Mursi nāvessods piespriests, bet diez vai tiks izpildīts

Pirmajam brīvās vēlēšanās ievēlētajam, bet pēc tam armijas apvērsumā gāztajam Ēģiptes prezidentam Mohammedam Mursi piespriestais nāvessods izraisījis kritisku reakciju aiz valsts robežām un islāmistu grupējuma Musulmaņu brālība neslēptus mājienus par gatavību destabilizēt situāciju Ēģiptē. Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas prāvu pret M. Mursi nodēvējušas par farsu, un šķiet, ka arī Ēģiptes varasiestādes apzinās – sprieduma izpilde tikai kaitēs valstij.

Tiesa nospriedusi, ka M. Mursi un vēl 106 viņa līdzgaitnieki (daudzi no viņiem tika tiesāti aizmuguriski) sodāmi ar nāvi par izlaušanos no cietuma 2011. gadā, kad sākās sacelšanās pret Ēģiptes līderi Hosnī Mubāraku. Tomēr Reuters norāda, ka saskaņā ar Ēģiptes likumiem savs viedoklis par spriedumu vēl jāizsaka valsts augstākajai reliģiozajai varai jeb Lielmuftijam (tas notiks 2. jūnijā), un, kaut gan viņa lēmums nav juridiski saistošs, M. Mursi saglabā tiesības uz apelācijas iesniegšanu. Nav gan skaidrs, vai viņš to darīs, jo visas prāvas garumā M. Mursi uzsvaru licis uz to, ka tiesa nav leģitīma, akcentējot, ka tieši viņš ir likumīgais Ēģiptes prezidents. Vairāki juristi norādījuši, ka apelācijas iesniegšana nozīmētu tiesas pilnvaru atzīšanu, un to M. Mursi nedarīs.

Lai gan pašreizējais Ēģiptes prezidents Abdelfatāhs es Sisi (2013. gada jūlijā viņš vadīja bruņotos spēkus, kas gāza M. Mursi, bet 2014. gada maijā tika ievēlēts par valsts vadītāju) regulāri uzsver, ka tiesa Ēģiptē esot neatkarīga, tam netic ne tikai viņa politiskie oponenti, bet arī ārvalstu sabiedrotie. ASV Valsts departaments vakar nācis klajā ar paziņojumu, paužot «dziļas bažas» par tiesas spriedumu. «Mēs esam konsekventi iebilduši pret masveida tiesas prāvām un spriedumiem, pret to, ka šie procesi tiek rīkoti neatbilstoši Ēģiptes starptautiskajām saistībām un likuma varai,» sacīts paziņojumā. Tulkojumā no diplomātiskās valodas – ASV, kas kopš marta atjaunojusi ieroču piegādes Ēģiptei, rekomendējusi A. es Sisi lieki neuzkurināt kaislības. Savukārt Deutsche Welle citē Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Štainmaijera izteikumu, – viņš atgādinājis, ka Vācija kategoriski neatzīst šādu soda veidu, un mudinājis Ēģiptes amatpersonas rīkoties, vadoties nevis pēc politiskajām interesēm, bet pēc likuma. Viņa izteikumu gan var interpretēt arī absolūti pretēji tam, ko ministrs, šķiet, domājis, proti, Ēģiptes likumi patiešām paredz nāvessodu par bēgšanu no cietuma un līdzdalību teroristiskā organizācijā (Ēģiptē Musulmaņu brālība par tādu ir atzīta), taču bijušā prezidenta sodīšana ar nāvi nav valdības interesēs. «Rietumu diplomāti teic, ka Ēģiptes amatpersonas labi apzinās – Mursi sodīšana ar nāvi viņiem nozīmēs politisko pašnāvību, bet bijušo prezidentu padarīs par mocekli,» raksta Reuters.

Ar zemāka ranga islāmistiem, par kuru eksistenci aiz valsts robežām diez vai kāds zina, Ēģiptes varasiestādes īpaši neceremonējas, – vakar tika vēstīts par nāvessoda izpildi sešiem kaujiniekiem, kuri rīkojuši uzbrukumus Sīnāja pussalā. Tiek lēsts, ka kopš pagājušās vasaras, kad A. es Sisi stājās prezidenta amatā, nogalināts aptuveni 1000 Musulmaņu brālības aktīvistu – daļa bez jebkādas tiesas un izmeklēšanas, bet daļa pēc prāvām, kuras tāda organizācija kā Amnesty International dēvē par absolūtu farsu. Vēl vairāki tūkstoši organizācijas dalībnieku ieslodzīti cietumos – gluži kā H. Mubāraka valdīšanas gados.

Trimdā Stambulā dzīvojošais Ēģiptē aizliegtās Brīvības un taisnīguma partijas (Musulmaņu brālības politiskā spārna) līderis Amrs Darags sarunā ar Reuters nosaucis gāztajam prezidentam pasludināto spriedumu par politisku un pieprasījis, lai starptautiskā sabiedrība aptur viņa slepkavību. Pagrīdē iedzītā partija arī paziņojusi, ka «izskata visas iespējas, lai atbrīvotu valsti no bandas, kas ar spēku sagrābusi varu». Par to, kādas varētu būt šīs iespējas, daiļrunīgi liecina fakts, ka pāris stundas pēc sprieduma pasludināšanas kaujinieki Sīnāja pussalā nogalinājuši prokuroru, divus tiesnešus un šoferi, kas viņus vedis, kā arī tas, ka vairāki šajā pussalā aktīvie kaujinieku grupējumi vairs īpaši neslēpj savu saistību ar Islāma valsti.