Starptautiskajā Hipertensijas dienā kardiologi atgādina par augsta asinsspiediena riskiem un mudina pārbaudīt asinsspiedienu. Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir vismaz trešdaļai iedzīvotāju, un tas ir ļoti nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors.
Lai pievērstu uzmanību vienam no biežākajiem insulta un infarkta cēloņiem - augstam asinsspiedienam jeb arteriālajai hipertensijai -, katru gadu 17. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā Hipertensijas diena. Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 28 procentiem Latvijas iedzīvotāju, tostarp paaugstināts asinsspiediens ir 33 procentiem vīriešu un 24 procentiem sieviešu.
Analizējot pa vecuma grupām,
vissliktākie rādītāji ir pensijas vecuma iedzīvotājiem - 65 līdz 74 gadu vecumā, kur asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 60 procentiem vīriešu un 44 procentiem sieviešu.
Paaugstināts asinsspiediens ir arī lielai daļai pirmspensijas vecuma cilvēku - pusei vīriešu vecumā no 55 līdz 64 gadiem un 38 procentiem sieviešu.
Arī vecumā no 45 līdz 54 gadiem Latvijas iedzīvotājiem ir paaugstināts asinsspiediens - piektajai daļai sieviešu un 37 procentiem vīriešu. Visās vecuma grupās paaugstināts asinsspiediens ir tieši vīriešiem, un visizteiktākā atšķirība ir iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Paaugstināts asinsspiediens šajā vecumā ir 25 procentiem vīriešu un septiņiem procentiem sieviešu. Vismazāk hipertensija izplatīta gados jaunu cilvēku vidū - 25 līdz 34 gadu vecumā paaugstināts asinsspiediens ir deviņiem procentiem vīriešu un pieciem procentiem sieviešu.
Ņemot vērā Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, arteriālajam asinsspiedienam jebkurā vecumā ir jātuvinās 120/80 mmHg. Ja tas pārsniedz 140/90 mmHg robežu, tad to uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru.
Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents profesors Kārlis Trušinskis norāda, ka augsts asinsspiediens jeb hipertensija ir nozīmīgs gan demences, gan infarkta un insulta riska faktors. Īpaši bīstams tas kļūst kombinācijā ar augstu zema blīvuma jeb “sliktā” holesterīna līmeni un cukura līmeni asinīs. “Pieaug paaugstināta asinsspiediena izplatība arī gados jaunāku cilvēku vidū.
Stress, laiks, kas pavadīts ar viedierīcēm, smēķēšana, mazkustīgums un ātrās uzkodas - tas viss ietekmē un veicina augsta asinsspiediena attīstību jau 20 un 30 gadus veciem cilvēkiem,”
stāsta kardiologs Kārlis Trušinskis.
“Šo problēmu ir viegli diagnosticēt, un arī medikamentu klāsts ir plašs, tomēr normalizēt un sasniegt asinsspiediena mērķi visiem neizdodas. Galvenā barjera ir sadarbība ar ārstu un līdzestība ārstēšanā. Tāpēc, lūdzu, tiecieties ar savu ārstu atkārtotās vizītēs, kamēr tiek piemeklētas zāļu devas un stabilizēti asinsspiediena un pulsa rādītāji,” aicina kardiologs. “Mēs nevaram to izdarīt vienā dienā. Bieži ir vajadzīgi papildu izmeklējumi, lai ārstēšana būtu trāpīga.” Tāpat ārsts uzsver, ka zāles jālieto regulāri, jo tikai regulāra to lietošana ir efektīva asinsspiediena normalizācijai un līdz ar to arī infarkta un insulta novēršanai. Kārlis Trušinskis arī cer, ka Veselības ministrijas ierēdņi sadzirdēs pacientu, ārstu un farmaceitu prasību atrast risinājumu biežajai zāļu mainībai, kas saistīta ar kompensējamo zāļu sistēmas nepilnībām. Tas jāsakārto, lai neapdraudētu jau tā grūtā ceļā sasniegtos ārstēšanas mērķus.
“Hipertensija ir vadošais nāves iemesls pasaulē. Gandrīz 600 miljoniem iedzīvotāju pasaulē ir paaugstināts asinsspiediens, viens no diviem cilvēkiem nemaz nenojauš, ka viņam ir augsts asinsspiediens jeb hipertensija, tāpēc daudzi par slimību uzzina, tikai saskaroties ar nopietnām veselības problēmām vai nonākot slimnīcā ar infarktu vai insultu,” stāsta Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja.
Šogad sadarbībā ar Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību pacientu organizācija pievienojas globālajai akcijai “Tāpēc, ka es tā teicu”, aicinot ikvienu uzrunāt savus tuvos - ģimenes locekļus, draugus, kolēģus - mudināt pārbaudīt savu asinsspiedienu un rīkoties. “Laikus atklājot sirds veselības riskus, varam tos novērst un neļaut attīstīties veselības komplikācijām,” uzsver Inese Mauriņa.
Inese Mauriņa no pacientu organizācijas arī atgādina, ka ideālam asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg. Arteriālā hipertensija ir slimība, kad asinsspiediens atkārtotos mērījumos ir paaugstināts - ārsta kabinetā virs 140/90 mmHg, mājās virs 135/85 mmHg. Augsta asinsspiediena biežākie simptomi ir galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.
