Lai arī epidemiologi Latvijas situāciju vērtē kā labvēlīgu – pērn apstiprināts tikai viens ievests masalu gadījums bērnam, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra brīdinājumi ir nopietni. Gada laikā Eiropā ziņots par tūkstošiem masalu saslimšanas gadījumu, turklāt desmit gadījumos pacienti no masalām miruši.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka epidemioloģiskā situācija ar masalām pēdējā laikā būtiski pasliktinājusies un masalu gadījumu skaits pieaudzis divkārt.
Tā ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi. Ar masalām saslimt var jebkurš cilvēks, kas iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām un kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var noritēt ar smagām komplikācijām. Masalas bieži norit smagi, un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem, arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības. Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram vienam no tūkstoš masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos jeb encefalīts. Pret masalu vīrusu nav zāļu, toties ir vakcinācija.
Ja kādreiz masalas bija plaši izplatīta slimība, vakcinācija palīdzējusi tās padarīt par slimību ar retiem atsevišķiem saslimšanas gadījumiem. Masalu uzliesmojumu iemesls pašlaik ir nepietiekama vakcinācijas aptvere un pakāpeniska nevakcinētu bērnu skaita palielināšanās. Vakcinācijas kurss pret masalām ietver divas potes: 12-15 mēnešu un septiņu gadu vecumā.
Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka 2022. gadā Latvijā imunizācijas līmenis pirmajai potei bija 96,9 procentiem (savlaicīgi tika sapotēti 90,9 procenti bērnu), bet otrajai potei bija 85,9 procenti (savlaicīgi vakcinēti tikai 80,5 procenti). Epidemiologi uzsver: lai novērstu masalu uzliesmojumus, ir nepieciešama vismaz 95 procentu vakcinācijas aptvere.
Eiropas valstīs un pasaulē parādās arvien jauni masalu uzliesmojumi, turklāt tie neskar tikai trešās pasaules valstis. Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2023. gadā pasaulē tika novērots ievērojams masalu gadījumu un uzliesmojumu skaita pieaugums, tostarp 40 no 53 Eiropas reģiona valstīm un vismaz desmit Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. “Visticamāk,” prognozē epidemiologi, “masalu saslimšanas gadījumu skaits Eiropā turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos nepietiekamas vakcinācijas aptveres dēļ.” Masalu gadījumu skaita pieaugumu veicina arī cilvēku inficēšanās ceļojumos, kā arī masalu vīrusa cirkulācijas sezonālās īpatnības, kas sasniedz maksimumu ziemas beigās un pavasarī.
Eiropas reģiona valstīs 2023. gadā tika reģistrēti 58 114 masalu gadījumi, kas vairāk nekā 60 reizes pārsniedz 2022. gadā reģistrēto gadījumu skaitu (904 gadījumi). 2023. gadā ziņots par desmit nāves gadījumiem masalu slimniekiem. Epidemioloģiskā situācija ar masalām pēdējā laikā krasi pasliktinājusies: 2023. gada decembrī masalu gadījumu skaits pieaudzis divas reizes, salīdzinot ar novembri.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles datiem, 2023. gadā 23 valstis Eiropas Savienības epidemioloģiskās uzraudzības sistēmai ir ziņojušas par 2361 masalu gadījumu. Par lielāko daļu gadījumu ziņoja Rumānija (1755), Austrija (186) un Francija (118), Vācija (82), Beļģija (69), Itālija (44), Polija (37), Spānija (13) un Zviedrija (11). Pārējās valstīs, kurās ir ziņots par saslimšanas gadījumiem (Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle un Slovākija), to ir bijis mazāk nekā desmit. 2024. gadā ir ziņots jau par četriem ar masalām saistītiem nāves gadījumiem (trīs Rumānijā un viens Īrijā).
Pēdējos gados Latvijā epidemioloģiskā situācija ar masalām bijusi relatīvi labvēlīga. 2023. gadā apstiprināts viens ievests masalu gadījums (saslimušais bērns inficējās ārzemēs). Laikā no 2020. līdz 2022. gadam Latvijā netika reģistrēts neviens masalu gadījums, bet 2019. gadā reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi. Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2018. gadā (25 gadījumi) un 2014. gadā (36 gadījumi).
2018. gadā kopumā tika ziņots par 70 aizdomīgiem masalu gadījumiem, bet diagnoze “masalas” ir apstiprināta 25 gadījumos, tajā skaitā septiņiem bērniem. Neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām, pieci no viņiem nebija sasnieguši vakcinācijas vecumu. Trīs gadījumos bērni inficējās ar masalām ceļojumā. Kopā deviņiem pacientiem inficēšanās notika ārpus Latvijas, to skaitā bija arī divi ārvalstu iedzīvotāji.
Kaut gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības uz valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, Slimību profilakses un kontroles centra vakcinācijas datu analīze liecina, ka ap 14 000 (četri procenti) bērnu no gada līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Tas ir ievērojams skaits pret masalām neaizsargātu bērnu. Tas ir arī ļoti bīstami, jo arī Latvijā ieceļo pret masalām nevakcinēti cilvēki no valstīm, kurās īpaši izplatās masalas. Epidemiologi aicina vecākus un ģimenes ārstus pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu pret masalām un vakcinēt bērnus, kuri nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā paredzētās potes. Īpaša uzmanība jāpievieš bērniem, kuri plāno doties ceļojumā.
