Vācijas ģenerālprokuratūras nodoms par valsts nodevību saukt pie atbildības divus interneta ziņu vietnes Netzpolitik.org žurnālistus novedis pie milzīga skandāla, un tieslietu ministrs jau paziņojis par ģenerālprokurora Haralda Ranges atstādināšanu no amata. Šo lēmumu ar gandarījumu uzņēmuši preses brīvības aizstāvji, kuri pagājušajā nedēļā sarīkoja protesta demonstrāciju, atbalstot žurnālistus. Tomēr daļa politiķu uzskata, ka patiesībā savas pilnvaras pārkāpis nevis ģenerālprokurors, bet gan tieslietu ministrs Heiko Māss.
BBC atgādina, ka skandāls izcēlās pagājušajā nedēļā, kad kļuva zināms – ģenerālprokuratūra uzsākusi izmeklēšanu pret Netzpolitik.org vadītāju Markusu Bekedālu un žurnālistu Andrē Meisteru, turklāt, pamatojoties uz kāda piesaistīta eksperta atzinumu, gatavojas viņiem izvirzīt apsūdzības valsts nodevībā. Izmeklēšana ir saistīta ar divām interneta vietnes publikācijām. Šā gada februārī Netzpolitik.org publiskoja Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV, nodarbojas ar pretizlūkošanu) budžeta plānu, kas liecināja, ka tiks palielināts finansējums, lai varētu novērot aizdomīgu cilvēku aktivitātes internetā. Savukārt aprīlī sekoja vēl viena publikācija par to, kā BfV tiek veidota īpaša struktūrvienība, kuras uzdevums ir monitorēt sociālos tīklus. Interneta ziņu vietne ne tikai atsaucās uz anonīmu avotu, bet arī publicējusi slepenu dokumentu paraugus, un pēc H. Ranges, gluži tāpat kā BfV vadītāja Hansa Georga Māsena domām, tas traktējams ne tikai kā valsts noslēpumu izpaušana, bet arī kā valsts nodevība. Vācijas kriminālkodekss par šādu noziegumu paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu, bet atsevišķos gadījumos tiesa vainīgajam drīkst piespriest pat mūža ieslodzījumu.
Lai gan pagājušonedēļ vairāki mediji (piemēram, Lielbritānijā un Krievijā) pasteidzās paziņot, ka žurnālisti jau apsūdzēti valsts nodevībā, patiesībā tas vēl nebija noticis – H. Range tikai gatavoja augsni šādu apsūdzību izvirzīšanai. Tomēr Vācijas sabiedrībā jau bija sākusies viļņošanās. BBC atgādina, ka XX gadsimta totalitārie režīmi (Ādolfa Hitlera nacistiskā Vācija ar tās Gestapo un Vācijas Demokrātiskā Republika, kurā neiedomājama vara bija drošības dienesta Stasi rokās) liek vāciešiem ļoti sāpīgi uztvert jaukšanos viņu privātajā dzīvē. «Jebkuras debates par novērošanu un mediju apklusināšanu Vācijā nozīmē daudz vairāk par akadēmisku diskusiju, kuras tēma ir pilsoņtiesības. Šeit ļaudis joprojām apzinās briesmas, kādas var radīt pārlieku spēcīga valsts kontrole,» raksta BBC. Turklāt Vācijas sabiedrībai vēl svaigā atmiņā ir šī paša ģenerālprokurora reakcija pēc tam, kad kļuva zināms, ka ASV Nacionālā Drošības aģentūra (NSA) gadiem ilgi izspiegojusi vācu politiķus, turklāt bija liecības, ka saviem amerikāņu kolēģiem palīdzīgu roku snieguši arī vācu drošības dienesti. Toreiz H. Range atteicās ierosināt lietu, paziņojot, ka viņa rīcībā esot «pārāk maz pierādījumu». Un tas – neraugoties uz faktu, ka īpaša parlamenta komisija joprojām nodarbojas ar šī skandāla izmeklēšanu un tai ir gana daudz pierādījumu par aizokeāna partneru operācijām Vācijā, atgādina Deutsche Welle.
