Valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa demisijas pieprasījums veselības ministrei Ilze Viņķelei nevienam nebija pārsteigums, tomēr, visticamāk, Covid-19 vakcinācijas plāns ir tikai iegansts, lai pieprasītu ministri atkāpties.
Vakcinācijas plāns tādā detalizācijas pakāpē, kādu sabiedrība to ieraudzīja otrdienas pēcpusdienā, patiešām bija gatavs tikai īsi pirms plānotās valdības sēdes, taču, kā skaidroja veselības ministre, situācija ar vakcīnu pieejamību nepārtraukti mainās, tāpēc plāns bijis jākoriģē. Visticamāk, par meistarīgi savērptām intrigām ir jāsauc arī pārmetums Veselības ministrijai, ka tā atteikusies no iespējas papildus pieteikt “Pfizer/BioNTech” vakcīnas.
Vienlaikus ar Covid-19 vakcinācijas plāna publiskošanu Latvijas sabiedrība uzzināja par premjera lēmumu pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Iemesls - vakcinācijas plāna neesamība. Tajā pašā laikā no valdības darba kārtības šis plāns - cik ātri tas tajā tika iekļauts, tikpat ātri arī faktiski izņemts. “Es saņēmu informāciju, ka valdības sēdē vakcinācijas plāns netiks izskatīts, tomēr sabiedrībā par to ir liela interese, tāpēc nolēmām par to pastāstīt cilvēkiem, lai katrs ieraudzītu savu vietu šajā vakcinēšanas procesā,” stāstīja Ilze Viņķele, apgalvojot, ka Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19 ir pat detalizētāks par Igaunijas un, iespējams, pat Vācijas. Jāpiebilst, ka šis faktiski ir atjaunots plāns, jo tas, cik vakcīnu devu un no kādiem ražotājiem kādā laika periodā iegādāts, kādas profesionāļu un iedzīvotāju grupas un kad tiks vakcinētas, bija zināms jau mēnesi pirms Ziemassvētkiem.
Kā skaidroja ministre, vakcinācijas plānu līdz sīkākai detalizācijas pakāpei izstrādāt apgrūtina informācijas trūkums par vienas vai otras vakcīnas pieejamību. Arī šis vakcinācijas plāns, kas iesniegts valdībā, uzskatāms par provizorisku un var tikt mainīts atkarībā no izmaiņām vakcīnu piegādē, konkrēto prioritāri vakcinējamo sabiedrības grupu atsaucības vakcinēties un atkarībā no jaunākās informācijas par vakcīnu īpašībām un iedarbību.
Saskaņā ar vakcinācijas plānu 28. decembrī valsts desmit lielākajās slimnīcās tika uzsākta mediķu vakcinācija, un šo procesu Veselības ministrija uzskata par veiksmīgu. Tiesa, atbildīgās iestādes saņēmušas kritiku par gauso vakcinācijas gaitu, proti, vakcinācijas pirmajā nedēļā vakcinēti tikai aptuveni 2000 mediķu, lai gan vakcīnu devu ir vairāk. Ministre I. Viņķele skaidroja, ka noteikts vakcīnu devu skaits jāatstāj otrai vakcinācijas reizei (piemēram, lai nebūtu tā, ka nākamās piegādes kavējas, bet mediķi jau jāvakcinē ar otro vakcīnas devu). Savukārt uz jautājumu, kāpēc mediķus nevarēja vakcinēt lielākā tempā (brīvdienās vakcinācija nenotika), ministre atbildēja, ka šāds lēmums pieņemts slimnīcu noslodzes dēļ tieši svētku dienās, taču jau šajās brīvdienās vakcinācija notiks nepārtrauktā režīmā.
Vakcinācijas plānā pa mēnešiem norādīta katras profesionāļu vai iedzīvotāju grupas vakcinācija. Kopumā plānots, ka vakcinācijas aptvere sasniegs 82 procentus, kas Covid-19 gadījumā ir liels apjoms, ņemot vērā joprojām valdošo skepsi pret Covid-19 vakcināciju. Pirmie, kuri saņem vakcīnu, ir mediķi, un tas jau notiek. To ārstniecības personu, kuri strādā tieši ar Covid-19 pacientiem, vakcinācijai sekos citu slimnīcās strādājošo, ģimenes ārstu, ambulatorās aprūpes speciālistu un medicīnas studentu vakcinācija. Kā izriet no plāna, nākamā grupa būs ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti (kopumā ap 20 000 cilvēku). Februārī varēs sākt senioru vakcināciju - sākumā visvecāko sabiedrības locekļu, vēlāk - martā - arī sešdesmitgadnieku, kā arī to cilvēku vakcināciju, kuriem ir hroniskas saslimšanas.
