Vairāk nekā 12 000 Latvijas pilsoņu parakstījuši iniciatīvu, aicinot valstī atjaunot krūts rekonstrukcijas operāciju programmu krūts vēža pacientēm. Lai arī pēdējos gados valsts ir atsākusi apmaksāt pašu operāciju, krūšu atjaunošanai nepieciešamos implantus sievietēm jāpērk pašām.
Tajā pašā laikā Nacionālā veselības dienesta pārstāvji, aicināti Saeimā atbildēt, kāda ir situācija ar šīm vēža pacientēm tik nepieciešamajām operācijām, norāda, ka valsts operācijas apmaksā un neesot saprotams, ko vispār vēlas šīs iniciatīvas iesniedzēji.
Jautājumu par krūts rekonstrukcijas valsts programmu ne reizi vien aktualizējuši onkologi un vēža pacientu organizācijas. Šāda programma beidza pastāvēt iepriekšējās krīzes laikā, un tā arī nav atjaunota. Iniciatīvu platformā manabalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai šo programmu atjaunotu. Kopumā iniciatīvu parakstīja 12 190 pilsoņi. Šonedēļ iniciatīvas tālākas virzības iespējas skatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa norādīja, ka viņas pārstāvētā organizācija nav priekšlikuma iniciatori, tomēr jautājums ir aktuāls un sievietēm ļoti svarīgs, tāpēc organizācija turpina šī jautājuma virzīšanu parlamentā. “Krūts vēzis ir galvenais nāves iemesls sievietēm darbspējīgā vecumā, un katru gadu Latvijā saslimst ap 1100 - 1200 sieviešu, daļai sieviešu pēc krūts vēža izņemšanas operācijas ir nepieciešama krūts rekonstrukcija, kam ir ne tikai fiziskās labsajūtas un veselības nozīme, bet arī psiholoģiska nozīme,” sacīja Edīte Kalniņa. Viņa aicināja deputātus un ierēdņus iepazīties ar to sieviešu pieredzes stāstiem, kurām nācies zaudēt vienu vai abas krūtis.
Krūts rekonstrukcijas programma tika pārtraukta 2009. gadā un līdz šim nav atjaunota, tomēr krūts rekonstrukcija gadā ir nepieciešama 100 - 150 sievietēm, un, kā uzsvēra E. Kalniņa, tas īpaši aktuāli ir sievietēm darbspējas vecumā, sievietēm, kuras var un vēlas strādāt. “Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda operācija kopumā izmaksā ap 2500 - 3000 eiro, tomēr izmaksas atkarīgas no katras sievietes individuālās situācijas,” turpināja Edīte Kalniņa.
Nacionālā veselības dienesta pārstāvis Ģirts Lapiņš pauda neizpratni, kāpēc vispār tāda iniciatīva ir radusies. “Esmu nedaudz apjucis, jo vispār valsts apmaksā krūts rekonstrukcijas ķirurģiskās operācijas, un kā pierādījums tam ir 73 šādas operācijas 2018. gadā, 115 operācijas 2019. gadā. Ļoti jocīgs pieteikums, jo valsts pašlaik apmaksā, un nesaprotu, par ko šeit vispār ir runa,” teica Ģirts Lapiņš. Taču viņš pats atzina, ka “ir viena lieta, patiešām, sievietēm neapmaksā implantu, un pacientei uz operāciju jāiet ar vienu vai diviem implantiem, ko pacientēm jāpērk par saviem līdzekļiem.” Viena implanta cena ir ap 450 eiro, tātad faktiski pacientei ir nepieciešami vismaz tūkstoš eiro, plus vēl ir līdzmaksājums par operāciju. “Šo implantu problēmu mēs apzināmies un gājām ar aprēķiniem uz Veselības ministriju kā vienu no prioritātēm, bet, tā kā viss papildus pieejamais finansējums tika novirzīts mediķu algām, tad daudzas iniciatīvas netika atbalstītas,” skaidroja Ģirts Lapiņš. Viņš minēja, ka papildus gadā vajadzētu ap 50 000 eiro.
Tātad vienīgais, ko mēs varam secināt pēc šīs informācijas,
krūts vēža rekonstrukcijas operācijas valsts apmaksā daļēji, un tās ir pieejamas tikai tām sievietēm, kurām ir nauda implantiem. Tātad pēc būtības var uzskatīt, ka pilnībā šādas operācijas apmaksātas netiek.
Precīzāk situāciju raksturoja Veselības ministrijas speciāliste Sanita Janka, norādot, ka “pašas operācijas ir apmaksātas, bet ne implanti, kas ir nepieciešami operācijai”. “Šis ir ļoti būtisks jautājums. Otrs jautājums, vai šīs operācijas ir pieejamas visām sievietēm, mēs uzskatām, ka ir jāapmaksā visām pacientēm, kurām ar konsīliju tas ir izlemts, un mēs darīsim visu iespējamo, lai šo jautājumu atrisinātu,” uzsvēra Sanita Janka.
Veselības nozares amatpersonas arī atzina, ka krūts rekonstrukcijas programmas pašlaik patiešām nav, šī programma paredzēja mērķētāku palīdzību tieši krūts vēža pacientēm, bet tagad šīs operācijas apmaksā “caur drg sistēmu”. Šis skaidrojums izraisīja deputātu neapmierinātību, jo ne visi pacienti zina, ne arī visi deputāti saprot, ko nozīmē “apmaksāt caur drg”. “Te turpinās izrāde par nesarunāšanos,” secināja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule. “Katrs savā nozarē mēs pārzinām lauku, valodu, bet tam jābūt zināmam katrai pacientei. Varbūt jūs zināt , kas ir drg, bet es nezinu, un vai pacienti to zina un saprot?” Arī Saeimas deputāte Anda Čakša norādīja, ka “galvenais jautājums ir par sievietes dzīves kvalitāti, nevis par drg, un, ja šādi var atbildēt ierēdnis, tad viņam varbūt ir jāmeklē cits darbs”.
DRG ir saīsinājums no angļu valodas un nozīmē “diagnosis related groups”, kas būtībā nozīmē diagnozei piesaistītu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēmu. Faktiski jau pacientiem, šajā gadījumā krūts vēža pacientēm, būtu vienalga, pēc kādas sistēmas pakalpojumu apmaksā, svarīgākais, lai sievietes laikus saņemtu visu informāciju un tā būtu saprotama.
Neviens komisijas sēdē tā arī neuzdeva trīs būtiskus jautājumus: kas notiek, ja sieviete nevar nopirkt pati šos implantus, kas varētu maksāt ap 1000 eiro; vai uz šīm operācijām ir kvotas un vai ir noteikti ierobežojumi; kādās situācijās sievietei tiek piešķirtas tiesības saņemt šādu valsts apmaksātu pakalpojumu?
Tomēr ir arī pozitīva ziņa. Iniciatīvu Saeima pieņems izskatīšanai un ar to nodarbosies Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Skride sacīja, ka pat daudziem ārstiem, kuri strādā onkoloģijā, nav informācijas par krūts rekonstrukcijas operāciju apmaksu. “Saeimā steidzami šis jautājums ir jāizskata un jānoskaidro visas ar to saistītās problēmas, sākot ar ārstu un pacientu informēšanu un beidzot ar pilnvērtīgu šāda finansējuma pieejamību visām krūts vēža diagnozēm,” sacīja Andris Skride.