Ņemot vērā lielo notikušā rezonansi, piektdien pēc H. Māsa tikšanās ar H. Rangi tika pavēstīts, ka izmeklēšana ir apstādināta. Šaubas par to, ka publikācijas būtu jātraktē kā valsts nodevība, paudis ne tikai H. Māss, bet arī iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. Kad šīs nedēļas sākumā kancleres Angelas Merkeles pārstāve paziņoja, ka valdības vadītāja «pilnībā atbalsta tieslietu ministru», likās, ka skandāls pakāpeniski tiks noklusināts. Taču otrdien H. Range Karlsrūē sarīkoja negaidītu preses konferenci, kuras laikā faktiski apsūdzēja tieslietu ministru pilnvaru pārkāpšanā, apgalvojot, ka viņš nelikumīgi izdarījis spiedienu uz izmeklēšanu un apdraudējis konstitūcijā noteikto tiesu neatkarības principu. H. Range piebildis, ka ministrs viņam ultimatīvā tonī licis ignorēt pieaicinātā eksperta viedokli un pārtraukt uzsākto izmeklēšanu – acīmredzot tāpēc, ka tās rezultāti varētu būt daudziem politiķiem nepatīkami. Ar «daudzajiem politiķiem» droši vien domātas valdības amatpersonas, jo sabiedrības sašutums gadījumā, ja žurnālistus patiešām sauktu tiesas priekšā, droši vien nāktu pār valdošo partiju – Kristīgo demokrātu (CDU) un sociāldemokrātu (SDP) – galvām. Savukārt pats
67 gadus vecais H. Range, kura pilnvaras tāpat beidzas nākamā gada pavasarī, faktiski ne ar ko neriskē, spriež Vācijas mediji.
Otrdien pievakarē preses konferenci steigšus sasauca arī H. Māss, paziņojot, ka ģenerālprokurors zaudējis viņa uzticību un prezidentam iesniegts lūgums atcelt viņu no amata – šis solis esot saskaņots arī ar kancleres biroju. H. Māss, kurš jau piemeklējis H. Rangem aizvietotāju (Minhenes prokuroru Peteru Franku), apstiprinājis iepriekš sacīto, ka, pēc viņa domām, ir ļoti svarīgi aizstāvēt preses neatkarību, turklāt esot ļoti lielas šaubas, vai ar slepeno dokumentu publicēšanu Netzpolitik.org radījusi kādus draudus valstij.
«Līdz pat pagājušajai ceturtdienai es nespēju iedomāties, ka pētnieciskās žurnālistikas dēļ Vācijā pastāv iespēja nokļūt cietumā,» sarunā ar televīzijas kompāniju ARD sacījis M. Bekedāls. Pēc tam, kad piektdien izmeklēšana tika apturēta, viņš vēlējies saņemt garantijas, ka žurnālisti netiks novēroti, taču oficiālajā valdības preses konferencē kancleres pārstāve šādas garantijas nav varējusi sniegt. «Mūsu vajāšanas mēģinājums turpinās. Valsts un drošības dienesti var mūs arestēt un ielikt cietumā tikai par to, ka mēs darām savu darbu – nekad nebūtu ticējis, ka 2015. gada Vācijā kaut kas tāds ir iespējams,» sacījis Netzpolitik.org vadītājs. Viņš lūdzis ne tikai pilnībā pārtraukt izmeklēšanu, bet arī oficiāli paziņot, ka runas par iespējamo valsts nodevību ir pilnīgi absurdas.
Domājams, ka ģenerālprokurora demisija šim skandālam pieliks punktu. Laikraksts Suddeutsche Zeitung atgādina, ka līdzīgs rezultāts bija iepriekšējā reizē, kad Vācijā žurnālistus mēģināja saukt tiesas priekšā par valsts noslēpuma izpaušanu. Tas bija tālajā 1962. gadā, kad žurnāls Der Spiegel publicēja toreizējo aizsardzības ministru Franci Jozefu Štrausu kompromitējošu informāciju. Skandāla rezultātā pēc valdības krīzes nācās atkāpties pašam ministram, bet žurnālisti tika reabilitēti.