Ukrainas koalīcija top gausi
Pretēji iepriekš cerētajam, vakar Ukrainas parlamentā tā arī nav noticis balsojums par koalīcijas valdību, un pagaidu prezidents Aleksandrs Turčinovs noteicis jaunu galīgo termiņu tās izveidošanai – ceturtdienu.
Pieņemoties spēkā protestiem Ukrainas austrumos un dienvidos, kur neatbalsta iepriekšējā valsts vadītāja Viktora Janukoviča gāšanu, pagaidu prezidents paudis īpašas bažas par separātisma tendencēm. Paša V. Janukoviča atrašanās vieta joprojām nav zināma, un Ukraina lūgusi Hāgas Starptautiskās krimināltiesas palīdzību viņa saukšanā pie atbildības.
«Ceturtdien nacionālās uzticības koalīcijas valdībai ir jābūt izveidotai. Risiniet sarunas kaut pa dienu, kaut pa nakti, bet lēmums ir jāpieņem, un punkts. Vairāk laika mums nav,» ar šādiem vārdiem A. Turčinovs, kuram parlaments jeb Augstākā Rada vakar piešķīra tiesības parakstīt tā pieņemtos lēmumus, vērsies pie deputātiem. Taču, kā norāda starptautiskās ziņu aģentūras, valdošās koalīcijas veidošana nerit tik gludi, kā iecerēts, un atsevišķi Eiromaidana aktīvisti (piemēram, pazīstamā dziedātāja Ruslana) aizvien skaļāk sāk paust bažas par to, ka sākas ierastais politiskais tirgus. Viņa atgādinājusi, ka savulaik, pēc uzvaras Oranžajā revolūcijā, noticis kas līdzīgs un tieši tas devis iespēju V. Janukovičam un viņa kliķei pārņemt varu.
Lai gan jaunās koalīcijas aprises un amatu sadalījums nākamajā valdībā ir miglā tīti, Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Elmars Broks un viņa vietniece Ana Gomeša pēc atgriešanās no Kijevas saviem kolēģiem apgalvojuši, ka valdības vadīšana tiks uzticēta vienam no ekspremjeres Jūlijas Timošenko tuvākajiem līdzgaitniekiem, partijas Batjkivščina pārstāvim Arsenijam Jaceņukam. Tas būtu samērā loģiski, jo tieši Batjkivščina ir visvairāk deputātu mandātu starp tiem politiskajiem spēkiem, kas centās panākt V. Janukoviča gāšanu, bet A. Jaceņuks bija viens no tiem politiķiem, kas uzņēmās pārstāvēt Eiromaidana viedokli sarunās ar iepriekšējo prezidentu. Taču toreizējais triumvirāts, kā jau bija prognozējams, ir izjucis. Partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko vakar paziņojis, ka koalīcijas valdībā nestrādās, jo viņa mērķis ir kandidēt 25. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās (starp citu, vakar oficiāli sākās priekšvēlēšanu kampaņa). Par pārējiem savas partijas biedriem V. Kļičko nav vēlējies izteikties. Arī partijas Svoboda vadītājs Oļegs Tjagņiboks paziņojis: «Varu apsolīt, ka manu uzvārdu valdībā neredzēsiet,» piebilstot, ka jaunajā kabinetā nebūs pārstāvēta arī vēl viena pazīstama Svoboda deputāte – Irina Fariona. Vēl vairāk – O. Tjagņiboks sacījis, ka Svoboda vispār vēl neesot pieņēmusi lēmumu par to, «kādā formātā piedalīsies jaunajā valdībā». Papildu pārdomas potenciālo koalīcijas dalībnieku vidū noteikti izraisījusi arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu jautājumos Katrīna Eštone, kura aizrādījusi, ka nacionālās saskaņas valdībā būtu jāiekļauj arī tie V. Janukoviča piekritēji, kuri nav atbildīgi par asinsizliešanu.
A. Jaceņuks vakar paziņojis, ka, veidojot jaunās valdības sastāvu, tiks ņemts vērā Eiromaidana aktīvistu viedoklis un tajā netiks iekļauti cilvēki, kas pie varas bijuši kopš 2010. gada, kad prezidenta vēlēšanās uzvarēja V. Janukovičs. Vinš atbalstījis arī Eiromaidana nosacījumu, ka valdībā nedrīkst iekļaut oligarhus no Ukrainas 100 bagātāko cilvēku saraksta. «Valdību nedrīkst veidot kuluāru sarunās, un tajā jābūt arī Maidana pārstāvjiem,» viņš sacījis, nosaucot tādus aktīvistus kā Oļegu Musiju, Olgu Bogomoļecu, Sergeju Kvitu, Igoru Lucenko un Ruslanu.
Par pāriešanu opozīcijas rindās vakar paziņojusi Ukrainas Komunistiskā partija, kas unisonā ar valsts austrumu un dienvidu reģionu (Doņeckas, Harkovas apgabaliem, Krimu) paudusi bažas par to, ka «aizvien lielāku ietekmi Ukrainā gūst neonacisti». Komunistiskās partijas izplatītajā paziņojumā atgādināts, ka sākusies īsta antikomunistiska psihoze, kuras laikā tiek iznīcināti ne tikai Ļeņina pieminekļi, bet arī piemiņas vietas Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem, bet Brodu pilsētā nojaukts piemineklis krievu karavadonim Mihailam Kutuzovam. Interesanti, ka šis partijas paziņojums tapis tikai pāris stundas pēc tam, kad no Augstākās Radas ēkas smailes tika aizvākts vēl viens padomju laikmeta simbols – sarkanā piecstaru zvaigzne.
Reuters norāda, ka ļoti saspīlēta ir situācija Krimā, kur aizvien biežāk pie dažādām iestādēm Ukrainas karoga vietā tiek uzvilkti Krievijas karogi. A. Turčinovs vakardienas parlamenta sēdi pameta vēl pirms tās beigām, jo devās uz tikšanos ar bruņoto spēku pavēlniecību un drošības dienestu vadītājiem. Viņš norādījis, ka separātisma tendences reģionos, kur ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, esot ļoti draudīgas. Krievijas mediji vēsta, ka līdzīgu apspriedi vakar Maskavā sasaucis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kura komanda mēģina izstrādāt stratēģiju, kā reaģēt uz notiekošo Ukrainā. Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs jau paudis šaubas, vai varas pārņemšana šajā valstī notikusi likumīgā ceļā, savukārt ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vakar uzsvēra, ka Krievija turpinās savu «neiejaukšanās politiku». Tas acīmredzot nozīmē, ka oficiālā līmenī nebūs reakcijas uz atsevišķu Krimas un Ukrainas austrumu reģionu politiķu aicinājumiem sniegt militāru palīdzību V. Janukoviča piekritējiem.