Veselības ministrija uzskata, ka arī zālēm ārpus valsts kompensācijas sistēmas receptēs ir jānorāda vienīgi starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, nevis konkrētas firmas un konkrēta nosaukuma medikaments.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere to pamato ar līdzmaksājumu samazināšanos, kas ir būtisks ieguvums pacientiem. Pēdējos trīs gados, kopš šāda kārtība ieviesta attiecībā uz valsts kompensējamām zālēm, pacienta līdzmaksājums par vienu recepti samazinājies par aptuveni trešdaļu. Savukārt Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolevics atzīst, ka ne viss, ko Veselības ministrija uzrāda kā panākumu, tāds arī ir, jo, pēc asociācijas datiem, apmēram 25 000 pacientu pašreizējās zāļu izrakstīšanas kārtības dēļ ir atteikušies no valsts kompensētajiem medikamentiem, iegādājoties zāles par pilnu samaksu.
Stāstot par aktualitātēm farmācijas jomā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere akcentēja vairākus uzdevumus, kurus risina ministrija. Viens no svarīgākajām uzdevumiem, protams, ir zāļu finansiālā pieejamība. Tomēr pagaidām pati ministrija vēl nevar pateikt faktiski neko konkrētu par risinājumiem - ne zāļu kompensācijas iespējamu palielinājumu, ne nodokļa samazinājumu medikamentiem, ne finansējuma palielinājumu kompensējamo zāļu budžetam. Tas ir saistīts ar budžeta jautājumiem.
“Zāļu finansiālās pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem ir būtisks pasākums. Lai pacienti varētu lietot zāles atbilstoši norādēm, tās ir jāspēj iegādāties,” stāsta Inese Kaupere. “Viena lieta ir valsts finansējums, ko atvēl kompensējamiem medikamentiem, bet otra lieta ir paša pacienta tiešie maksājumi, kurus pacients maksā no savas kabatas.” Tieši uz pacientu augstajiem maksājumiem Latvijai aizrādījuši starptautiskie eksperti. Tiesa, Inese Kaupere min, ka vispār līdzmaksājums par vienu kompensējamo zāļu recepti pēdējos trīs gados ir būtiski samazinājies - no sešiem uz 4,60 eiro. Vai to var uzskatīt par ļoti būtisku līdzmaksājuma kritumu? Visticamāk, ka nē, jo jāņem vērā, ka līdzmaksājuma apmēru nosaka ne tikai tas, cik izmaksā zāles, bet arī tas, kāds kompensācijas apmērs ir noteikts zālēm, proti, cik maksā valsts, cik pacients. Piemēram, kardioloģijā valsts kompensē 75 procentus no kāda medikamenta cenas, taču faktiski kopumā no visiem pacientam nepieciešamajiem medikamentiem sirds veselībai valsts nosedz tikai 40 procentus, jo pacients pērk arī citus - ne tikai šo valsts apmaksāto medikamentu. “Mēs vēlamies veicināt, lai aptiekā pacientiem tiek izsniegtas lētākās zāles,” atzina I. Kaupere.
Speciāliste arī minēja pētījuma datus par zāļu lietošanu, kurā atklājās, ka Latvijā lietotās recepšu zāļu diennakts devas ir mazākas, bet naudas izlietojums ir lielāks. Pasaules veselības organizācija Veselības ministrijai norādījusi, ka Latvijā par šo jautājumu ir jāveic pētījums, lai noskaidrotu, vai un cik lielā mērā tas ir saistīts ar augstākām zāļu cenām un, iespējams, citu, papildu, medikamentu lietošanu.
Pirms vairākiem gadiem ieviešot kārtību, ka kompensējamo zāļu receptēs ieraksta tikai zāļu aktīvo vielu, Veselības ministrija vēlējās panākt, lai samazinās zāļu cenas. Tagad I. Kaupere apgalvo, ka zālēm cena ir būtiski samazināta un kopējie izdevumi, kas ir pacientiem par zālēm, samazinājušies no 25 miljoniem eiro uz 13 miljoniem eiro (te gan nepieciešams Veselības ministrijas papildu skaidrojums, ko pagaidām nav izdevies iegūt).
Šie dati ļauj Veselības ministrijai acīmredzot izvirzīt mērķi - šādu sistēmu attiecināt ne tikai uz kompensējamiem medikamentiem.
“Veselības ministrija uzskata, ka starptautiskā nepatentētā zāļu nosaukuma ierakstīšana jāievieš visās recepšu zālēs, ne tikai kompensējamās zālēs, kā ir tagad,”
sacīja Inese Kaupere. Tāpat Veselības ministrija rosinātu cenu salīdzināšanu un maksimālās pieļaujamās cenas noteikšanu veikt ne tikai kompensējamām zālēm, bet arī recepšu un, iespējams, bezrecepšu zālēm. Konkrētāk par šiem ierosinājumiem Veselības ministrija vēl neinformē, jo vasaras sākumā gaidāms Veselības ministrijas ziņojums par zāļu pieejamības jautājumiem.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka viens no variantiem ir noteikt zemāku pievienotās vērtības nodokli zālēm, piemēram, piecu procentu apmērā, uz ko mudina arī Pasaules veselības organizācijas eksperti, redzot, cik daudz jāmaksā par zālēm Latvijas pacientiem.
Tieši tik nobružātu izteicienu var attiecināt uz situāciju kompensējamo zāļu finansēšanā, jo faktiski nav zināmas pat prognozes. No Ineses Kauperes stāstītā izriet, ka Veselības ministrija pat nemin provizoriskos skaitļus par vajadzībām zāļu budžetam, kas saistīts ar ekonomiskās izaugsmes mainīgām prognozēm.
“Protams, mēs vēlamies regulāru papildu naudas piešķiršanu zālēm - lai mēs saprotam situāciju, lai tā būtu pārskatāma, lai mēs zinām, ar ko mēs varam rēķināties,” saka I. Kaupere. Pašlaik joprojām nav apstiprināts svarīgs politisks dokuments - Sabiedrības veselības pamatnostādnes. I. Kaupere neslēpa, ka Veselības ministrija tajā vēlējās un jau bija iekļāvusi mērķi - līdz 2027. gadam panākt, lai zāļu kompensācijas apmērs uz vienu iedzīvotāju ir vidējā Eiropas Savienības līmenī (pašlaik tas ir daudzkārt mazāks), tomēr Finanšu ministrija uzdevusi pārskatīt finansējumu, to būtiski samazinot. “Tāpēc esam atteikušies no domas norādīt atsevišķi finansējumu tieši zālēm,” atzina I. Kaupere. No viņas teiktā izriet, ka gaidāmi būtiski ierobežojumi naudas plānošanā. Šogad zālēm papildus piešķīra 20 miljonus eiro, tomēr tas ir neliels piliens visu vajadzību jūrā. Jebkurā gadījumā gala vārds gan par papildu finansējumu, gan nodokļa samazinājumu zālēm būs Finanšu ministrijai.
