Latvija jauno kompensējamo medikamentu ziņā pirmoreiz vēsturē apsteigusi kaimiņvalsti Lietuvu, un mūsu valsti vairs nevar uzskatīt par nabadzīgāko valsti no inovatīvo zāļu pieejamības viedokļa. Tomēr Latvija joprojām ir Eiropas Savienības valstu saraksta lejasdaļā, un mūsu pacientiem ir pieejama vien puse zāļu, kādas ir citu valstu pacientiem.
Ikgadējā Eiropas farmācijas rūpniecības un asociācijas federācijas pārskatā par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.-2022. gada periodā Latvija 2022. gadā ierindojusies sarakstā augstāk nekā iepriekšējos gadus. Šāgada 1. janvārī Eiropā kopumā bija pieejami 160 jaunu medikamentu, kuri reģistrēti laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam. Latvijā no šiem medikamentiem pacientiem ir pieejami 28.
Pacientiem labvēlīgākā situācija ir Vācijā, kur faktiski tiek nodrošināta pieeja gandrīz visiem jaunajiem produktiem, kurus zinātnieki ir izgudrojuši, stāsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijā. Vācijā no 160 jaunākās paaudzes medikamentiem bija pieejami 147, bet Eiropas valstīs vidēji tie ir 74. Vācija ierindojas arī pirmajā vietā attiecībā uz laiku, cik ilgi pacientiem ir jāgaida pieeja jaunajam medikamentam. Vācijā šis gaidīšanas laikam ir 133 dienas.
Latvijā situācija nav tik iepriecinoša. Saskaņā ar šo pētījumu, laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam kompensējamo zāļu sarakstam ir pievienoti 28 jaunākās paaudzes medikamenti, saukti arī par inovatīviem medikamentiem. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolevics norāda, ka
pirmo reizi Latvija ir apsteigusi Lietuvu, kur šajā laika posmā reģistrēti 26 jauni medikamenti. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no Igaunijas, kur pacientiem pieejams 41 jaunais medikaments, kas reģistrēts pēdējos gados.
Valters Bolevics norāda, ka Latvijā inovatīvo medikamentu pieejamības nodrošināšanā ledus visbeidzot ir sakustējies, tomēr “esam tikai ceļa sākumā, lai rāptos ārā no dziļas bedres”.
“Aizvadītajos gados ir ieguldīts intensīvs un aktīvs darbs, lai Latvija spētu nodrošināt saviem pacientiem aizvien jaunākus medikamentus iespējami lielākā apjomā un īsākā laikā. Pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršots inovatīvo medikamentu skaits, kas ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, savukārt gaidīšanas laiks, cik pacientiem jāgaida līdz jaunākajām zālēm kopš to apstiprināšanas un reģistrācijas Eiropā, ir sarucis no vairāk nekā 900 dienām līdz 627,” “Neatkarīgajai” norāda Valters Bolevics. Viņš uzsver, ka vēl daudz darāmā, lai Latvija sasniegtu Eiropas vidējos rādītājus jaunākās paaudzes medikamentu pieejamībā.
Pētījumā, kas analizē zāļu pieejamību dažādās medicīnas jomās, secināts, ka onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā tomēr nav pieejami 83 procenti no jaunajiem reģistrētajiem medikamentiem, sliktāka situācija ir tikai pacientiem Kazahstānā, kur nav pieejami 95 procenti inovatīvo medikamentu.
Visticamāk, reālā situācija 2022. gadā jau varētu būt mainījusies, jo šāgada kompensējamo zāļu budžets ir papildināts ar 20 miljoniem eiro, no kuriem liela daļa paredzēta tieši kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai onkoloģijā. Arī Valters Bolevics prognozē, ka tas noteikti uzlabos Latvijas situāciju jau nākamajā pārskata ziņojumā. “Vienlaikus kopumā ir diezgan precīzi pateikts, ka Latvijas zemais punkts jeb “bedre”, no kura kopīgiem spēkiem jāizkļūst, lai pietuvotos Eiropas vidējiem vai vismaz kaimiņu igauņu rādītājiem attiecībā uz inovatīvo zāļu pieejamību, ir samērā dziļa,” saka Valters Bolevics. “Bet ir divas un abas nosacīti labas ziņas. Pirmkārt, mēs no šīs bedres rāpjamies ārā, lai arī lēni. Otrkārt, turpinot uzsākto kursu arī nākamajā gadā, mēs tuvākajos divos līdz trīs gados noķersim kaimiņus un pacientiem spēsim nodrošināt viņu situācijai efektīvākos medikamentus.” Tā ir laba ziņa pacientiem.
Saskaņā ar pētījumu centra IQVIA datiem, Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā 2021. gada 1. septembrī bija pieejami 80 inovatīvu medikamentu. Šogad tie varētu būt 95 medikamenti, bet precīza informācija tiks publicēta rudenī. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Nacionālais veselības dienests aplēsis nepieciešamo finansējumu prioritāšu īstenošanai un konkrēti kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai. 2023. gadā nepieciešami 99 miljoni eiro, lai sarakstā iekļautu jaunas zāles un paplašinātu kompensāciju, kā arī palielinātu medikamentu kompensācijas apmēru. Papildu finansējums ir nepieciešams reto slimību ārstēšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, unikālo pacientu skaita pieauguma nosegšanai esošajām diagnozēm un pacientu līdzmaksājumu samazināšanai.
Ja pašreizējās aplēses liecina, ka nākamajā gadā kopumā pieejamais finansējums dažādu prioritāšu īstenošanai valstī būs tikai 150 miljoni eiro, cerības uz būtisku palielinājumu veselības nozarē ir mazas. “Uzlabojoties situācijai ekonomikā, prognozes līdz rudenim var mainīties, bet papildus iekšējās un ārējās drošības stiprināšanas vajadzībām, kas ir absolūta prioritāte, ir būtiski neaizmirst arī par mūsu pacientiem, lai cilvēkiem ir pieejami pēc iespējas jaunāki un efektīvāki medikamenti,” saka V. Bolevics.
