Rindas uz medicīnisko palīdzību psihiatrijā ir “nenormāli garas”, un par to visas atbildīgās iestādes ir informētas, situāciju raksturo Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube. Pieejamību stacionārajiem vai ambulatorajiem pakalpojumiem var nodrošināt tikai uz mediķu pārstrādāšanās rēķina.
Trīs līdz četrus mēnešus uz psihiatra konsultāciju ir jāgaida arī pusaudžiem, un diemžēl arvien lielākai daļai bērnu ir nepieciešama palīdzība stacionārā, uzsver arī Bērnu un pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa. Pēdējos gados iespēja pusaudžiem ar psihiskās veselības traucējumiem palīdzēt ir augusi, taču vienlaikus arvien vairāk bērnu ir nepieciešama psihiatra konsultācija un ārstēšana.
“Mums ir rindas gan uz ambulatoro palīdzību, gan dienas stacionāru, gan rindas uz slimnīcas nodaļām,” situāciju psihiatrijā komentē Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs Māris Taube. “Te man depresiju nodaļā ir nenormālas rindas. Tā kā mēs strādājam, iespējams, labāk, pakalpojumi ir pieejamāki, cilvēki par iespējām saņemt atbalstu un ārstēšanu interesējas vairāk, un mēs sniedzam šo palīdzību, bet tas notiek arī uz speciālistu rēķina. Mums joprojām šīs pieņemšanas ir neadekvātas.”
No psihiatra teiktā izriet, ka speciālisti strādā vairāk nekā būtu pieļaujams, lai vismaz daļēji nosegtu pieprasījumu pēc pakalpojuma, bet tas notiek pārstrādājoties. M. Taube saka: “Visi par šo situāciju, par šādu darba organizāciju ir informēti - gan ministrija, gan visi citi, un, ja mēs vispār gribam, lai kādi dakteri paliek un strādā, kaut kas ir jādara, tas ir nopietns jautājums, kuru es līdz šim, kad klausos par nākotni, tajos nākotnes plānos nesaklausu.”
Visi speciālisti norāda uz neadekvāto darba apjomu. Psihiatrs Elmārs Tērauds sacīja, ka psihiatrijas dienests ir strādājis visu pandēmijas laiku, un aicināja padomāt: uz kādu resursu bāzes šis darbs notiek? “Tas notiek uz personāla izdegšanas robežas, mēs - gan pieaugušo, gan bērnu psihiatri - strādājam ar pārslodzi,” sacīja E. Tērauds.
Latvijā pirms pāris gadiem Bērnu slimnīcas fonds uzsāka veidot resursu centrus pusaudžiem, jo redzēja, cik nopietnas un nerisinātas ir psihiskās veselības problēmas bērniem un jauniešiem. Tagad šādi resursu centri strādā arī reģionos. Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa atzina, ka iespējas palīdzēt pusaudžiem ir būtiski augušas, reģionos ir palīdzības komandas un pusaudžiem tā ir bezmaksas palīdzība. “Diemžēl ikdienā pieprasījums arī ir ļoti audzis, un, ja kādreiz mēs sniedzām palīdzību 600 pusaudžiem gadā, tie tagad ir pat 2403 pusaudži gadā,” stāsta Liene Dambiņa.
“Mēs saskaramies ar situāciju, ka rindā ir 300 pusaudžu un vidēji viņiem ir jāgaida trīs līdz četri mēneši. Pēdējā pusgada laikā pusaudžu stāvoklis ir kļuvis smagāks, un tas ir saistīts ar to, ka viņi nesaņem palīdzību laikus un ir jāgaida.”
Būtiski ir pieaudzis un arvien liels pieprasījums ir tieši pēc psihiatra - katram trešajam pusaudzim ir nepieciešama tieši ārsta psihiatra konsultācija. L. Dambiņa arī norādīja, ka palielinās paškaitējuma mēģinājumu skaits pusaudžu vidū. Arvien biežāk pusaudži ir jānovirza palīdzības saņemšanai uz stacionāru - augstā pašnāvības un paškaitējuma mēģinājumu riska dēļ.
Gan Liene Dambiņa, gan bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs atzīst, ka tik liels ieguldījums, kāds ir bijis pēdējos gados, nav bijis Latvijā nekad. “Bet reālā situācija ir arī tāda, ka diemžēl traucējumu smagums pusaudžu vidū palielinās,” saka L. Dambiņa.
“Tiklīdz mēs veidojam pakalpojumus, uzreiz milzīgi pieaug pieprasījums un aug rinda uz pakalpojumiem,” skaidroja psihiatrs Ņ. Bezborodovs. “Mēs kāpinām kapacitāti, bet rinda uz pakalpojumiem arī aug. Bērnu psihiatrijā esam sasnieguši zemāko punktu. Jaunie psihiatri nonāks darba tirgū tikai 2023. gadā, bet stacionārā bērnu psihiatriskā palīdzība ir pieejama tikai trijās vietās - Jelgavā , Daugavpilī un Rīgā, mums visos līmeņos ir speciālistu iztrūkums. Kurzemes reģionā vairs nav bērnu psihiatra, Vidzemē, Strenčos - nekad nav bijis, Daugavpilī - viens psihiatrs. Mums ir milzīgas problēmas ar cilvēkresursiem, par ko ir ļoti daudz jādomā.”
Veselības ministrijā skaidro, ka jau no 2018. gada psihiatrija un psihiskās veselības joma ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm. Pašlaik notiek psihiskās veselības plāna izstrāde. Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Rimma Beļikova pastāstīja, ka jaunais veselības aprūpes pakalpojumu psihiskās veselības jomā uzlabošanas plāns 2023.-2025. gadam paredz jaunas pakalpojumu programmas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Vienlaikus speciāliste nenoliedza, ka attiecībā uz pusaudžu psihisko veselību arī ministrija saņem datus no ārstniecības iestādēm, ka ir būtiski pieaudzis sniegto konsultāciju skaits. Pēc R. Beļikovas domām, pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būs mazāks, ja tiks attīstītas uz sabiedrību balstītas psihiskās veselības programmas, kuru pakalpojumu saņēmēju skaits ir lielāks, savukārt izmaksas mazākas. Kā piemēru viņa minēja tieši Pusaudžu resursu centru, tomēr arī šie centri, kā iepriekš norādīja L. Dambiņa, ir noslogoti un palīdzība jāgaida mēnešiem.