Februārī paredzēta arī operatīvo dienestu darbinieku un skolotāju vakcinācija. Veselības ministrija plānā uzsver, ka atbalsta pēc iespējas ātrāk paplašināt vakcinējamo personu grupas, tiklīdz būs pieejams pietiekams vakcīnu skaits. Arī pedagogu vakcināciju plānots nodrošināt pēc iespējas ātrāk.
Zināmu neizpratni vai gluži otrādi - prieku izsaukusi plānā paredzētā Saeimas deputātu un Ministru kabineta locekļu vakcinācija. Plānā skaidrots, ka Saeimas un Ministru kabineta vakcinācija pirmo vakcīnu pret Covid-19 piegāžu laikā, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi, saistīta ar to, ka
Saeimai un Ministru kabinetam pašiem būtu jāveic iespējamā riska novērtējums darbiniekiem, novērtējot darbinieku veicamā darba specifiku un nosakot grupas,
kam primāri ir jānodrošina amata pienākumu veikšana klātienē un kuriem savu tiešo darba uzdevumu izpildei attālinātas darba iespējas nepastāv. Visādā ziņā plānā teikts, ka deputāti būtu jāvakcinē maijā, taču, iespējams, izvērtējot, ka deputātiem un ministriem ir jāpilda svarīgi uzdevumi klātienē, visticamāk, vakcinācija būtu nepieciešama arī viņiem kā prioritārai grupai.
Vēl viena grupa, par kuru iestājas speciālisti, ir Nacionālie bruņotie spēki, kuri pēc iespējas būtu jāiekļauj prioritāri vakcinējamo grupā. Iekļaušanas nepieciešamība ir saistāma ar to, ka armija turpina veikt savu darba pienākumu izpildi klātienē un viņu pienākumu pildīšana ir saistīta ar valsts drošības funkciju izpildi.
Veselības ministre arī skaidroja, ka vakcinācijas plāna izpildi ietekmē tas, vai un kad konkrētās vakcīnas būs pieejamas. Piemēram, jau šīs nedēļas sākumā Eiropas Zāļu aģentūrā bija plānots pieņemt lēmumu par “Moderna” vakcīnu, taču lēmuma pieņemšanas brīdis atlikts. Līdzīga situācija ir ar citām vakcīnām. Atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm Veselības ministrija prognozē, ka 2021. gada janvārī tiks piegādātas vakcīnas, lai nodrošinātu ārstniecības personu vakcināciju un 2021. gada janvārī vai februārī uzsāktu ilgstošas sociālās aprūpes klientu un darbinieku vakcināciju, ko turpinās 2021. gada februārī. Tāpat plānots, ka 2021. gada februārī būs iespēja uzsākt senioru vakcināciju, kuri ir vecāki par 80 gadiem. Pirmajā gada ceturksnī, ja būs optimāla vakcinējamo atsaucība, būs iespējams nodrošināt vakcināciju 16 procentiem Latvijas iedzīvotāju.
Laika posmā no janvāra līdz martam plānots vakcinēt vidēji 50 131 cilvēku nedēļā. Līdz marta beigām ražotāji solījuši piegādāt vakcīnas 325 851 cilvēku vakcinācijai), bet no aprīļa līdz jūnijam prognozētais piegādāto vakcīnu apjoms dubultosies, tādēļ tiks dubultota vakcinācijas kabinetu kapacitāte, nodrošinot, ka nedēļas laikā var vakcinēt 100 000 cilvēku.
Uz jautājumu, kas noteica Veselības ministrijas izvēli par labu vienai vai otrai vakcīnai, Ilze Viņķele skaidroja, ka “vakcīnas portfeļa izvēle nebija politiska, to veica profesionāļi, infektologi, virusologi, epidemiologi, speciālisti, kuri seko līdzi zinātnes attīstībai”. Lēmumu pieņēma Imunizācijas valsts padome. Uzsvars apjoma ziņā uz viena ražotāja, proti, “AstraZeneca” sadarbībā ar Oksfordas universitāti izstrādātajām vakcīnām patiešām bija, jo oktobrī tieši šī vakcīna bija vistuvāk apstiprināšanai, kā arī salīdzinājumā ar “Pfizer” vakcīnu tā ir ērtāk lietojama un uzglabājama, kas nozīmē pieejamāka masu vakcinācijai.
