Lielākajā daļā sociālās aprūpes centru ir problēmas ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tā ir skaidra atbilde uz jautājumu, kāpēc koronavīrusa infekcija, parādoties pansionātā, nekontrolēti tajā izplatās.
Deviņdesmit procentos sociālās aprūpes centru ir grūtības nodrošināt fizisko distancēšanos, kā to pieprasa drošības noteikumi, pārbaudē secinājusi Veselības inspekcija. 72 procentiem sociālās aprūpes centru nav iespējams izolēt un aprūpēt cilvēkus, kuriem ir atklāts Covid-19 vai to ir ļoti sarežģīti izdarīt. Vai Labklājības ministrijai ir rīcības plāns, lai situāciju mainītu, - tāds ir aktuālākais jautājums, kas premjerministram būtu jāuzdod labklājības ministrei Ramonai Petravičai.
Veselības inspekcija sociālās aprūpes centros veic dažādas pārbaudes, bet 2020. gadā inspekcijas uzmanības lokā, protams, bija pārbaudes par epidemioloģiskās drošības pasākumiem aprūpes centros, lai konstatētu, vai un kā centri ir gatavi darbam Covid-19 pandēmijas apstākļos. Veselības inspekcija pārbaudes veica, pamatojoties uz Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām aprūpes nodrošināšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Veselības inspekcijas uzraudzībā ir 182 sociālās aprūpes centri visā Latvijā - tie ir gan valsts sociālās aprūpes centri, gan pašvaldību pansionāti, gan privātie aprūpes centri. No kopumā 247 kontrolēm tieši par Covid-19 drošības pasākumu ievērošanu bija 187 pārbaudes. Inspekcija secināja, ka visi pārbaudītie sociālās aprūpes centri ir ar vadlīnijām iepazinušies, tomēr iepazīties ar vadlīnijām vēl nenozīmē tās ievērot. Tas izriet no inspekcijas secinājumiem. Tikai trešajā daļā sociālās aprūpes centru ir iespējams izolēt personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un nodrošināt atsevišķu personālu saslimušo klientu aprūpei.
Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece Neatkarīgajai pastāstīja, ka lielākai daļai kontrolēto sociālās aprūpes centru trūkumi Covid-19 prasību izpildē ir saistīti ar trim galvenajām problēmām.
Lielākajā daļā aprūpes centru ir grūtības nodrošināt fizisko distancēšanos - šāda problēma atklāta 90 procentos visu pārbaudīto centru.
72 procentos pansionātu jeb 133 no pārbaudītajiem praktiski nav iespējams izolēt un aprūpēt Covid-19 inficētos.
Un trešā problēma ir saistīta ar personāla uzvedību, proti, ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī veselības skrīningu, proti, centros ir problēmas nodrošināt darbinieku regulāru testēšanu, lai konstatētu saslimšanu ar Covid-19 pirms tās izplatīšanās, jo darbinieki atsakās šos testus veikt. Kā norāda Veselības inspekcijā, daudzos aprūpes centros nemaz nevēlas šos testus veikt, jo tas prasa papildu darbu no cilvēkiem, kuri jau tā ir pārstrādājušies.
“Problēmas nodrošināt distancēšanos ir tāpēc, ka sociālās aprūpes centros ir apgrūtinoši organizēt atbilstošu cilvēku plūsmu koplietošanas telpās, īpaši personām ar garīgā rakstura traucējumiem, nav nodrošināti bezkontakta termometri vai termometri klientiem individuālai lietošanai un nav iespējams klientu gultas izvietot maksimāli attālināti - ne tuvāk par diviem metriem vienu no otras,” stāsta Solvita Muceniece. Izolēt un aprūpēt aprūpes centru iemītniekus ar apstiprinātu Covid-19 ir problemātiski, īpaši kritiska situācija būs tad, ja izolācija būs nepieciešama lielākam personu skaitam. “Pašreiz lielākajai daļai aprūpes centru izolatori paredzēti nelielam personu skaitam, tas ir divām līdz četrām personām,” turpina S. Muceniece. Sociālās aprūpes centros nepietiek personāla, līdz ar to nav iespējams organizēt darbu tā, lai Covid-19 saslimušos aprūpētu vieni un tie paši darbinieki, kas samazinātu risku izplatīt Covid-19 pa visu pansionātu vai arī uz citiem aprūpes centriem vai medicīnās iestādēm.
Veselības inspekcija arī konstatējusi, ka personālam, īpaši tajos centros, kur nav reģistrēta ārstniecības iestāde, trūkst zināšanu un prasmju, lai aprūpētu saslimušos ar Covid-19.
Katrs sociālās aprūpes centrs saņēma no inspekcijas ieteikumus, un atkārtotās pārbaudēs secināts, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr joprojām trešdaļā aprūpes centru nav iespējams ierīkot izolatora telpas Covid-19 inficētajiem. Tāpat lielākajā daļā aprūpes centru nav iespējama telpu pārgrupēšana Covid-19 risku mazināšanai, jo telpu plānojums to nepieļauj, nav vispār lieko telpu un visas klientu vietas ir piepildītas.
Slimību profilakses un kontroles centra, kā arī Labklājības ministrijas dati rāda, ka Covid-19 aprūpes centros izplatās, un visbiežāk veidojas situācija - ja kādā no aprūpes centriem konstatē Covid-19, veicot visu iemītnieku testēšanu, noskaidrojas, ka saslimusi lielākā daļa. Piemēram, šonedēļ atklājās, ka valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiālē “Ķīši” Covid-19 ir gandrīz visiem centra klientiem. Inficēšanās ar Covid-19 pamanīta decembrī, bet janvārī jau slims bija 81 no 89 centra iemītniekiem. Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta arī astoņiem darbiniekiem. “Ķīšos” dzīvo pieaugušas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem.
Līdzīga situācija ir Lubānas pašvaldības veselības un sociālās aprūpes centrā, kur ar Covid-19 saslimušas divas trešdaļas iemītnieku, tas ir, 26 no 39 pansionāta iemītniekiem. Tāpat saslimuši arī darbinieki.
Kopējais Covid-19 inficēto skaits aprūpes centros ir daudz lielāks.
UZZIŅAI
Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus, ja ir aizdomas par epidemioloģisko drošības prasību neievērošanu, ziņot par to inspekcijai vai nu telefoniski, vai rakstot uz e-pastu: bridinajums@vi.gov.lv.
