ASV diplomātiskais spiediens uz NATO sastāvā esošo Turciju beidzot ir vainagojies panākumiem – Ankara paudusi gatavību ciešāk iesaistīties cīņā pret radikālo islāmistu grupējumu Islāma valsts, kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijā un Irākā.
Sagaidāms, ka jau tuvāko dienu laikā Turcijas Gaisa kara spēku lidmašīnas sāks piedalīties koordinētos uzbrukumos islāma radikāļu pozīcijām. Cīņa pret Islāma valsti pašlaik ir viena no ASV ārpolitiskajām prioritātēm, taču plašākas koalīcijas izveidošanu apgrūtina tas, ka Vašingtona par saviem sabiedrotajiem neuzskata citus Islāma valsts ienaidniekus – Sīriju, Irānu un Krieviju.
«Mēs esam saskaņojuši pret Islāma valsti plānoto operāciju procedūru un tehniskās detaļas. Militārie vadītāji šo plānu ir apstiprinājuši,» Reuters citē Turcijas ārlietu ministra Mevluta Kavusoglu sacīto. Neatklājot sīkākas detaļas, ministrs piebildis, ka jau drīzumā sāksies plaša un koordinēta militārā operācija pret islāmistu kaujiniekiem. Arī Pentagona preses sekretārs Pīters Kuks norādījis, ka plaša uzbrukuma uzsākšana esot tikai dažu dienu jautājums. «Mūsu NATO sabiedrotā Turcija būs pilnībā iesaistīta koalīcijas aviācijas uzlidojumu kampaņā,» sacījis ASV aizsardzības ministrijas pārstāvis. No viņa izteikumiem var saprast, ka Turcijas Gaisa kara spēki cīņā pret Islāma valsti varētu iesaistīties nekavējoties, bet par sauszemes spēku izmantošanu atsevišķām operācijām sarunas vēl turpinoties. Vašingtona vēlas no saviem sabiedrotajiem panākt arī stingrākas kontroles ieviešanu uz gandrīz 900 kilometrus garās Turcijas un Sīrijas robežas. Nav noslēpums, ka beidzamo gadu laikā tūkstošiem džihādistu no Eiropas, Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, dodoties karot zem Islāma valsts karogiem, kā tranzīta zemi izmantojuši tieši Turciju.
CNN atgādina, ka ASV nācies pielikt ļoti lielas pūles un izmantot dažādas sviras, lai pamudinātu Turciju iesaistīties cīņā pret Islāma valsti. Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana prioritāte gadiem ilgi bijusi Sīrijas līdera Bašara Asada režīma gāšana. Kamēr radikālie islāmistu grupējumi cīnījās pret Sīrijas armiju, tie saņēma ne tikai morālu, bet arī neoficiālu materiālo atbalstu no Ankaras. Turcijas valdība īpaši neslēpa, ka atbalsta visus B. Asada režīma pretiniekus – vai tie būtu arābu pavasara apreibinātie sapņotāji par demokrātiskām un liberālām reformām, vai no dažādām valstīm ieradušies džihādisti, kuri par saviem ienaidniekiem uzskata arī nepietiekami konservatīvus un ne tik radikālus ticības brāļus. Situācija būtiski mainījās pagājušā gada vasarā, kad kļuva skaidrs, ka Islāma valsts galvenais mērķis nebūt nav B. Asada režīma gāšana, bet gan pārrobežu kalifāta izveidošana. Abū Bakra el Bagdadi vadītajam grupējumam, kura ideoloģija neatzīst nacionālas valstis, Turcijas valdība ir tāds pats ienaidnieks kā Sīrijas valdība.
Neraugoties uz šo acīmredzamo faktu, Turcija gandrīz veselu gadu turpināja piekopt uzsākto ārpolitisko kursu, faktiski koķetējot ar Islāma valsti un cerot, ka apmaiņā pret tās kaujinieku pārvietošanās nepamanīšanu, radikāļi neuzsāks nekādas naidīgas darbības pret Turciju. Rietumu politologi norāda, ka R. T. Erdogans ļoti līdzinās Krievijas līderim Vladimiram Putinam ne tikai tajā ziņā, ka sapņo par savas valsts zudušās ietekmes atgūšanu (Turcijas gadījumā tas nozīmē būt vadošajam spēlētājam visā bijušās Osmaņu impērijas teritorijā), bet arī ar nespēju atzīt savas kļūdas. Turklāt, jo acīmredzamākas tās ir un jo vairāk sabiedrība uz tām norāda, jo stingrāka un nepiekāpīgāka, var pat sacīt, spītīgāka, kļūst abu līderu nostāja.
Savu politiku Turcija mainījusi tikai pēc jūlija nogalē notikušā terora akta Surudžas pilsētā, kas prasīja 33 cilvēku dzīvību. Valdībai simpatizējošajos medijos aizvien biežāk sāka parādīties ziņas, ka Islāma valsts šūniņas, kas darbojas Turcijas teritorijā, ir gatavas aktivizēties. Šī mēneša sākumā pēc ilgas tielēšanās Turcija beidzot atļāva ASV Gaisa kara spēkiem izmantot Indžirlikas aviobāzi, kas atrodas netālu no Sīrijas robežas, – tajā nu dislocēti ne tikai ar raķetēm bruņotie bezpilota lidaparāti, bet arī seši F16 iznīcinātāji, izlūkošanas lidmašīnas un transporta aviācija. Augusta sākumā Turcijas aviācija veica vairākus uzlidojumus Islāma valsts kaujinieku pozīcijām, un pēc šonedēļ panāktās vienošanās ir skaidrs, ka tagad šādas operācijas varētu notikt regulāri. AFP atgādina, ka atbildi no Islāma valsts Turcija saņēma jau augusta vidū – internetā tika izplatīti videomateriāli, kuros ticīgie turki mudināti gāzt R. T. Erdoganu un «iekarot Konstantinopoli», draudēts arī veikt uzbrukumus Turcijas kūrortiem.