Infektologs: HIV rādītāji ir signāls, ka nedarām visu, lai samazinātu infekcijas izplatību

KAMPAŅAS laikā vairākās Latvijas pilsētās būs iespējams bez maksas, ērti, anonīmi un konfidenciāli veikt HIV eksprestestu © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju.

“Lai arī kopumā pēc dažādiem rādītājiem mums samazinās jauno HIV gadījumu skaits, tomēr arvien jauniešu no 18 gadu vecuma un cilvēku līdz 50 gadu vecumam grupa ir lielākā, kas “nes” šo infekciju, un jauno gadījumu skaits mums joprojām trīskārt pārsniedz rādītājus citās Eiropas valstīs. Tas ir signāls, ka mēs nedarām visu, ko varam izdarīt, lai mazinātu HIV izplatību,” norāda Viesturs Zvirbulis, P. Stradiņa slimnīcas infektologs. Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis kampaņu par HIV testa veikšanu, lai aicinātu jauniešus veikt šo testu un saprast tā nozīmi, mazinot arī aizspriedumus.

Arvien esam HIV izplatības topā

SPKC

“Mēs joprojām esam “līderi” Eiropas Savienībā, un Latvijā jauno HIV un AIDS gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju trīskārt pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus, lai arī kopš 2017. gada mums šķietami samazinās jauno inficēšanās gadījumu skaits. Tas ir signāls, ka mēs nedarām visu, kas ir mūsu spēkos, lai apturētu HIV izplatību,” situāciju vērtē Stradiņa slimnīcas infektologs Viesturs Zvirbulis. “Latvijā ir pieejama agrīna ārstēšana, kas ir ļoti pozitīvs aspekts, tomēr mums ir jādara kaut kas vairāk. Šādu slēpti noritošu infekciju gadījumā vienīgais ierocis ir skrīnings - iedzīvotāju testēšana, kā arī, protams, primārā profilakse, aizsardzība no HIV.”

Svarīgi ir arī tas, ka Latvijā vadošā grupa, kurā ir visvairāk jaunatklāto HIV gadījumu, ir jaunieši no 18 gadu vecuma un līdz pat 50 gadu vecumam. Pierādījums tam, cik ļoti svarīgi ir laikus atklāt HIV infekciju, ir augstie Latvijas HIV izplatības rādītāji. Ja mēs esam otrajā vietā pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita Eiropas Savienībā, tas nozīmē, ka sabiedrībā ir daudz cilvēku ar HIV infekciju, kuri to nezina un šo infekciju izplata tālāk. Tas savukārt atstāj būtisku ietekmi uz veselības aprūpi Latvijā.

Palielinājies HIV nāves gadījumu skaits

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. Pērn diagnosticēts pēdējos gados mazākais HIV gadījumu skaits - 212, tomēr eksperti norāda, ka šie skaitļi var būt mānīgi, jo, visticamāk, nevis samazinās HIV izplatība, bet Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi pieejamību testēšanai. Latvijā pašlaik dzīvojošo HIV pacientu skaits ir gandrīz 6000 (kopumā no brīža, kad Latvijā konstatēts pirmais HIV pacients, līdz 2021. gada beigām infekcija atklāta 8433 cilvēkiem). Starptautiskā projekta “Hermetic” pētījums liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par vienu trešdaļu lielāks. Tie ir cilvēki, kuri nezina savu HIV statusu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn palielinājies nāves gadījumu skaits HIV un AIDS pacientu vidū. Arī tas varētu būt saistīts ar Covid-19 pandēmiju, taču šie dati vēl tiks analizēti.

Ko vēlas panākt ar kampaņu?

Ņemot vērā joprojām valdošos stereotipus gan par HIV, gan AIDS kā par slimībām, gan par testēšanos, Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis sabiedrības informēšanas kampaņu par HIV testa veikšanu “Vai viss ir tik labi kā izskatās? Veic HIV testu!”. Kampaņas mērķis - skaidrot HIV testa veikšanas nepieciešamību HIV infekcijas agrīnai diagnostikai, mazināt sabiedrības aizspriedumus un bailes gan no šīs infekcijas, gan arī no testēšanās.

