Medicīna attīstās: bērnam ar epilepsiju veic unikālu operāciju Latvijā

OPERĀCIJA. Neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe (no labās) veic stereo elektroencefalogrāfijas operāciju pacientam, kas ļaus noskaidrot, vai smadzeņu operācija palīdzēs bērnu atbrīvot no epilepsijas © Bērnu slimnīca

Epilepsija izraisa dažāda smaguma lēkmes, kas pacientam var sākties pavisam negaidīti, piemēram, uz ielas vai naktī, un mediķi, zinātnieki jau daudzus gadus meklē iespējas, kā epilepsijas pacientus izārstēt. Īpaši tādos gadījumos, kad epilepsijas lēkmes noņemt nepalīdz medikamenti.

Bērnu slimnīcas ārsti veikuši Latvijā unikālu operāciju epilepsijas pacientam, lai noskaidrotu, kurā smadzeņu daļā bērnam veidojas traucējumi, kas izraisa lēkmes, un izlemtu par atbilstošāko ārstēšanas taktiku.

Ārsti apgūst jaunas metodes epilepsijas izmeklēšanā

Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas traucējumi, kas izraisa dažāda smaguma lēkmes - no neparastu sajūtu mirkļiem līdz pat samaņas zudumam un ilgstošiem intensīviem krampjiem. Traucējumi var sākties jebkurā vecumā, cēloņi ir iespējami vairāki, un izmeklēšanas metode parasti ir elektroencefalogrāfija.

“Smadzenes ir sarežģīts orgāns, to virsma nav gluda, vairākas smadzeņu zonas atrodas dziļumā. Ar elektrodiem, kuri tiek piestiprināti pie galvas elektroencefalogrāfijas laikā, mēs nevaram noķert elektriskos signālus, ko rada šīs smadzeņu zonas, kas atrodas dziļumā,” stāsta bērnu neirologs, Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis. Ārsts norāda, ka ir vairāki epilepsijas veidi, taijā skaitā tādi, kur lēkmes rodas vienā smadzeņu zonā un tad izplatās tālāk. Šajos gadījumos medikamenti nereti ir mazefektīvi, bet var palīdzēt operācija. “Taču mums ir precīzi jāzina, kura smadzeņu zona jāoperē. Ja ārstiem ir hipotēzes par to, kuras smadzeņu struktūras, kas atrodas dziļumā, varētu būt “vainīgās”, pārbaudīt pieņēmumus iespējams ar stereo elektroencefalogrāfiju,” turpina Jurģis Strautmanis.

Bērnu slimnīcas ārsti ir apguvuši šīs sarežģītās un dārgās izmeklējuma metodes veikšanu, un tas daudziem epilepsijas slimniekiem dod cerības nākotnē dzīvot bez epilepsijas lēkmēm.

Stereo elektroencefalogrāfijas operācija Bērnu slimnīcā epilepsijas pacientam / Bērnu slimnīca

Pacients pēc izmeklējuma jau devies mājās

Pagājušajā nedēļā Bērnu slimnīcas ārsti šo jauno metodi izmantoja pacientam ar epilepsiju, veicot īpašu elektrodu implantāciju dziļajās smadzeņu struktūrās stereo elektroencefalogrāfijas mērījumu iegūšanai. Latvijā tā bija pirmā šāda veida operācija, un tā izdevās nevainojami, uzsver Bērnu slimnīcā. Pacientam elektrodi jau ir izņemti, un bērns ir devies uz mājām. Precīzie minimāli šī izmeklējuma rezultāti ļaus ārstiem izvēlēties labāko ārstēšanas taktiku.

Bērnu neirologs Jurģis Strautmanis stāsta, ka stereo elektroencefalogrāfija jeb saīsināti SEEG nav jauna metode, tā izgudrota pagājušā gadsimta vidū un jau tad attīstījās ASV, Kanādā, Francijā un citās valstīs. Tomēr sarežģītības un ar metodes sākotnējo versiju saistīto ētisko apsvērumu dēļ tā popularitāti ieguva lēni. Stereo elektroencefalogrāfiju plaši sāka izmantot tikai šajā gadsimtā.

Lai precīzi ievadītu elektrodus smadzeņu zonās, kas atrodas dziļumā, ārstam vajadzīgas zināšanas, prasmes, tehnoloģijas un finansējums.

Eiropas vadošās klīnikas Itālijā un Francijā, kas specializējušās epilepsijas ķirurģiskā ārstēšanā, gadā veic vien dažus desmitus šādu operāciju. Bērnu slimnīcā vajadzētu veikt aptuveni desmit vai vairāk tā dēvēto dziļuma elektrodu implantācijas operāciju gadā, lēš Bērnu slimnīcas neirologi un neiroķirurgi.

KOMANDA. Bērnu slimnīcas mediķi, kuri veica unikālo operāciju (no kreisās): Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas operācijas māsa Inese Bose, klīniskais tehniķis Aleksanders Bells, klīnikas virsārsts, neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe, ārsts rezidents Ritvars Kalniņš, anesteziologs reanimatologs Aleksejs Mihejevs, Operāciju bloka operāciju māsa Vēsma Ligere, Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Dāvis Ozoliņš. Fotografēšanās brīdī klāt nav pacienta ārsts, neirologs Jurģis Strautmanis / Bērnu slimnīca

Operācijai gatavojās nedēļas

Par to, kā operācija notika, stāsta neiroķirurgs, Bērnu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts Basels Jakubs Vahbe: “Ar neironavigācijas iekārtas palīdzību ievadot 12 elektrodus dziļajās smadzeņu zonās,

operācija ilga aptuveni četras stundas, bet tai rūpīgi gatavojāmies vairākas nedēļas, izvirzot hipotēzes un veicot precīzus aprēķinus. Tas raksturo operācijas sarežģītību, pirms tās veikšanas bija arī jāizsver riski.

Mums viss izdevās, jūtam lielu gandarījumu. Šādas operācijas nav domātas tikai bērniem, tās var palīdzēt daudziem pieaugušiem epilepsijas pacientiem. Tās var veikt, sākot no trīs gadu vecuma.”

Pēc īpašo elektrodu implantēšanas tiek veikti mērījumi, kas atkarībā no epilepsijas lēkmju biežuma tiek fiksēti periodā no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, kad elektrodi ir jāizņem. Elektrodu izņemšana ir vienkārša manipulācija, uzsver ārsti. Precīzie stereo elektroencefalogrāfijas rezultāti parāda ne tikai to, kura smadzeņu zona rada epilepsijas lēkmes, bet ļauj arī izlemt, vai nākamā operācija ir iespējama, kā arī prognozēt, kāds varētu būt tās rezultāts. Optimālā situācijā pēc otrās operācijas epilepsijas lēkmes pacientu vairs netraucē. Mediķi gan norāda: jārēķinās, ka rezultāti ne vienmēr parāda optimāla risinājuma iespējamību. “Veicot dziļuma elektrodu implantāciju dziļo smadzeņu struktūrās, SEEG mērījumus un, iespējams, nākamo operāciju, varam teikt bērnam un viņa vecākiem, ka esam izdarījuši visu, ko mūsdienu medicīna piedāvā tiem epilepsijas pacientiem, kuriem medikamenti nepalīdz,” saka Jurģis Strautmanis.

Šī operācija notika, pateicoties Bērnu slimnīcas fondā saziedotajiem līdzekļiem. Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra ārsti, kā arī pacienta ģimene izsaka pateicību visiem ziedotājiem.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais