Ukraina cer uz diplomātisku risinājumu

Neraugoties uz to, ka vakarrīt beidzās Ukrainas prezidenta pienākumu pildītāja Oleksandra Turčinova izvirzītā ultimāta Austrumukrainas separātistiem termiņš, valsts milicija un bruņotie spēki nesteidz apkarot prokrieviskos aktīvistus, kuri ieņēmuši valsts iestādes Doņeckas un Luganskas apgabalos.

Pēc morālās uzvaras ANO Drošības padomes sēdē Ukraina turpina cerēt uz diplomātisku krīzes risinājumu un ceturtdien Ženēvā paredzētajām ārlietu ministru sarunām, kurās bez Ukrainas un Krievijas ministriem piedalīsies arī ASV un ES ārlietu resoru vadītāji. Vakar O. Turčinovs piedāvājis līdz ar 25. maijā rīkotajām prezidenta vēlēšanām organizēt arī referendumu, kurā pilsoņi varētu izteikties par valsts federalizācijas ideju, taču nevis separātistu iecerētā reģionālā, bet visas valsts balsojumā.

Krievijas fiasko ANO

Svētdienas vakarā Krievijas ārlietu ministrija sarīkoja īstu histēriju, uzzinot, ka O. Turčinovs cīņā pret separātistiem nolēmis iesaistīt ne tikai milicijas spēkus, bet arī armiju un nesen izveidoto Nacionālo gvardi. Ministrijas paziņojumā bija pieminēti neonacisti un Kijevas neleģitīmās varasiestādes, apelēts pie vēl 20. februārī ar toreizējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču parakstītās vienošanās, kā arī pausts ass nosodījums tam, ka Ukraina «sūtīs armiju pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem, savu tautu». Maskavas varasiestādes nemaz nemulsina tas, ka televīzijas kanālā NTV jau uzreiz pēc šī paziņojuma izskanēšanas demonstrētajās reportāžās no separātistu kontrolē esošajām Ukrainas pilsētām redzams, ka separātisti ir bruņojušies ne tikai ar cirvjiem un nūjām, bet arī automātiem un pistolēm. Turklāt viņi paši to arī neslēpj – vakar viens no Luganskas apgabala separātistu līderiem Aleksejs Čmuļenko lepni stāstījis ziņu aģentūrai Interfax, ka ieroču, munīcijas un citu resursu viņiem esot gana.

Krievijas ultimatīvā prasība nekavējoties sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai spriestu par notiekošo Austrumukrainā, izvērtusies par fiasko Maskavai. Ar saviem apgalvojumiem un pārmetumiem tā palikusi lepnā vientulībā, bet ASV, Lielbritānijas, Francijas un Austrālijas pārstāvji ANO izmantojuši gadījumu, lai apsūdzētu Krieviju separātistu atbalstīšanā, vilktu paralēles ar Krimu, kas tika anektēta pēc līdzīgām pašaizsardzības vienību aktivitātēm, un atgādinātu, ka Maskava melo, apgalvojot, ka neesot pie Ukrainas robežām koncentrējusi desmitiem tūkstošus labi apbruņotu karavīru. Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs vēlreiz saviem kolēģiem skaidrojis, ka Ukrainā pašlaik neesot nekāda pilsoņu kara, – konfliktu cenšas mākslīgi uzkurināt valstī iefiltrējušies Krievijas īpašo dienestu aģenti, bet to uztur Kremlim lojālie un Ukrainā skatītie televīzijas kanāli un Krievijas amatpersonas. J. Sergejevs solījis, ka līdz 17. aprīlim, kad Ženēvā paredzēta augstākā līmeņa sanāksme par situācija noregulējumu, Ukraina apkopos visus tās rīcībā esošos pierādījumus, kas liecina par Krievijas saistību ar valsts iestāžu ieņemšanu. Lai gan šos pierādījumus interesenti var pavisam vienkārši atrast internetā – par piederību Krievijas spēka struktūrām liecina separātistu ekipējums un simbolika, bet nereti viņi (piemēram, vīrietis, kurš vakar vadīja uzbrukumu Gorlovkas pilsētas milicijas nodaļai) paši lielās ar savu piederību kaimiņvalsts armijai.