Infektologs Kristaps Zvirbulis norāda, ka

HIV ir “klusi” noritoša slimība, kas sākotnēji - atsevišķos gadījumos pat gadus desmit un vairāk - var neizraisīt nekādas sūdzības un simptomus un tādējādi neradīt ne mazākās aizdomas par iespējamo inficēšanās faktu.

Līdz ar to cilvēks ilgstoši var būt infekcijas izplatītājs, pašam to nemaz neapzinoties. Vienīgais veids, kā laikus noskaidrot HIV statusu, ir HIV testa veikšana, bet diemžēl aizspriedumu, noraidošās attieksmes, nezināšanas un neinformētības dēļ cilvēki Latvijā to veic nepietiekami. Arī mediķi ne vienmēr uzrunā pacientus veikt šo testu, jo cilvēks neizskatās pēc tāda, kuru šī “nepareizā diagnoze” varētu piemeklēt. Rezultātā - nepietiekama testēšanās aptvere un novēlota diagnostika.

Ģimenes ārste Zane Kreicberga no savas pieredzes pastāstīja, ka saviem pacientiem HIV un hepatīta testu piedāvā veikt ikgadējā rutīnas testa ietvaros, bet nereti, izstāstot, kādus testus pacientam veiks, cilvēki pie HIV testa sarauc pieri un ir nesaprašanā, kāpēc tas jāveic. Ģimenes ārste norāda, ka te ir ārsta uzdevums izskaidrot cilvēkam, kāpēc šis tests attiecas un ir jāveic ikvienam, jo daudzi cilvēki dzīvo aizspriedumos un daudziem trūkst pamata zināšanu, kas ir HIV. Infektologu pieredze arī rāda, ka ir pacienti, kuri uzzina par inficēšanos ar HIV 70 un 80 gadu vecumā.

Tāpēc ar šo kampaņu Slimību profilakses un kontroles centrs vēlas HIV testu pielīdzināt ikgadējai veselības pārbaudei un nostiprināt uzskatu, ka tā veikšana ir ikviena seksuāli aktīva cilvēka atbildība un pienākums. HIV testa veikšanai nav jābūt slēpjamai, apkaunojošai, nemanāmai, ir svarīgi darīt to atklāti un ar iekšēju pārliecību, ka tā ir atbildīga rīcība pret sevi un citiem.

VIEDOKLIS

Gunta Stūre, asoc. prof., infektoloģe, hepatoloģe:

HIV testa rezultāti, lai kādi tie būtu - negatīvi vai pozitīvi -, vērtējami kā ieguvums. Pirmajā gadījumā tā ir pārliecība un skaidrība par savu HIV negatīvo statusu. Otrajā - nepārprotams signāls nepieciešamajai rīcībai, proti, iespējami agrai terapijas uzsākšanai, kas novērš infekcijas progresu un tās tālāku pārnesi, blakus slimību attīstību. Apzināsimies - neviena slimība nav sods, un arī HIV diagnoze nav sods. HIV mūsdienās vairs nav nekas ārkārtējs, nav “nepareizo” cilvēku slimība, bet gan infekcija, kas var skart ikvienu - arī pašu labāko, pareizāko un kārtīgāko cilvēku!

Kampaņas laikā interesentiem Vidzemes pilsētās - Valmierā, Valkā, Cēsīs un Madonā - būs iespējams bez maksas, ērti, anonīmi un konfidenciāli veikt HIV eksprestestu, pārliecinoties, ka tas ir draudzīgs pakalpojums un to veikt ir droši un uzticami. Vidzemes puse izvēlēta ar nodomu, jo tajā atšķirībā no citiem reģioniem nav neviena HIV profilakses punkta, skaidro kampaņas organizatori.

Citu reģionu iedzīvotāji aicināti bez maksas un anonīmi veikt HIV eksprestestu sev tuvākajā HIV profilakses punktā vai arī testu veikt kādā no laboratorijām. HIV pacientu atbalsta biedrība “AGIHAS” piedāvās attālinātu konsultāciju iespējas ikvienam, kurš vēlēsies noskaidrot ar HIV infekciju vai testēšanos saistītus jautājumus.

Svarīgākais