Lai arī no ērču encefalīta cilvēkiem ir iespēja sevi pasargāt vakcinējoties, pagājušajā gadā četri bērni ilgstoši ārstējās Bērnu slimnīcā. Visiem šiem bērniem slimība ir radījuši paliekošas sekas veselībai.
Kopš 2000. gada kopumā ar ērču encefalītu ir saslimuši 557 bērni. Katrs desmitais no ērču encefalīta slimniekiem Latvijā bija vecumā līdz 18 gadiem. Lielai daļai Latvijas bērnu ir iespējams saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, taču to neizmanto vai nezina par šādu iespēju.
Lai arī no ērču encefalīta cilvēkiem ir iespēja sevi pasargāt vakcinējoties, pagājušajā gadā četri bērni ilgstoši ārstējās Bērnu slimnīcā, no kuriem viens - intensīvajā terapijā, “Neatkarīgā” uzzināja Bērnu slimnīcā. Visiem šiem bērniem slimība ir radījuši paliekošas sekas veselībai.
Ērču encefalīts ir viena no izplatītākajām un bīstamākajām neiroinfekcijām bērniem un pieaugušajiem. Slimības attīstības gaitā tā skar centrālo nervu sistēmu, kas bērna vecumā ir tikai attīstības stadijā. Tas rada draudus uz mūžu paliekošiem nervu sistēmas bojājumiem un funkcionāliem traucējumiem. “Ērču izplatību mēs nevaram ietekmēt, un ar tām mēs katrs laiku pa laikam satiekamies gan mežā, gan pilsētas parkos un piemājas dārzos. Taču
ērču encefalīts ir viena no slimībām, ko ar vakcinācijas palīdzību vismaz bērnu vidū mēs varētu Latvijā kontrolēt,”
saka Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska. “Tā kā šī slimība atstāj ilgstošas un nopietnas sekas uz bērnu nervu sistēmas attīstību un samazina kognitīvās spējas, valsts jau ilgstoši ir sniegusi būtisku finansējumu, taču ne visi to izmanto.”
Vakcīna pret ērču encefalītu ar 50 procentu valsts kompensāciju ir pieejama visiem bērniem no 12 līdz 24 mēnešu vecumam, un šajā laikā ir iespējams veikt pilnu primāro vakcinācijas kursu. Savukārt no viena līdz 18 gadu vecumam šogad valsts 100 procentu apmērā apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem, kas ir deklarējušies Kuldīgas, Ventspils, Talsu vai Dienvidkurzemes novadā.
Ja bērna deklarētā dzīvesvieta atrodas kādā no šo pašvaldību teritorijām, bērns var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā. Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcīnu pret ērču encefalītu vakcinē visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas.
Latvijas Infektoloģijas centra dati liecina, ka šogad pacientiem jau ir noņemtas pirmās ērces, arī inficētas ar ērču encefalītu. Pagājušajā gadā no visām pārbaudītajām ērcēm inficētas bija 2,14 procenti.
Dace Zavadska skaidro, ka primārai vakcinācijai ir nepieciešamas trīs devas. Minimālais intervāls starp vakcīnas pirmo un otro devu ir viens mēnesis, bet starp otro un trešo devu tas ir pieci mēneši līdz gadam atkarībā no izmantotās vakcīnas. Lai saglabātu imunitāti, ik pēc trim līdz pieciem gadiem nepieciešama revakcinācijas deva. Kavētas vai nepabeigtas vakcinācijas gadījumā vakcinācijas kurss nav jāuzsāk no jauna, bet gan jāturpina neatkarīgi no kavējuma ilguma.
“Vakcīnas pret ērču encefalītu ir nedzīvas, drošas, un organisma reakcijas uz tām parasti ir īslaicīgas un viegli noritošas. Vecākiem vienmēr ir svarīgi vakcinācijas gaitu un iespējamos simptomus individuāli pārrunāt ar savu ģimenes ārstu, kā arī sarežģītākos gadījumos konsultācijas gan veselības nozares speciālisti, gan ģimenes var saņemt Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā,” saka Dace Zavadska.
Pasaules imunizācijas nedēļas mērķis ir aktualizēt vakcināciju un uzsvērt tās nozīmi slimību profilaksē. Arī Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi aicina sekot līdzi bērnu vakcinācijas kalendāram un pārskatīt savas potēšanās pases. Par šī gada tēmu Pasaules veselības organizācija noteikusi “Ilgu mūžu visiem”, lai veicinātu vakcinācijas aptveri un aizsargātu visu vecuma grupu cilvēkus pret infekcijas slimībām.
Latvijas vakcinācijas kalendārs ir līdzīgs citu Eiropas valstu vakcinācijas kalendāriem, un to regulē Vakcinācijas noteikumi. Lai gan ģimenes ārsts seko līdzi, kad bērnam ir jāsaņem vakcīnas, speciālisti norāda, ka arī pašiem vecākiem ir aktīvi jāseko līdzi vakcinācijas kalendāram un jāved bērni uz vakcināciju pie ģimenes ārsta.
Arī pieaugušajiem ieteicams ik pa laikam pārskatīt savu potēšanas pasi, lai pārliecinātos, vai nav nepieciešams saņemt balstvakcīnu. Piemēram, balstvakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem, kas veicama ik pēc desmit gadiem.