Saslimstība ar Covid-19 ir būtiski mazinājusies, pacientu skaits slimnīcās vairākkārt sarucis, un sabiedrībā pandēmiskā panika beigusies. Vasarā savu darbību beigs arī Vakcinācijas nodaļa un mediķiem vairs nemaksās Covid-19 piemaksas. Vai tas nozīmē Covid-19 pandēmijas beigas?
Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs tomēr apstiprinoši atbildēt nevar, jo gatavo scenārijus situācijai rudenī. Tas būs atkarīgs no koronavīrusa izplatības vasarā.
Lai arī saslimstība ar Covid-19 ir būtiski mazinājusies un pacientu skaits slimnīcās vairākkārt sarucis, salīdzinot ar ziemas periodu, tomēr Slimību profilakses un kontroles centra iknedēļas dati par Covid-19 izplatību Latvijā liecina, ka pagājušajā nedēļā atkal ir vērojams neliels jaunatklāto Covid-19 gadījumu pieaugums, proti, diagnosticēto saslimšanas gadījumu skaits pieaudzis par 3,4 procentiem. Pagājušajā nedēļā reģistrēts vidēji 171 gadījums dienā. Testu skaits samazinājies par 0,9 procentpunktiem pēdējo septiņu dienu laikā.
Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja “Neatkarīgajai” norāda, ka reģionos vērojams samazinājums, tomēr
Latgalē ir visaugstākais jaunatklāto gadījumu skaits, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, pēdējo divu nedēļu laikā.
Pagājušajā nedēļā ar Covid-19 inficēto iedzīvotāju skaits ir pieaudzis 16 pašvaldībās - visvairāk Krāslavas novadā. Saslimušo skaits par trešdaļu audzis arī Balvu novadā, Rēzeknē. Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā ir Krāslavas novadā - 14 dienu saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju tur ir 382,1 gadījums, Preiļu novadā - 238,7 gadījumi, Balvu novadā - 220,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Saslimstības rādītāji nedaudz kāpuši arī citos reģionos. “Vērtējot inficētos pa vecuma grupām, visbiežāk Covid-19 tika atklāts vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, 20 līdz 29 gadiem, 60 līdz 69 gadiem un vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem,” pastāstīja Ilze Arāja. Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm pašlaik ir zem Eiropas vidējā rādītāja.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi situāciju Latvijā pašlaik vērtē kā stabilu. “Redzam, ka vairāki rādītāji Latvijā ir stabilizējušies saistībā ar Covid-19, tomēr līdzšinējie vērojumi liecina, ka, sezonalitātei mainoties, varētu būt gaidāmi pacēlumi,” norāda Ilze Arāja. Tomēr konkrētāku Covid-19 prognozi rudenim speciālisti sniegt nevar, jo jāņem vērā situācija, kas būs Eiropas reģionā, piemēram, vai iedzīvotāji saskarsies ar jauniem Covid-19 paveidiem. Slimības izplatību ietekmēs arī dažādi citi mainīgi faktori.
Rīgas Austrumu slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste, profesore Ludmila Vīksna uzskata, ka, visticamāk, rudenī Covid-19 atgriezīsies un sabiedrībai jārēķinās, ka koronavīruss būs tāda infekcija, kas pastāvēs līdzās. Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai, kurā apskatīs dažādus Covid-19 izplatības variantus un priekšlikumus rīcībai, ja Covid-19 epidēmija uzņems “apgriezienus”. Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” sacīja, ka ziņojums top un drīzumā tiks iesniegts valdībai izskatīšanai.
Lai arī Covid-19 saslimstība būtiski samazinājusies, veselības aprūpes sistēmā turpina maksāt Covid-19 piemaksas, kas, no vienas puses, ir pozitīvi, jo mediķi tieši Covid-19 laikā varēja saņemt būtiski lielāku darba samaksu, taču, no otras puses - piemaksas noņemot, veselības nozare varētu sastapties ar cilvēkresursu trūkumu, jo daudzi izvēlēsies medicīnā vairs nestrādāt, jo atalgojums bez piemaksām vairs nav tik pievilcīgs. Covid-19 piemaksas mediķi saņems līdz 30. jūnijam. Pēc veselības ministra Daniela Pavļuta teiktā, pagājušajā gadā piemaksās mediķiem izmaksāti 170 miljoni eiro. Ministrs gan uzsvēra, ka mediķu algas ir palielinātas arī bez Covid-19 ietekmes un šim mērķim pēdējos trīs gados atvēlēti 364 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums starp visām valsts finansētajām nozarēm.
