Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vismaz vienā Latvijas pilsētā gripas pacientu skaits pārsniedzis 100 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka Latvijā sākusies gripas epidēmija.
Epidemiologi pašlaik neprognozē, cik smaga un ilga varētu būt šīs sezonas gripas epidēmija, jo atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad tā sākusies vēlāk. Pēdējās divās sezonās gripas epidēmija Latvijai vispār pagāja garām visticamāk epidemioloģisko ierobežojumu dēļ.
Vienā no desmit gripas monitoringā iekļautajām teritorijām - Daugavpilī - pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa, sasniedzis 384,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem. Par gripas epidēmijas sākumu valstī nosaka brīdi, kad vismaz vienā teritorijā saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem.
Gripas gadījumi reģistrēti arī Liepājā, kur intensitāte bija 39,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Vidējā intensitāte Latvijā 2022. gada desmitajā nedēļā sasniegusi 56,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir visaugstākā intensitāte kopš sezonas sākuma. Biežāk slimo bērni vecuma grupā no pieciem līdz 14 gadiem.
Pagājušajā nedēļā Daugavpilī ar apstiprinātu gripu hospitalizēti 32 pacienti, bet Jēkabpilī viens pacients ar aizdomām par gripu. Kopš sezonas sākuma tas ir visaugstākais hospitalizēto pacientu skaits saistībā ar gripu.
Slimību profilakses un kontroles centrā stāsta, ka slimnīcā ievietotie pacienti bija dažādās vecuma grupās: desmit bērni vecumā no dzimšanas līdz četriem gadiem, 13 bērni vecumā no pieciem līdz 14 gadiem, astoņi pacienti vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem un divi seniori.
Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati rāda, ka par plaši izplatītu gripas aktivitāti un vidēju gripas intensitāti ziņoja desmit valstis: Igaunija, Francija, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Slovēnija, Turcija un Apvienotā Karaliste (Skotija). Vēl vairākās Eiropas valstīs reģistrēts gripas pieaugums, piemēram, Slovēnijā, Ungārijā, Francijā. Noteikti gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, visās sistēmās dominējošs ir A/H3 gripas vīruss.
Pēdējās divās sezonās Latvijā gripas izplatība nav bijusi plaša un gripas epidēmija pat netika izsludināta. Viens no iemesliem bija Covid-19 ierobežošanai ieviestie drošības pasākumi, kas kavēja arī gripas izplatību. Savukārt divās sezonās pirms Covid-19 straujās izplatības gripas epidēmija sākās jau daudz agrāk nekā pašlaik. Piemēram, 2018.-2019. gada sezonā gripas epidēmijas slieksnis tika sasniegts jau gada pirmajā nedēļā, tas ir, janvārī, savukārt 2019.-2020. gada sezonā gripas epidēmija sākās jau 2019. gada beigās.
Pašlaik, samazinoties Covid-19 izplatībai un ar to saistītajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, arvien straujāk izplatās citas vīrusu slimības, ne tikai gripa. Ar akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomiem ģimenes ārstu praksēs kopā vērsušies 959 pacienti jeb vidēji 1553,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Daugavpilī un Liepājā šis rādītājs ir ievērojami augstāks (Daugavpilī 2514,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem un Liepājā 3565,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem). Augstākā intensitāte novērota bērniem, īpaši vecuma grupā līdz četriem gadiem.
Vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām slimībām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm. Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi norāda, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Tā kā imunitāte izveidojas dažu dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu vēl nav par vēlu arī epidēmijas laikā, īpaši ja plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, plānveida operācijas vai ārstēšanos stacionārā ārstniecības iestādē. Pašlaik vakcināciju pret gripu valsts apmaksā ikvienam iedzīvotājam.
Epidemiologi iesaka: ja ir parādījušies simptomi (klepus, drudzis vai paaugstināta ķermeņa temperatūra, stipras galvassāpes, nespēks, iesnas), ir jāpaliek mājās. Lai izvairītos no inficēšanās, pēc iespējas mazāk apmeklēt publiskas vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, un mazāk izmantot sabiedrisko transportu, lietot sejas masku, regulāri vēdināt telpas, bieži un rūpīgi mazgāt rokas. Savukārt Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro.
