Saslimstība ar Covid-19 stabilizējusies, tomēr epidemiologi to joprojām uzskata par augstu. Saslimstība nav mazinājusies bērnu vidū, neraugoties uz pagarināto brīvlaiku un attālinātām mācībām.
Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti secina, ka, visticamāk, bērni kopā ar vecākiem apmeklē citas vietas, kur notiek inficēšanās, kā arī pusaudži tiekas viens ar otru. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska tāpēc paziņojusi, ka no nākamās nedēļas pirmo līdz ceturto klašu skolēni skolas solā neatgriezīsies un visas klases mācīsies attālināti.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pozitīvo testu īpatsvars no visiem pagājušajā nedēļā veiktajiem bija 8,5% (pirms septiņām dienām - 9,3 procenti). Veikto Covid-19 testu skaita dinamika samazinājusies par 5%, vidēji dienā veikti 10 292 testi. Diemžēl saslimstība bērnu un pusaudžu vidū nesamazinās - par to liecina gan epidemiologu ziņojumi, gan Bērnu slimnīcas sniegtā informācija.
Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka stacionārā ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas septiņi pacienti vecumā līdz 19 gadiem. Epidemiologi skaidro, ka stacionārā nokļuvušie bērni inficējušies pirms aptuveni trim četrām nedēļām jeb gada nogales svētku brīvdienās, sākotnēji infekcijai noritot viegli vai pat asimptomātiski, kam sekojis straujš veselības stāvokļa pasliktinājums, ko sauc par multisistēmu iekaisuma sindromu bērniem.
Pagaidām precīzi nenoskaidrotu iemeslu dēļ, kuri vēl aizvien visur pasaulē tiek pētīti, bērniem attīstījušies imūnās sistēmas regulācijas traucējumi un radusies pārmērīga iekaisuma reakcija,
kas skar vairākas bērna orgānu sistēmas. Covid-19 izraisītā infekcija šajos gadījumos ir bijis tā sauktais palaidējmehānisms iekaisuma fenomenam, kas lielā mērā saistāms ar paša bērna organisma īpatnībām.
Bērnu slimnīcas ārstu veiktais bērnu veselības pētījums apliecina, ka pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas trešdaļai bērnu ilgstoši saglabājas nogurums un pēc pamošanās trūkst enerģijas, savukārt daļai sāp galva un ir psihoemocionāli traucējumi - grūtības mācīties un iegaumēt. Tāpat vērojamas muskuļu sāpes, ožas un garšas traucējumi. Mazākiem bērniem iespējams ilgstoši novērot gulēšanas problēmas un pat mainītu uzvedību.
“Lai arī kopumā bērni tiešām ar Covid-19 slimo mazāk un, salīdzinot ar pieaugušajiem, lielākajai daļai slimības norise ir viegla, mūsu veiktais pētījums Rīgas Stradiņa universitātes projekta ietvaros parādīja, ka bērniem fiziskās un emocionālās veselības problēmas saglabājas pat vairākus mēnešus. Turklāt to apliecina arī šī gada pieredze, kad pie mums stacionārā nonāca vairāki bērni ar jau nopietnākām veselības problēmām, kas jāārstē ilgstoši,” stāsta Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.
Pētījums parādīja, ka pat pusei bērnu un jaunu cilvēku bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļu saglabājas dažādas veselības problēmas. Vairāk nekā trešā daļa jeb 34 procenti bērnu sūdzējās par rīta nogurumu, neskatoties uz pietiekamo miega ilgumu, 34 procenti par ieilgušu nespēku, 30 procenti par periodiskām galvassāpēm, 19 procenti par ožas un garšas izmaiņām.
Mediķi atsaucas uz pasaules pieredzi, kas rāda, ka brīžos, kad pandēmija sasniedz savu kulmināciju, daļa bērnu pat pēc viegli pārslimota Covid-19 saskaras ar nopietniem imūnās sistēmas regulācijas traucējumiem ar izteiktu organisma iekaisuma reakciju vairākās orgānu sistēmās, un nereti ir ietekme arī uz sirds veselību. Šis iekaisuma fenomens ir saistīts ar paša organisma īpatnībām, kuras vēl tiek pētītas visā pasaulē.
Apkopojot pētījuma datus par bērnu veselības stāvokli pēc Covid-19 pārslimošanas un redzot, kādas ilgtermiņa sekas slimība atstāj, Bērnu slimnīca ir radījusi jaunu multidisciplināru aprūpes programmu. “Lai palīdzētu bērniem pilnvērtīgi atveseļoties un novērstu ilgtermiņa veselības stāvokļa pasliktināšanos, šo pacientu aprūpei ir jābūt organizētai pēc vienotiem principiem visā valstī. Tādēļ mēs, apzinoties, ka esam vienīgā bērnu slimnīca Latvijā, nolēmām izveidot jaunu aprūpes programmu, kurā cieši sadarbojas vairāki speciālisti,” pastāstīja Jana Pavāre. Programmu vadīs bērnu ārsts pediatrs, kas pēc Bērnu slimnīcas īpaši izveidotas metodoloģijas izvērtēs bērna veselības stāvokli un, piesaistot nepieciešamos speciālistus - kardiologu, rehabilitologu un psihologu -, palīdzēs bērnam atgūt veselību.
Papildus fiziskās veselības problēmām teju trešdaļai bērnu un pusaudžu, kuri pārslimojuši Covid-19, novērotas nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības. Bērniem un pusaudžiem saslimšanas laikā ar Covid-19 pieauga trauksmes līmenis, nomāktība, noslēgšanās sevī, kā arī attiecību grūtības, bet maziem bērniem līdz piecu gadu vecumam novērotas gulēšanas grūtības un agresīva uzvedība. Turklāt arī pēc saslimšanas daļai bērnu šie simptomi saglabājās: lielākiem bērniem - nomāktība un trauksme, bet mazākiem - agresīva uzvedība.
Bērnu slimnīcas klīniskā psiholoģe Līga Būtnāre norāda, ka pandēmija ir nesusi ļoti daudz izmaiņu ģimeņu un arī bērnu ikdienā. “Mēs redzam, ka pilnvērtīgai bērnu atlabšanai svarīgi ir pamanīt arī psiholoģiskos, ne tikai fizioloģiskos aspektus,” saka psiholoģe. “Pašlaik varam secināt, ka daļai bērnu saglabājas sūdzības par kognitīva rakstura grūtībām periodā pēc atveseļošanās. Tās izpaužas kā grūtības koncentrēt uzmanību, iegaumēt, apgūt jaunu mācību vielu, noturēt darba tempu.”
