Kompensējamo zāļu budžetā papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, lai valsts apmaksāto zāļu sarakstā iekļautu jaunus medikamentus, paplašinātu zāļu kompensāciju, kā arī lai palielinātu valsts kompensācijas apmēru. Tā ir daudz lielāka naudas summa par to, kura kompensējamo zāļu maku papildināja šodien.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, joprojām visvairāk naudas papildus ir vajadzīgs tieši onkoloģijas ārstēšanai.
Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes diskusijā pastāstīja, ka šogad, pateicoties aptuveni 20 miljonu eiro papildu finansējumam medikamentiem onkoloģijā, ir izdevies iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā desmit jaunas aktīvās zāļu vielas (tas nozīmē, ka konkrētu medikamentu saraksts ir garāks) onkoloģijā, piemēram, olnīcu vēža, prostatas vēža, nesīkšūnu plaušu vēža, aizkuņģa dziedzera vēža, multiplās mielomas un citu slimību ārstēšanai. Septiņu medikamentu gadījumā ir pārskatīti kompensācijas nosacījumi, proti, zāles ir iekļautas sarakstā pie vienas diagnozes, bet, pārskatot šos nosacījumus, šīs zāles tagad ir atļauts kompensēt citai vēža diagnozei. Piemēram, pie jauna kompensēta medikamenta nonākuši pacienti ar krūts vēzi, dzemdes kakla vēzi, ādas ļaundabīgo melanomu.
Vēl 17 jauni medikamenti sarakstā ir iekļauti pie retajām diagnozēm, piemēram, cistiskā fibroze, primāra plaušu hipertensija, kā arī ir pārskatīti kompensācijas nosacījumi attiecībā pret reimatoīdo artrītu un citām slimībām. Signe Bokta arī pastāstīja, ka jaunas zāles ir iekļautas stenokardijai, multiplai sklerozei.
Tomēr ikvienam ir saprotams, ka ar 20 miljoniem eiro papildus nav iespējams atrisināt visas kompensējamā zāļu budžeta problēmas, ja ilgstoši šis budžets cietis un joprojām cieš no budžeta deficīta. Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka akūto jeb nenosegto vajadzību risināšana onkoloģijā un pie citām slimībām, iekļaujot jaunas zāles un paplašinot kompensācijas nosacījumus jau kompensējamo zāļu sistēmā esošām zālēm, ir šā gada prioritāte. Signe Bokta norādīja, ka prioritārs jautājums ir arī jaunu diagnožu iekļaušana endokrinoloģijā, ginekoloģijā, kardioloģijā, neiroloģijā, psihiatrijā un oftalmoloģijā. “Mēs vēlamies arī paplašināt reto slimību ārstēšanu un samazināt pacientu līdzmaksājumus,” sacīja S. Bokta. Plānots strādāt, lai pacientu līdzmaksājumus atjaunotu vēl iepriekšējā līmenī, kādi tie bija pirms 2009. gada ekonomiskās krīzes, piemēram, no 50 procentiem uz 75 procentiem.
Speciāliste arī nenoliedza, ka ir nepieciešams pilnveidot zāļu iekļaušanas procesu, piemēram, attiecībā uz tām zālēm, kurām nav iesniedzēja (piemēram, zāļu ražotājs uzskata Latvijas tirgu par pārāk mazu, lai “ķēpātos” ar zāļu reģistrāciju, bet pacientiem zāles ir akūti vajadzīgas). Tiek izskatīta iespēja, ka šo procesu zālēm, kuras obligāti vajadzīgas, veiktu, piemēram, valsts iestādes.
Nacionālais veselības dienests indikatīvi sarēķinājis nepieciešamo papildu finansējumu visām vajadzībām 2023. gadā, un tie ir 99 miljoni eiro. Puse no šīs summas vajadzīga jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai. Aptuveni 15 procenti no šī finansējuma vajadzīgi medikamentu kompensācijas apmēra palielināšanai. “Finansējums nepieciešams arī reto slimību ārstēšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai sarakstā, kā arī jauno, unikālo pacientu skaita pieauguma nosegšanai jau esošām diagnozēm,” stāstīja S. Bokta. Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests spriež par to, kā samazināt pacientu līdzmaksājumu par zālēm, un viena no idejām, par ko jau “Neatkarīgā” ir rakstījusi, ir noteikt maksimālo pacienta līdzmaksājumu. Tas varētu būt 250 eiro gadā - tiklīdz pacients maksājumos sasniedz šo summu, līdzmaksājums vairs nav jāmaksā. Tam būtu vajadzīgi ap diviem miljoniem eiro gadā.
Tiktāl par plāniem, par kuriem daļa pacientu organizāciju ir visai skeptiski noskaņotas, tāpat kā ārsti, kuriem nākas redzēt, kā pacienti saņem atteikumus kompensēt zāles. Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārstāve Olga Valciņa atgādināja, ka šogad kompensējamo zāļu budžetam ir piešķirta tikai trešā daļa no tā, kas nepieciešams papildus. Pacientu organizācija uzskata, ka, visticamāk, Nacionālajam veselības dienestam nav tādu datu, cik pacientiem ar dažādām diagnozēm nebija pieejami medikamenti un cik pacientu šī iemesla dēļ nomira.
