Datos par tuberkulozes saslimstību Latvijā jūs redzēsiet strauju saslimušo skaita kritumu. Diemžēl tā nav patiesība, saka Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Pasaules veselības organizācija norāda, ka pēdējos gados Covid-19 pandēmijas dēļ 20 līdz 30 procenti tuberkulozes gadījumu netiek atklāti.
“Šo situāciju mēs redzam arī Latvijā. Jau kopš gada sākuma mūsu slimnīcā ienāk pacienti ļoti smagā stāvoklī, ar ļoti, ļoti plašām un ielaistām tuberkulozes formām,” situāciju raksturo ārste Andra Cīrule. Apzināt situāciju un to izvērtēt kavē arī datu trūkums: Latvijā joprojām nav pieejami korekti un aktuāli dati par tuberkulozes saslimstības izplatību, un tā diemžēl nav tikai plaušu slimību jomā. Reformējot un mēģinot izveidot jaunu reģistru vai reģistrus, realitātē pašlaik vispār saslimstības dati ir atstāti faktiski pašplūsmā.
Diagnosticēto tuberkulozes pacientu skaits pēdējos trīs gados būtiski sarucis. Piemēram, 2015. gadā reģistrēts 621 saslimšanas gadījums, 2016. gadā - 560, bet 2020. gadā - 292 un 2021. gadā - 184. Vai tiešām saslimstība ar tuberkulozi samazinās? Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule norāda, ka tā nebūs patiesība. Liela daļa tuberkulozes saslimstības gadījumu vienkārši netiek atklāti. Stacionārā nonāk pacienti ar ielaistām tuberkulozes formām, kas nozīmē, ka slimība izplatās un saslimstības rādītāji realitātē ir augstāki. Andra Cīrule prognozē, ka tuvākajos gados saslimstība ar tuberkulozi pieaugs.
Kādi ir iemesli, kāpēc tik liela daļa tuberkulozes pacientu tomēr netiek apzināta? Andra Cīrule norāda, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tika ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi, kādēļ daļa pacietu nevērsās pēc palīdzības un nonāca slimnīcā jau kritiskā stāvoklī. Otrs iemesls, pēc speciālistu teiktā, ir koncentrēšanās uz Covid-19 un pacientu ar līdzīgiem simptomiem (piemēram, ilgstošu klepu) nepārbaudīšanu uz tuberkulozi.
Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs sacīja, ka Covid-19 ir aizēnojusi dažas slimības, ieskaitot tuberkulozi. 2021. gadā tuberkuloze tika diagnosticēta vairāk nekā 200 000 pacientiem un 21 000 pacientu nomira. “Vairāk nekā 80 procentu tuberkulozes gadījumu ir koncentrēti 18 valstīs - un šo valstu vidū ir arī Latvija,” stāsta U. Mitenbergs. Eiropā ir izdevies sasniegt mērķi - samazināt saslimstību par 25 procentiem, bet neizdevās samazināt mirstību par 35 procentiem, kā tas bija plānots. 2020. gadā mirstība no tuberkulozes pieauga. “Liela ietekme ir bijusi Covid-19 pandēmijai, par 24 procentiem Eiropā samazinājās ziņoto gadījumu skaits par tuberkulozi. Tas nozīmē, ka ir tuberkulozes slimnieki, kuriem slimība nav diagnosticēta. Jautājums - ko darīt? Ne tikai tuberkulozei ir pievērsta uzmanība un veltīts mazāk resursu, tāpēc ļoti aktuāls ir jautājums par tādu veselības aprūpi, kas ir koncentrēta uz pacientu. Uzsvars jāliek uz ambulatoro aprūpi un primāro veselības aprūpi,” skaidro U. Mitenbergs. Eksperts arī uzsvēra, ka ārkārtīgi būtiski ir sakārtot datu jautājumu, kas ietvertu ne tikai saslimušo skaitu, bet arī datus par izmantoto terapiju un citiem jautājumiem.
Medikamentu ziņā Latvijā ir pieejamas faktiski visas zāles, ko iesaka pasaules vadlīnijas, tomēr uz atsevišķiem medikamentiem, kuri būtu noteikti jāiekļauj valsts apmaksājamo zāļu sarakstā, norāda plaušu slimību ārsti (piemēram, viens medikaments latentas tuberkulozes ārstēšanai, ko speciālisti lūdz apmaksāt jau kopš 2019. gada, pat norādot uz iespējamo finansējuma avotu, bet pagaidām pozitīvs lēmums nav pieņemts).
