Neapskaužamā un smagā situācijā Latvijā ir atopiskā dermatīta pacienti. Tā ir hroniska ādas slimība, kas būtiski ietekmē visu cilvēka dzīvi. Eiropā jau vairāk nekā divdesmit gadu ir pieejami medikamenti, kas palīdz pacientiem un ārstē dermatītu.
Šos medikamentus saviem iedzīvotājiem jau piecus gadus kompensē arī Igaunija un Lietuva. Dermatologi un alergologi lūdz Saeimu un Veselības ministriju parūpēties par pacientiem Latvijā un no nākamā gada vismaz smagi slimojošiem atopiskā dermatīta pacientiem apmaksāt bioloģiskos medikamentus.
Latvijā varētu būt ap 30 000 atopiskā dermatīta pacientu, pēc mediķu aplēsēm 150-200 pacientiem šī slimība norit smagā formā. Dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilona Hartmane stāsta, ka atopiskais dermatīts ir slimība, kas cilvēku pavada no bērnības līdz mūža beigām, praktiski visu pieaugušā mūžu. Tā ir autoimūna ādas slimība. “Pacienti, kas slimo ar šo slimību, īpaši vidēji smagu vai smagu slimības formu, parasti izjūt tādus traucējumus kā pastāvīgu niezi, viņi ļoti slikti guļ, āda ir ļoti iekaisusi, kas traucē ikdienas normālu dzīvi,” stāsta Ilona Hartmane. “Pacientiem šīs slimības dēļ ir ļoti daudz dažādu problēmu, kas traucē ikdienas dzīvi - gan personisko, gan profesionālo, ieskaitot profesijas izvēli. Pacienti bieži vien ir bezcerībā.” Pēc ārstes teiktā, šī slimība un tās izpausmes kombinējas ar citām slimībām un ietekmē arī psiholoģisko veselību. Pacientam ir gandrīz nepārtraukta ādas nieze, iekaisumi, kam pievienojas infekcijas, liels diskomforts.
“Daudzi teiks: kas tad tur ir - tikai ādas iekaisums, bet ikdienas dzīvē tā ir ļoti smaga problēma, jo bērns nevar gulēt pa nakti, tas ietekmē visu ģimeni, tām ir nepieciešams gan psihologs, gan psihiatrs, ģimenes nezina, kā palīdzēt savam bērnam, valda bezspēcība,” situāciju raksturo arī Latvijas Bērnu alergologu un bērnu pulmonologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ineta Grantiņa. Pusaudži šīs slimības dēļ neapmeklē skolu, jo, tā kā slimība skar seju, viņiem vienkārši ir kauns par savu izskatu.
Vislabāk šo slimību raksturo pacientu stāsti un, jā, arī attēli, kas daudziem šķitīs pat nepatīkami, bet tāda ir pacientu ikdiena. Latvijas Alergologu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Bukovskis citē pacienti, jaunu sievieti, kuras stāsts publicēts britu laikrakstā: “Cilvēki neizprot, cik nopietna var būt ekzēma, viņi domā, ka tā ir tikai sarkana āda. Esmu spiesta atvainoties svešiniekiem par to, ka mana āda ir tik pretīga.” “Tieši šāda mēdz būt dažu atopiska dermatīta pacientu dzīves realitāte,” stāsta Māris Bukovskis. “Nieze cilvēkiem ar atopisku dermatītu bieži ir tik stipra, ka cilvēks noplēš ādu līdz asinīm.” Ārsts min gadījumus, kad, meklējot jebkādu iespēju izārstēties, vecāki izmanto arī dziednieku palīdzību, piemēram, iesaka izmantot ādai “burvju” avotus Dienvidamerikā.
Noklausoties mediķu stāstītajā, rodas jautājums, kāpēc šiem pacientiem Latvijā nav pieejama adekvāta un moderna ārstēšana, ja tāda ir pieejama visās citās Eiropas Savienības valstīs? Ārsti apstiprināja, ka Latvijā valsts kompensē medikamentus tikai bērniem, un arī ne pilnībā. Daļa medikamentu ir pieejami ar ierobežojumiem.
