Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijas lielākajās slimnīcas veiktas vairākas mūsu valstī vai pat visā Baltijā unikālas operācijas. Tās noritējušas veiksmīgi, un pacienti turpina atveseļošanās procesu.
Unikāla operācija mirdzaritmijas pacientam
P. Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra speciālisti sekmīgi veikuši Baltijas valstīs unikālu ablācijas operāciju caur augšējo dobo vēnu 53 gadus vecam mirdzaritmijas pacientam. Kardiologs Kaspars Kupics skaidro, ka parasti šādas operācijas notiek caur apakšējo dobo vēnu, taču diemžēl ir pacienti, kuriem anatomiskas variācijas dēļ caur apakšējo dobo vēnu sirdij piekļūt nav iespējams. Arī šim pacientam nevarēja veikt operāciju, izmantojot ierasto metodi. Tā kā mirdzaritmija ievērojami mazināja viņa dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī medikamentozi sirds ritmu noturēt neizdevās, speciālisti izlēma veikt operāciju caur augšējo dobo vēnu.
“Šādas operācijas ir tehniski sarežģītas un laikietilpīgas. Operācija ilga aptuveni sešas stundas un noritēja bez komplikācijām. Pacientam tika sniegta visaugstākā līmeņa un kvalitātes ārstēšana, tāpēc liels paldies visam iesaistītajam personālam, īpaši kardioloģei Kristīnei Jubelei, anesteziologu komandai, māsām par paveikto darbu, kā arī īpašs paldies Latvijas kardioloģijas centra vadītājam profesoram Andrejam Ērglim par tik profesionālas vides un komandas nodrošināšanu,” uzsvēra Kaspars Kupics.
Mirdzaritmija ir viena no biežākajām aritmijām pēc 40 gadu vecuma un tās ārstēšana nereti ir sarežģīta.
Tikai trešdaļai pacientu izdodas noturēt nepieciešamo normālas sirdsdarbības jeb medicīniski - sinusa ritmu, lietojot antiaritmiskos medikamentus. Gadījumos, kad medikamenti nepalīdz, tiek izmantota ķirurģija. Invazīva mirdzaritmijas ārstēšana ar ablācijas metodi (ablācijas laikā pacientam sirdī, kreisajā ātrijā no iekšpuses veic piededzināšanu noteiktās vietās) sevi pierādījusi pēdējos 30 gados un nu jau kļuvusi par vienu no ārstēšanas pamatmetodēm. Ar šīs invazīvās ārstēšanas metodes palīdzību sinusa ritmu izdodas noturēt ilgtermiņā līdz pat 70 - 80 procentiem pacientu.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai 36 gadus vecai pacientei tika veikta Latvijā unikāla un sarežģīta operācija - rokā esošo limfvadu piešūšana vēnām. Pēc kombinētas krūts vēža terapijas pacientei rokā attīstījās limfātiskā tūska, kuras ietekmē tika traucēta limfas attece. Pēcoperācijas periodā vairākkārt attīstījās mīksto audu infekcijas. Pacientei bija palielinājies rokas apjoms, kas neļāva veikt ierastās ikdienas aktivitātes un radīja dažādas neērtības. Rīgas Austrumu slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas mikroķirurgs Jānis Zariņš stāsta, ka limfostāzes gadījumā mainās audu fizioloģija, pasliktinās dzīšana, ātrāk veidojas iekaisuma procesi.
Rīgas Austrumu slimnīcas piektā gada ķirurģijas rezidents Jānis Pāvulāns pastāstīja, kā radās ideja par limfvadu izgaismošanu ar kontrastvielu: “Šī ideja radās mikroķirurgam Jānim Zariņam, vērojot mūsu darbu blakus operāciju zālē. Operējot žultsakmeņus, tiek veikta fluorescenta žults vadu izgaismošana, kas ļauj ieraudzīt žultsvadus pat situācijās, kad tos klāj ievērojams apkārtējo audu daudzums vai ir attīstījies smags iekaisums. Parastos apstākļos, neizmantojot fluorescences efektu, žults vadus ieraudzīt nav iespējams, un tas palielina iespēju tos operācijas laikā traumēt. Tā arī radās ierosme - izmantot minēto iekārtu arī faktiskineredzamo” limfvadu izgaismošanai un atrašanai.” Turpina mikroķirurgs Jānis Zariņš: “Veicām limfvadu izgaismošanu, izmantojot infrasarkanās gaismas kameru un indocianīna zaļo kontrastvielu. Ļoti būtiski bija atrast funkcionējošus limfvadus, ko varētu savienot ar vēnu. Cilvēkam ir ļoti daudz limfvadu.
Vienā rokā to var būt pat 100 un vairāk, un izmēra ziņā tie ir 0,2 līdz 0,5 milimetri. Tā ir supermikroķirurģija.”
Operācija ilga trīs stundas. Pacientei rokā tika veikti divi nelieli iegriezumi aptuveni 2,5 centimetru garumā, caur kuriem tika veikta limfvadu un vēnu sašūšana. Operācija noritēja veiksmīgi, un pēcoperācijas periodā paciente turpina rehabilitāciju, apmeklē fizioterapeitu, kā arī nēsā kompresijas apģērbu.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas torakālie ķirurgi - medicīnas zinātņu doktors Artjoms Špaks un Krista Grigoroviča - pirmo reizi Latvijā, veicot krūšu kurvja sienas onkoloģisko operāciju, daļu krūšu kaula atjaunoja ar 3D printēšanas tehnoloģijas radītu implantu. Stradiņa slimnīcā pastāstīja, ka 25 gadus jaunai pacientei tika diagnosticēts ļaundabīgs krūšu kaula audzējs - hondrosarkoma, un tā ārstēšanai parasti ir nepieciešama operācija. Tā kā pie krūšu kaula stiprinās atslēgas kauli un ribas, kā arī tas stabilizē krūšu kurvi un aizsargā sirdi un asinsvadus, pēc audzēja izņemšanas krūšu kaulu aizvieto ar implantu. Tā kā krūšu kaula forma un funkcija ir sarežģīta, ne vienmēr operācijas rezultāts apmierina pacientu un ārstus.
Šajā situācijā ķirurgi nolēma apvienot zināšanas, pieredzi un tehnoloģijas, lai rastu labāko risinājumu. Tas nebūtu bijis iespējams bez veiksmīgas sadarbības ar Latvijas uzņēmumu “Printe3d.lv”, kas aizraujas ar tehniskiem izaicinājumiem un inovācijām.
Balstoties uz pacientes datortomogrāfijas 3D modeli, uzņēmums veica krūšu kaula un ribu 3D printēšanu,
radot silikona formu sintētiskā cementa iepildīšanai operācijas laikā. Ar individuālā implanta palīdzību mediķiem izdevās pilnībā atjaunot krūšu kurvja sienas formu un stabilitāti. Operācija ilga aptuveni četras stundas, un pēcoperācijas periods noritēja bez sarežģījumiem. Pēc mēneša kontroles izmeklējumi ir uzrādījuši anatomiski pareizu implanta pozīciju un ļoti labu kosmētisko rezultātu. Slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra ķirurgi plāno turpināt 3D tehnoloģiju lietošanu pacientu ārstniecībā.
