Ja pacienti ar aizdomām par onkoloģisku slimību paātrinātā kārtā var saņemt konsultācijas un diagnostiskos izmeklējumu “zaļā koridora” ietvaros, tad pacientiem, kuriem ir aizdomas par slimības atgriešanos jeb recidīvu, līdz šim bija problemātiski laikus nokļūt pie veselības aprūpes pakalpojumiem – konsultācijām un izmeklējumiem.
Šogad Latvijā sācis darboties “dzeltenais koridors”, lai uzlabotu pieejamību diagnostiskiem izmeklējumiem pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu, tomēr pirmajos gada mēnešos izmeklējumus paātrinātā kārtībā saņēmuši pagaidām vien 172 pacienti. Tajā pašā laikā Veselības ministrija lepojas ar plānu, kas vēl nemaz nav apstiprināts.
Veselības ministrija, informējot par onkoloģijai papildus piešķirtā finansējuma - 30 miljoni eiro - izlietojumu, norāda, ka tas ļāvis nodrošināt pacientiem jaunus ārstnieciskos pakalpojumus, īsākā laikā saņemt izmeklējumus slimības recidīva gadījumā, kā arī kompensējamo zāļu sistēma ir papildināta ar jauniem inovatīviem medikamentiem. Pēc veselības ministra Daniela Pavļuta domām, tas ļāvis iedzīvināt onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plānu 2022.-2024. gadam. Tiesa, pats plāns vēl nav apstiprināts, lai gan sācis darboties kopš šī gada. Veselības ministrijā skaidro, ka šāda situācija izveidojusies, jo valdība vispirms vēlējusies apstiprināt sabiedrības veselības pamatnostādnes kā virsdokumentu, kurā aprakstīts provizoriskais finansējuma palielinājums, kāds nepieciešams nozarei, un tad virzīt apstiprināšanai onkoplānu. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders stāsta, ka sabiedrības veselības pamatnostādnes jau ir apstiprinātas, tāpēc drīzumā valdība izskatīs arī onkoloģijas plānu šim un turpmākajiem diviem gadiem. Tomēr, kā uzsver O. Šneiders, praktiski plāns ir sācis darboties, jo tam ir arī piešķirts finansējums, ko izlieto situācijas uzlabošanai onkoloģijā.
Viens no pakalpojumiem onkoloģijā, kas sācis darboties, ir “dzeltenais koridors”. Ja pēc pacienta uzrādītām sūdzībām un simptomiem vai izmeklējumu rezultātiem radušās aizdomas par onkoloģiskās slimības atgriešanos jeb recidīvu, pacientus var novirzīt prioritārai diagnostisko izmeklējumu veikšanai un speciālistu konsultāciju saņemšanai. Šiem
pacientiem noteiktie izmeklējumi ārstniecības iestādei jānodrošina desmit darba dienu laikā no brīža, kad pacients pierakstās uz izmeklējumiem.
“Dzeltenā koridora” citi papildus vajadzīgie izmeklējumi vai speciālistu konsultācijas tiek veiktas 30 dienu laikā kopš pirmās speciālista konsultācijas, iekļaujot šajā termiņā arī ārstu konsilija lēmumu par pacienta ārstēšanas taktiku. Šā gada pirmajā ceturksnī 172 pacienti saņēmuši izmeklējumus paātrinātā kārtībā.
Lai nodrošinātu savlaicīgu slimības uzraudzību un ārstēšanu, pacientiem ar noteiktām onkoloģiskām diagnozēm tādus prioritāros pakalpojumus kā kodolmagnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, endoskopija, hematoloģija, rehabilitācija un citus no šā gada ir iespējams saņemt ārpus vispārējās pacientu plūsmas. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders stāsta, ka par ļaundabīgo audzēju recidīvu diagnostiku - izmeklējumiem un konsultācijām “dzeltenā koridora” ietvaros, kā arī prioritāro pakalpojumu ietvaros - ārstniecības iestādes saņem samaksu par veiktajiem pakalpojumiem pēc fakta, proti, virs kvotas.
Papildus piešķirtais finansējums ļāvis kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut desmit jaunas inovatīvas zāles, nodrošinot inovatīvās terapijas izvēles iespējas olnīcu vēža, prostatas vēža, krūts vēža, nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā un atsevišķu hematoonkoloģisku slimību gadījumā.
Vēl sešām zālēm, kas kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas iepriekšējos gados, paplašināti kompensācijas nosacījumi, nodrošinot inovatīvo terapiju plašākām pacientu grupām melanomas, krūts vēža, plaušu vēža un limfoleikozes gadījumā. Tāpat jaunas terapijas iekļautas pie mīksto audu sarkomas, aizkuņģa dziedzera vēža un dzemdes kakla vēža, kur līdz šim pacientiem bija pieejama tikai standarta ķīmijterapija.
Lai arī krūšu rekonstrukcijas operācijas sievietēm ar krūts audzēju pilnībā no valsts budžeta tiek apmaksātas, pateicoties nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalstam (par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 10 000 cilvēku, un tāpēc tā tika iesniegta Saeimā), Veselības ministrija to daļēji pieskaita pie saviem panākumiem šajā gadā onkoloģijas jomā.
Sievietēm - krūts vēža pacientēm - līdz šim nebija iespējams saņemt pilnībā valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas. No valsts budžeta līdzekļiem apmaksāja tikai operāciju, bet ne speciālu implantu, un tas pacientēm bija jāapmaksā pašām. Sadarbojoties pacientu organizācijām, mediķiem un galu galā arī Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības centram, šīs operācijas sievietēm ir pieejamas un valsts apmaksātas. Šāgada pirmajos četros mēnešos valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas saņēmušas 80 sievietes. 50 šādas operācijas veiktas Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, savukārt 30 - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kopumā 2022. gadam krūts rekonstrukcijai plānotais finansējums ir 1,1 miljons eiro, paredzot rekonstrukcijas operācijas nodrošināt 300 sievietēm.
Lai attīstītu krūšu rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus, šogad veiktas arī izmaiņas valsts apmaksāto manipulāciju tarifos, nodrošinot ārstniecības iestādēm atbilstošu samaksu gan par operācijas veikšanu, gan krūts implanta izdevumiem, kas līdz tam netika apmaksāts. Tāpat pārskatīts kolonoskopijas manipulācijas tarifs, izveidotas trīs jaunas staru terapijas manipulācijas, pārrēķinātas četras radioķirurģijas manipulācijas, kā rezultātā pacientiem ar onkoloģiskām slimībām uzlabota audzēju diagnostika un ārstēšana.
Veselības ministrija atgādina, ka pagājušajā gadā tika ieviesta jauna metode dzemdes kakla vēža pārbaudēs - precīzāka un tāda, kas būtiski samazina kļūdainas diagnozes noteikšanas iespējamību. Savukārt šogad, sākot ar jūliju, pēc jaunas, standartizētas sistēmas tiks sniegti mamogrāfijas pakalpojumi, kas dos kvalitatīvākus, precīzākus izmeklējumu aprakstus, kas balstīsies uz divu vai pat trīs radiologu acu principa.