Ilona Hartmane pastāstīja, ka pusaudžiem un gados jauniem cilvēkiem ar atopisko dermatītu ir nepieciešama lokāla (ziedes veidā) un sistēmiska terapija (iedarbojas uz organisma imūno sistēmu), kas mazina iekaisumu.
“Pusaudžiem ir kompensēti atsevišķi lokāli uz ādas lietojami medikamenti, bet pieaugušajiem netiek kompensēts pilnīgi nekas, lai arī slimība pacientam turpinās arī pēc 18 gadu vecuma un bieži vien tieši smagākās formās,”
apstiprināja Ilona Hartmane. Līdzīgām ādas diagnozēm, piemēram, psoriāzei, ir kompensētas efektīvas terapijas, bet atopiskā dermatīta pacientiem diemžēl nav. Mediķi uzsver, ka ir jānodrošina pacientu vienlīdzība.
Jāatgādina, ka arī psoriāzes pacienti vēl pavisam nesen nesaņēma valsts kompensētus medikamentus. Arī to nācās izcīnīt. Ilona Hartmane saka: “Šīs slimības ir līdzīgas. Redzot smagas psoriāzes pacientus, kas saņem medikamentus tagad, mēs redzam ļoti iespaidīgus rezultātus. Pacienti ir aizmirsuši, ka kādreiz bija bezcerība.” Visās Eiropas Savienības valstīs atopiskā dermatīta pacientiem tiek apmaksāti inovatīvie medikamenti (tiesa, tikai Latvijā mēs tos saucam par inovatīviem), izņemot Latviju un Bulgāriju. Citur šīs zāles tiek lietotas jau divdesmit gadus, Igaunijā un Lietuvā - piecus gadus. “Saņemot sistēmisku terapiju, pacients atgūst gan darba spējas, gan dzīves kvalitāti,” saka Ilona Hartmane.
Arī Māris Bukovskis saka: pašlaik galvenais uzdevums atrisināt ārstēšanas kompensācijas jautājumus, tāpēc “aicinām Saeimu un valdību piešķirt finansējumu gan pusaudžu, gan pieaugušo ārstēšanai”. Turklāt Zāļu valsts aģentūra konkrēto terapiju ir atzinusi par izmaksu efektīvu, salīdzinot ar labāko iepriekšējo uzturošo terapiju.
Pēc ekspertu sacītā, pašlaik primāri sistēmiskā terapija būtu jānodrošina 150-200 pacientiem, taču, visticamāk, sākotnēji pirmajā gadā, ja šie medikamenti tiktu kompensēti, būtu 50 pacientu un pakāpeniski pacientu skaitu varētu palielināt. Mediķi un profesionālās asociācijas savus apsvērumus ir darījušas zināmas Nacionālajam veselības dienestam un Veselības ministrijai.
Medikamentu pieejamību atopiskā dermatīta pacientiem Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē aktualizēja bijušais Saeimas deputāts Romualds Ražuks. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzina, ka pašlaik ir “zīmīgs laiks šo jautājumu apspriešanai, jo mēs gatavojam prioritāšu sarakstus.” Pašlaik tiek apzinātas vajadzības un tam nepieciešamais finansējums. Pēc Ineses Kauperes teiktā, 2023. gadā visām veselības nozares prioritātēm (izņemot mediķu algas un onkoloģiju) būšot pieejams finansējums - 129 miljoni eiro, no tiem ap 20 procenti varētu tikt paredzēti zālēm. Tātad tie varētu būt aptuveni 30 miljoni eiro.
Nacionālā veselības dienesta speciāliste Zinta Rugāja apstiprināja, ka pašlaik atopiskā dermatīta pacietiem valsts nekompensē terapiju, izņemot bērnus. “Mēs ļoti labi izprotam šo problēmu un esam iekļāvuši prioritārajos pasākumos divus uzdevumus - nodrošināt inovatīvo bioloģisko terapiju bērniem - noteiktam pacientu lokam. Un otrs pasākums - nodrošināt pacientiem pēc 18 gadiem terapijas turpināšanu, tajā skaitā ar bioloģiskajiem medikamentiem,” pastāstīja Zinta Rugāja. Šim mērķim būtu nepieciešami ap seši miljoni eiro.
