvniecība nav novērota gadiem ilgi.
Politologi to saista ar sarežģīto stāvokli pasaulē, prognozējot, ka ANO visvairāk tiks runāts par migrantu krīzi un Islāma valsts ofensīvu, taču novārtā netiks pamesti arī plāni par nabadzības mazināšanu un reaģēšanu uz globālajām klimata pārmaiņām.
Oficiāli ANO Ģenerālās asamblejas sesija (šogad tā ir jubilejas, jo oktobrī apritēs tieši 70 gadu kopš organizācijas dibināšanas) sākās jau septembra otrajā nedēļā, taču lielākā uzmanība tradicionāli tiek pievērsta tā sauktajai debašu nedēļai, kad iespēja uzrunāt pasauli tiek dota visu 193 ANO dalībvalstu pārstāvjiem, atgādina Reuters. Ne visu valstu vadītāji un ne vienmēr izmantojuši iespēju uzstāties no šīs tribīnes – piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ģenerālajā asamblejā nav bijis 10 gadu, Vācijas kanclere Angela Merkele uzstāsies pēc piecu gadu pārtraukuma, bet Ķīnas vadītājam Si Dziņpinam un Kubas prezidentam Raulam Kastro šī vispār būs debija asamblejā. Papildus oficiālajai programmai, kas paredz dažādas apspriedes un samitus, ir arī neoficiālā, bet pašlaik atliek vien zīlēt, vai kaut kur asamblejas kuluāros notiks, piemēram, V. Putina un ASV prezidenta Baraka Obamas tikšanās, vai saruna starp Indijas un Pakistānas premjeriem Narendru Modi un Navazu Šarifu, kuri sagadīšanās pēc apmetušies vienā un tajā pašā Ņujorkas viesnīcā – Waldorf Astoria.
Taču pirms šīm uzrunām un sarunām notiks trīs dienu ilgs samits, ko rīt ar savu runu ANO Ģenerālajā asamblejā ievadīs Romas pāvests Francisks. Samita mērķis ir oficiāli apstiprināt pasaules attīstības darba kārtību nākamajiem 15 gadiem. Šis dokuments, kas nosaukts par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDG), aizstās Tūkstošgades attīstības mērķu (MDG) programmu, kas beidzas šogad. «Līderi oficiāli atbalstīs 17 jaunus mērķus, kas vērsti uz to, lai izskaustu ārkārtēju nabadzību, uzlabotu planētas iedzīvotāju iespējas iegūt izglītību un saņemt medicīnisko palīdzību, cīnītos pret globālajām klimata izmaiņām,» raksta AFP. Jāpiebilst gan, ka šī programma ir lielākoties deklaratīva, valstīm nav obligāti jāpievienojas visiem tās punktiem, turklāt nav nekādu kritēriju attiecībā uz programmas izpildi vai sankciju pret tiem, kas to neievēro. Šajā gadījumā vairāk ir runa par to, ka ANO dalībvalstis apzinājušas lielākās problēmas un darbus, ko nepieciešams paveikt 15 gadu laikā.
Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka galvenās diskusijas notiks tieši par programmu, uzsvaru liekot uz nabadzības mazināšanu, kļuvis skaidrs, ka pasaules līderi tomēr vairāk nobrieduši runāt par problēmām, kas risināmas tagad un tūlīt. Runa ir par militārajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Āfrikā (Sīrijā, Irākā, Jemenā, Lībijā, Dienvidsudānā utt.), kas veicinājuši nepieredzētu nelegālo imigrantu pieplūdumu Eiropā. Kolumbijas universitātes politologs Ričards Govens intervijā Reuters norādījis, ka Krievijas prezidents
V. Putins nolēmis doties uz Ņujorku, neraugoties uz Maskavas saspīlētajām attiecībām ar rietumvalstīm – šo problēmu cēlonis ir ne tikai Krievijas agresija pret Ukrainu (Krimas aneksija un separātistu atbalstīšana Austrumukrainā), bet arī pieaugošais atbalsts, ko Krievija sniedz Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam. «Izskatās, ka Krievija varētu likt galdā kādus jaunus piedāvājumus par konflikta noregulēšanu Sīrijā, taču cerības uz progresu nav lielas,» sacījis R. Govens. Pie tā vainojama atšķirīgā pieeja Sīrijas pilsoņu karam. Krievija uzskata, ka pasaules galvenais ienaidnieks šajā konfliktā ir musulmaņu radikāļu grupējums Islāma valsts, bet B. Asads ir sabiedrotais cīņā pret to, savukārt Rietumu pasaule, apzinoties briesmas, ko var radīt teroristu grupējuma nostiprināšanās, vienlaikus neatkāpjas no prasības par B. Asada aiziešanu no politiskās skatuves. Savukārt 30. septembrī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns aicinājis pasaules valstu līderus apspriest migrantu krīzi un mēģināt atrast kādus risinājumus, lai mazinātu tās dramatiskās sekas.