Ziemeļkoreja pavisam noteikti ir atsākusi novecojušā plutonija reaktora darbu, kas varētu nostiprināt tās kodolieroču programmu, pēc iepazīšanās ar jaunāko no satelīta uzņemto fotogrāfiju trešdien pavēstīja ASV Džonsa Hopkinsa universitātes ASV-Korejas institūts.
Institūts, kas pagājušajā mēnesī ziņoja par pazīmēm, ka Jonbjonas reaktorā atsākts darbs, tagad vēsta, ka līdz ar jaunākā attēla saņemšanu iegūtas vēl pārliecinošākas liecības.
19.septembrī no komerciālā satelīta uzņemtajā attēlā redzams, ka no plutonija reaktora pa jaunām notekcaurulēm upē tiek nopludināti izmantotie ūdeņi.
Ūdeņu nopludināšana "sniedz papildu liecības, ka Phenjana ir atsākusi sava piecu megavatu reaktora darbu", institūta blogā "38 North" raksta tā līdzstrādnieks Niks Hansens.
Jūlija beigās uzņemtajā fotoattēlā nebija redzams, ka no objekta tiktu nopludināti karstie ūdeņi, kas norādīja uz nesenu darba atsākšanu.
Institūts septembrī vēstīja, ka tas ir novērojis, ka no reaktora paceļas dūmi.
Objekta notekcaurules ir kritiski svarīgas, lai reaktorā uzturētu drošu temperatūru, tā kā Ziemeļkoreja 2008.gadā nojauca dzesēšanas torni, toreiz šādi apliecinot, ka izturas nopietni pret ASV atbalstīto vienošanos, kas saista atbruņošanos ar palīdzības piegādēm.
Krievija septembrī brīdināja, ka Ziemeļkorejas novecojušais kodolobjekts atrodas tik "šausmīgā stāvoklī", ka var izraisīt katastrofu.
Jonbjonas reaktors tika apturēts 2007.gadā atbilstoši līgumam, kas tika panākts sešu pušu sarunās par Korejas kodolatbruņošanu.
Šis reaktors ir vienīgais avots, kur Ziemeļkoreja var iegūt plutoniju.
Ziemeļkoreja jau aprīlī deklarēja, ka Jonbjonā atsāks visu objektu darbu, "lai stiprinātu kodolieroču bruņoto spēku kvalitāti un kvantitāti".
Apņemšanās tika izteikta laikā, kad bija pieaugusi starptautiskā spriedze ap Ziemeļkoreju, kas, spītējot starptautiskajai sabiedrībai, februārī sarīkoja trešo kodolizmēģinājumu un draudēja uzbrukt ASV Vašingtonas reakcijas dēļ.