Šodien paredzētajā eirozonas valstu finanšu ministru ārkārtas sapulcē un rīt ieplānotajā ES līderu samitā viens no galvenajiem jautājumiem būs Grieķijas parādu krīzes risināšana. Lai gan Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un finanšu ministrs Janis Varufakis mazliet mazinājuši kareivīgo retoriku, līdz kompromisa atrašanai, šķiet, vēl ir tālu, un Grieķijas ekonomiskā nākotne joprojām ir miglā tīta.
«Ir ļoti mazas cerības, ka galīgā vienošanās tiks panākta rīt vai Eiropas Padomē,» AFP citē Eiropas Komisijas preses sekretāres Minas Andrejevas vakardienas izteikumus. «Protams, starp [Komisijas] prezidentu un [Grieķijas] premjerministru Cipru, kā arī pārējiem eirozonas spēlētājiem ir ļoti intensīvi kontakti. Taču līdz šim brīdim tie nav nesuši daudz augļu,» viņa sacījusi. Tajā pašā laikā M. Andrejeva uzsvērusi – neraugoties uz visām domstarpībām, pašlaik netiek pieļauta iespēja, ka Grieķijai nāksies pamest eirozonu. «Grexit scenāriju mēs neskatām,» sacījusi preses sekretāre, atgādinot, ka pirmdien arī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers uzsvēris, ka tiek meklēti risinājumi, kas ļaus Grieķijai palikt eirozonas sastāvā. Tajā pašā laikā Ž. K. Junkers diezgan nepārprotami norādījis: «Grieķijai nevajadzētu uzskatīt, ka vispārējais noskaņojums Eiropā mainījies tik būtiski, ka tā bez iebildēm pieņems Cipra priekšlikumus.»
Svētdienas vakarā uzstājoties parlamentā, A. Ciprs par lielu sajūsmu Grieķijas iedzīvotājiem paziņoja par atkāpšanos no taupības politikas – tiks paaugstinātas minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā algas daļa, atcelts nepopulārais īpašuma nodoklis, pārskatīti privatizācijas rezultāti. AFP uzsver, ka vairāki no šiem lēmumiem ir klajā pretrunā ar vienošanos, kuru Grieķija un starptautiskie aizdevēji parakstīja 2010. gadā. Kopš tā laika Grieķija ir aizņēmusies 240 miljardu dolāru, bet tās kopējais parāds pārsniedz 320 miljardu eiro.
Bloomberg atgādina, ka 25. janvāra vēlēšanu rezultātā pie varas nākusī radikāli kreiso spēku apvienība SYRIZA sākotnēji runājusi par parādu norakstīšanu, taču pašlaik uzstāj vien uz to pārstrukturizēšanu – faktiski tas nozīmē parādu atmaksas termiņu pagarināšanu, lai atbrīvojušos finanšu līdzekļus būtu iespējams ieguldīt ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. «Sarunas ar kreditoriem Grieķija sāka ļoti vareni, taču drīz vien saprata, ka viss ir daudz sliktāk, nekā uzskatīts, un viņi atduras pret betona sienu. Izmaiņas ir bijušas ātras – Varufakis savu vīnu atšķaida ar aizvien lielāku ūdens daudzumu,» Bloomberg tēlaini skaidrojis Atēnu universitātes ekonomikas profesors Aristidis Hacis.
Grieķija joprojām uzstāj uz to, ka nepagarinās aizdevuma programmu, kuras Eiropas sadaļa beidzas 28. februārī. Taču vienlaikus valsts vēlas saņemt desmit miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kas tai ļautu pildīt neatliekamas saistības. No Grieķijas amatpersonu un ekonomisko padomnieku sacītā var noprast, ka valsts ir gatava atmaksāt aptuveni 70% savu parādu, taču uzskata, ka 30% tai būtu jānoraksta vai atmaksas termiņš jāpārceļ uz ļoti attālu nākotni. Tāpat A. Ciprs solījis, ka Grieķija realizēs lielāko daļu reformu, par kurām panākta vienošanās ar aizdevējiem, taču šo reformu plānu neviens nav redzējis. AP norāda, ka Grieķijas piedāvājumi neapmierina nedz aizdevējus, nedz ES vadošās valstis. «Bez šādas programmas Grieķijai klāsies grūti. Es nezinu, vai finanšu tirgi būs gatavi tehniskam aizdevumam bez programmas – laikam jau viņš zina labāk,» ironiski par A. Cipra ierosinājumiem izteicies Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Tikmēr Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons sasaucis īpašu apspriedi, lai noskaidrotu, kā rīkoties, ja Grieķijai tomēr nākas pamest eirozonu. Vakar eļļu ugunij pielējis arī labējo partiju Neatkarīgie grieķi pārstāvošais aizsardzības ministrs Panoss Kammenoss, kurš pretēji A. Cipra iepriekšējiem apgalvojumiem paziņojis – ja sarunas ar eirozonu izrādīsies neveiksmīgas, Grieķija ir gatava realizēt B plānu, kas paredz naudas aizņemšanos no ASV, Krievijas, Ķīnas vai «kādas citas valsts».