Lai arī Veselības aprūpes finansēšanas likums joprojām paredz pienākumu maksāt veselības nodokli viena procenta apmērā no darba algas, valsts obligātā veselības apdrošināšana Latvijā nav ieviesta.
No amatpersonu skaidrojumiem izriet, ka pašlaik šī viena procenta iemaksas ir papildu finansējuma avots veselības budžetam, savukārt cilvēki, kuri to maksā (un maksā tikai daļa iedzīvotāju), neko papildus neiegūst un gaida veselības aprūpes pakalpojumus tieši tikpat garās rindās kā tie, kuri nemaksā veselības nodokli.
Saeimā aktualizēts jautājums par veselības iemaksām jeb nodokli, kā to mēdz saukt. Jau vairākus gadus Latvijas iedzīvotāji - darba ņēmēji, kuri oficiāli maksā sociālās iemaksas, veic arī viena procenta veselības iemaksas, kuras netiek uzskaitītas, tas ir, netiek personificētas atšķirībā no sociālajām iemaksām pensijām. Par šo likuma normu bijušas neskaitāmas diskusijas, taču divu grozu princips nav ieviests, nav arī digitālas sistēmas, kas uzskaitītu veselības iemaksas. Kopumā, vērojot šodienas diskusijas, jāsecina, ka nav skaidrs arī tas, ko īsti darīt ar šīm iemaksām un valsts obligāto veselības apdrošināšanu kā tādu.
Ingrīda Circene, bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte, norāda, ka viena procenta likme, kas tiek novirzīts no sociālajām iemaksām veselības aprūpei, vispār bija kļūda un ir negodīga pret nodokļa maksātājiem. “Ja mēs vēlamies veselības apdrošināšanu, tad likmei jābūt daudz lielākai,” sacīja I. Circene. Turklāt pašlaik ir tāda situācija, ka šo nodokli maksā tikai daļa cilvēku, bet daļa - nemaksā un tāpat saņem veselības pakalpojumus. Arī tad, kad kļuva zināms, ka divu veselības pakalpojumu grozu sistēma tiek atlikta, daļai cilvēku, kuri bija jau brīvprātīgi pievienojušies veselības apdrošināšanai, atmaksāja veiktās iemaksas, savukārt tiem, kuri samaksā šo vienu procentu nodevas veidā, neko neatmaksāja un neatmaksā. Visi legāli strādājošie joprojām šo procentu turpina maksāt.
Finanšu ministrijas speciālisti norāda, ka divu grozu sistēma patiešām nav stājusies spēkā un par to nav panākta vienošanās līdz pat šim brīdim. Viena procenta maksājums nav nodalīts un nedarbojas pēc speciālā budžeta principiem (piemēram, speciālais budžets ir pensijām, kur iemaksas ir personificētas). Uz jautājumu, kāda ir jēga veselības finansēšanas normai par veselības iemaksām pašlaik, faktiski pareizā atbilde ir - nekāda.
No amatpersonu stāstītā izriet, ka daļa iedzīvotāju, kuri maksā veselības nodevu, vienkārši maksā to kā vēl vienu nodokli, bet tas nekādā veidā nenodrošina veselības apdrošināšanu, jo dati netiek uzskaitīti, netiek personificēti. Neviens neskatās, vai es kā pacients esmu maksājis veselības apdrošināšanu vai nē. Tam ir gan plusi, gan mīnusi, un par to jau vairākus gadus ir nemitīgi diskutēts.
Kur tad paliek šī nauda? Šis viens procents, kas gadā pārsniedz simt miljonus eiro, vienkārši no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras “maka”, kurā “iekrīt” visi sociālās apdrošināšanas maksājumi, tiek novirzīts Finanšu ministrijai, kas savukārt šo naudu kā papildu finansējumu iedod veselības nozarei. Finanšu ministrija gan atgādina, ka ar vienu procentu veselības iemaksu, protams, veselības nozares papildu vajadzības nevar nosegt, tāpēc no pamatbudžeta katru gadu piešķir naudu vēl papildus.
Pirmajos šīs veselības nodevas darbības gados likumā bija ierakstīts, ka šo maksājumu izmanto mērķtiecīgi - tieši mediķu atalgojuma palielināšanai. No 2018. gada valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas daļa viena procenta apmērā ir maksājums veselības aprūpes finansēšanai, kas tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā, bet pārējais maksājums sociālajai apdrošināšanai valsts speciālajā budžetā. Sākotnēji, kad tika ieviests viens procents veselībai, finansējums tika iekļauts budžeta programmā “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” un ar rīkojumu pārdalīts uz Veselības ministriju.
Finanšu ministrijas dati rāda, ka pārdale notika ar konkrētu mērķi un finansējums tika iekļauts budžeta bāzē - 2018. gadā 85,3 miljoni eiro tika pārdalīti ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam, 2019. gadam un turpmāk ik gadu - pagarinātā normāla darba laika atcelšanas nodrošināšanai, kā arī lai nodrošinātu rezidentūras finansēšanu un nodrošinātu mēnešalgu izlīdzināšanu atbilstoši amatam noteiktajai kvalifikācijas kategorijai ārstniecības personām un brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Sākot no 2020. gada, lēmumi par viena procenta finansējuma novirzīšanu noteiktam mērķim netika pieņemti. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme sacīja, ka visi šie līdzekļi kalpo kā finanšu resursi veselības nozarei un tie nonāk valsts pamatbudžetā.
“Pašlaik motivāciju maksāt sociālās iemaksas nodrošina sociālās apdrošināšanas pamatprincips, ka cilvēki, maksājot iemaksas, var saņemt pakalpojumu, piemēram, pensijas. Pašlaik cilvēki nevar izvēlēties maksāt pensijām, bet nemaksāt vienu procentu veselībai, tās ir kopējās iemaksas, lai arī viens procents veselībai nav apdrošināšana,” piņķerīgo situāciju ar nodokļiem centās izskaidrot Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Tomēr tikai daļa iedzīvotāju veic maksājumus veselībai, tie, kuri maksā sociālās iemaksas. Savukārt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus saņem pilnīgi visi iedzīvotāji. Pašreizējā situācijā viena procenta nodeva ir vienkārši papildu finansējuma avots veselības aprūpei.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aktualizējusi jautājumu, bet pagaidām pie konkrētiem secinājumiem nav nonākusi. Politiķi plānojuši atgriezties pie šī jautājuma pavasarī, tostarp pievērsties arī e-veselībai.