Stacionāro ārstēšanos tuberkulozes pacientiem Latvijā nodrošina astoņās slimnīcās. Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķās reģionālajās slimnīcās tuberkulozes nodaļas tika pārveidotas par Covid-19 nodaļām, tomēr tuberkulozes pacienti nepalika bez aprūpes, jo viņus uzņēma Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Runājot par ambulatoro palīdzību, ārste Andra Cīrule norāda, ka četros Latvijas rajonos (Alūksne, Balvi, Bauska, Aizkraukle) vairs nav pieejams ambulatorais tuberkulozes kabinets, kas ir saistīts ar speciālistu trūkumu. “Mediķi noveco un beidz savu darbību, bet jaunās paaudzes speciālistu nav,” skaidro daktere. Tiesa, blakus esošo reģionu ārsti ir iesaistījušies arī šo pacientu aprūpē, piemēram, Balvu pacientus aprūpē Gulbenes mediķi, savukārt Bauskai “izpalīdz” Jelgavas mediķi.
Viens jautājums, par ko nākotnē noteikti būtu jādomā, ir mājas aprūpe tuberkulozes pacientiem, jo pašlaik tā ir pieejama tikai Rīgā, turklāt Nacionālais veselības dienests par to nemaksā un to sedz Rīgas Austrumu slimnīca no saviem līdzekļiem. “Būtu labi, ja šis pakalpojums būtu valsts apmaksāts un pieejams vismaz lielākajās Latvijas pilsētās,” uzsver A. Cīrule.
“Man ir ļoti žēl, ka situācija pašlaik ir tāda, bet darbs notiek un ir cerības,” situāciju ar tuberkulozes saslimstības reģistru komentēja Veselības ministrijas pārstāvji. Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti savukārt atzīst, ka kopš 2018. gada reģistrs nodots Nacionālajam veselības dienestam un faktiski kopš tā laika “neviens rūpi par šiem reģistra datiem nav turējis”.
Kad cilvēkam ir diagnosticēta tuberkuloze, informācija nonāk vispirms Slimību profilakses un kontroles centrā kā steidzamais ziņojums, tālāk pie ģimenes ārsta un plaušu slimību ārsta. Savukārt pilnvērtīgi analizēt datus centrs nevar, jo tam nav pieejams tuberkulozes reģistrs. Tas, iespējams, atrodas Nacionālajā veselības dienestā.
Rīgas Austrumu slimnīcas pneimoloģijas galvenais speciālists, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams atzīst, ka Latvija ir unikāla valsts Eiropas reģionā - valsts, kurā pazūd dati. “Mums ir pazuduši dati par vēža pacientiem, mums ir pazuduši tuberkulozes dati,” saka A. Krams. Savulaik tika izveidots pasaules līmeņa reģistrs Tuberkulozes un plaušu slimību centrā (tobrīd - valsts aģentūra), un, kad centru pievienoja Rīgas Austrumu slimnīcai, šis reģistrs tika nodots Slimību profilakses un kontroles centram. “Tad sekoja politisks lēmums nodot reģistru Nacionālajam veselības dienestam, un
tagad tas reģistrs ir pazudis - kaut kādi dati tiek ievadīti, bet netiek validēti, un tas raksturo mūsu veselības aprūpes sistēmu. To var raksturot ar latviešu tautas pasakas rindām: aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko,”
saka A. Krams. Daktere Andra Cīrule piebilst, ka dati vispār ir, tomēr to nodošana ir katra speciālista rokās - kā un kādā veidā tas tiek darīts. “Lai dati būtu precīzi, kvalitatīvi un izmantojami, ir jābūt ļoti plašām zināšanām par tuberkulozi, piemēram, lai mēs varētu spriest par ārstēšanas rezultātiem. Šādā reģistrā nepietiek ievadīt kādus pāris skaitļus,” uzsver A. Cīrule. Pašlaik šos datus neviens neuzrauga.
Tuberkulozes datu jautājums tika aktualizēts Rīgas Austrumu slimnīcas un Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības organizētajā diskusijā par tuberkulozes ierobežošanu (tiesa, tieši par šo pašu problēmu tika spriests jau pirms diviem gadiem un arī pērn, tomēr izskatās, ka Latvijas problēma ir kādu jautājumu sakārtot līdz galam, īpaši to, kas saistīts ar datu bāzēm). Tuberkulozes un plaušu slimību centra 7. tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas vadītāja, Pasaules veselības organizācijas sadarbības centra vadītāja Līga Kukša aicināja visas iesaistītās puses vienoties par sadarbību un nolikt konkrētu datumu vai termiņu, lai šo jautājumu sakārtotu. Savukārt profesors Alvils Krams aicināja atbildīgās iestādes uzņemties atbildību - nevar būt tā, ka ir trīs valsts iestādes, no kurām neviena nav atbildīga par reģistra sakārtošanu.