Divas iespējas

Sākot ar vakardienas rītu, kad beidzās O. Turčinova izteiktā ultimāta termiņš, separātisti gan Slavjanskā un Makejevkā, gan Kramatorskā un Mariupolē gaidīja Ukrainas īpašo uzdevumu vienību uzbrukumu, taču līdz pat pievakarei situācija saglabājās samērā mierīga – Kijevai lojālie spēki nekādas militāras aktivitātes neuzsāka. Šādu rīcību sarunā ar Ukrainskaja pravda skaidrojusi bijusī premjerministre Jūlija Timošenko, kura vēl pirms dažām dienām bija aktīva nesaudzīgas pretterorisma operācijas piekritēja. «Pašlaik ir divi risinājuma ceļi. Pirmais – tā ir nekavējoša spēka lietošana, kas gandrīz noteikti novedīs pie vērienīgas asinsizliešanas un, visticamāk, Krievijas atbildes agresijas,» skaidrojusi J. Timošenko, uzsverot, ka «atbildīgām amatpersonām ir ļoti grūti izvēlēties šādu ceļu».

Savukārt otra iespēja, kas saskaņā ar viņas sacīto atliek Kijevai, ir sarunu risināšana pašā augstākajā pasaules līmenī. «Pašlaik visi cer tieši uz to. Ja Ženēvā pulcējas faktiski visas starptautisko organizāciju augstākās amatpersonas, visi svarīgākie pasaules spēlētāji, tas liecina, ka visas pasaules uzmanība pašlaik ir pievērsta Ukrainai,» J. Timošenko sacīto citē Ukrainskaja pravda. Bijusī premjere arī uzsvērusi, ka ukraiņi nevēlas karu, taču ir gatavi atbildēt, ja Krievijas bruņotie spēki iebruks Ukrainas kontinentālajā daļā. Lai gan J. Timošenko pašlaik nav oficiāla amatpersona, viņas sacītajā ir vērts ieklausīties, jo abi augstākie valsts amati (prezidenta un premjerministra) pašlaik ir tieši viņas vadītās partijas Batjkivščina kontrolē.

Referenduma piedāvājums

Ukrainas augstāko amatpersonu rīcība liecina, ka pašlaik (vismaz līdz brīdim, kamēr saglabājas cerības, ka Ženēvas tikšanās neizjuks) izvēlēts otrais rīcības variants. Vakar O. Turčinovs separātistiem, viena no kuru prasībām ir Ukrainas pārveidošana par federālu valsti, mēģinājis izsist no rokām spēcīgu trumpi, paziņojot, ka 25. maijā, kad Ukrainā tiek vēlēts prezidents, varētu notikt arī referendums par valsts federalizāciju un krievu valodu kā otro valsts valodu. Doņeckas apgabala separātistu līderi gan pavēstījuši, ka neticot šim solījumam, tomēr referenduma iespējamību apstiprinājuši gan Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāji, gan Augstākajā Radā pārstāvēto partiju pārstāvji.

UNIAN norāda, ka šāda referenduma gadījumā Kijevas varasiestādes ne ar ko neriskē, – saskaņā ar O. Turčinova sacīto jautājums par Ukrainas turpmāko valstisko uzbūvi jālemj visas tautas referendumā, un ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šādā balsojumā tiks atbalstīta līdzšinējā, centralizētā valsts pārvaldes sistēma. Separātistu un viņus musinošā bijušā Ukrainas prezidenta V. Janukoviča ideja bija cita – rīkot tautas nobalsošanas atsevišķos apgabalos, cerībā, ka tie varētu iebilst pret palikšanu Ukrainas sastāvā. Tomēr vairāki ukraiņu politologi norādījuši, ka piedāvājums balsot par krievu valodas statusu varētu apmierināt to Austrumukrainas iedzīvotāju daļu, kas neatbalsta jaunās Ukrainas varasiestādes, taču tajā pašā laikā nevēlas kādu rītu pamosties jau kā Krievijas pilsoņi ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tomēr pazīstamais politologs Pāvels Nuuss izteicis lielas šaubas par to, vai 25. maijā paredzētās prezidenta vēlēšanas (un līdz ar to arī referendums) vispār notiks. Viņš norādījis, ka pašreizējos apstākļos ir grūti runāt par normālu priekšvēlēšanu kampaņu vismaz piecos valsts apgabalos, un rodas iespaids, ka Batjkivščina līderi to lieliski apzinās un jau gatavo lēmumu par vēlēšanu atcelšanu. Reuters norāda, ka līdzīgi priekšlikumi – sākumā mazināt spriedzi, bet tikai pēc tam rīkot vēlēšanas un referendumu – izskanējuši arī pirms ES ārlietu ministru vakardienas tikšanās.