Latvija uzlabos gēnu datu pieejamību

DROŠĪBA. Projekta mērķis ir izveidot vismaz viena miljona Eiropas iedzīvotāju visa genoma sekvences aptveri, lai nodrošinātu pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā veidā © Depositphotos.com

Latvija no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansēs gēnu pētniecības attīstību, jo gēnu pētniecībai ir nozīmīga vieta mūsdienu medicīnas attīstībā, lai veidotu pamatu personalizētai medicīnai. Atveseļošanas fonds ir jauna budžeta programma, kas izveidota kā koordinēta Eiropas Savienības reakcija Covid-19 krīzē, un konkrēti šim projektam atvēlētais finansējums ir 2,3 miljoni eiro.

Vēl viens solis gēnu kartes virzienā

Veselības ministrija uzsāks pirmo Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu Latvijā, un tas būs tieši saistīts ar gēnu datu pieejamības uzlabošanu personalizētas medicīnas attīstībai. Gēnu pētniecība ļauj izprast dažādu ģenētisko variāciju lomu slimību izcelsmē, tāpēc tā ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu medicīnas attīstībā.

Izpētot gēnus un veidojot gēnu karti, var noteikt slimību attīstības riskus, labāk diagnosticēt dažādas slimības, izvēlēties to ārstēšanai atbilstošākās zāles, ārstēšanas taktiku un novērošanu dinamikā. Gēnu datu pieejamība ļauj attīstīt personalizētu medicīnu un vienlaikus daudz efektīvāk izlietot veselības aprūpes resursus.

Projektam paredzēts vairāk nekā 2,3 miljonu eiro liels finansējums, no kura lielāko daļu jeb 1,95 miljonus eiro nodrošinās ES Atveseļošanas fonds. Atveseļošanas fonds ir jauna budžeta programma, kas izveidota kā koordinēta ES reakcija Covid-19 krīzei.

Uzkrās pusmiljonu gēnu paraugu

Latvijas gēnu datu pieejamības projekts būs daļa no Eiropas Savienības genoma projekta, kas paredz uzkrāt pusmiljonu eiropiešu gēnu paraugu, lai izveidotu kopīgu Eiropas references genomu.

Latvija kopīgajā Eiropas Savienības datu bāzē nodrošinās 3500 paraugu, un iedzīvotāji projektā varēs iesaistīties brīvprātīgi.

Projektā iegūtie dati veidos zināšanu bāzi cīņai ar dažādām slimībām, uzlabos profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.

Būtiska projekta daļa ir nacionālās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un datu apstrādes ietvara izveide, kas garantēs drošu piekļuvi datiem nacionālā un Eiropas mērogā diagnostikai, veselības aprūpes inovāciju attīstīšanai, pētniecībai un tehnoloģiju attīstīšanai, “Neatkarīgā” noskaidroja Veselības ministrijā. Latvijas iedzīvotāju genoma izveidi veiks Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, par pamatu ņemot Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi.

Latvija ir pievienojusies genoma deklarācijai

Tā paredz izveidot vismaz viena miljona Eiropas iedzīvotāju visa genoma sekvences kohortu, lai nodrošinātu pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā un aizsargātā veidā veselības aprūpes, pētniecības un inovāciju nolūkos. Pētnieki un mediķi varēs analizēt un salīdzināt cilvēku ģenētisko un klīnisko informāciju.

Tas palīdzēs agrāk atklāt slimības, prognozēt to attīstību un izlemt par labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību.

Kopumā tas veicinās labāku diagnostiku un ārstēšanas rezultātus un palīdzēs cīņā ar dažādām slimībām, kā arī, kā uzsver Veselības ministrijā, sagatavoties pandēmijām.

Šim mērķim starp iesaistītajām valstīm tiek veidots datu apstrādes ietvars, kas aptver, piemēram, ētiskos, juridiskos un sociālos aspektus, standartus un minimālos iekļaujamos datus un ģenētisko analīžu kvalitātes kritērijus.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais