Latvijā jau līdz šim regulāri veic koronavīrusa Covid-19 sekvencēšanu, lai noteiktu, no kurām valstīm vīruss ieceļojis pie mums, un iespēju robežās, ņemot vērā, ka šī izpēte ir ļoti dārga, veic arī vīrusa SARS-CoV-2 mutāciju izpēti, Neatkarīgajai apstiprināja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins.
Līdz šim nevienā no abām Latvijas laboratorijām, kurās ir iespējams veikt gēnu sekvencēšanu, nav atklāts Lielbritānijā konstatētais jaunais Covid-19 variants.
Pēdējo nedēļu laikā Apvienotās Karalistes dienvidaustrumu daļā konstatēts straujš Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Pastiprinātu epidemioloģisko un virusoloģisko pētījumu rezultātā briti konstatējuši, ka saslimstības pieaugums ir saistīts ar jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 varianta izplatīšanos. Jau ir pierādīts, ka šis koronavīrusa variants izveidojies dažādu mutāciju rezultātā. Turklāt vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja - līdz pat 70 procentiem lielāka salīdzinājumā ar SARS-CoV-2 celmiem, kuri cirkulē līdz šim. Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs gan norāda, ka pagaidām nekas neliecina, ka šis vīrusa variants var izraisīt smagāku slimības gaitu.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņojums liecina, ka pirmais jaunā koronavīrusa varianta izraisītais slimības gadījums konstatēts jau šā gada 20. septembrī, tomēr vīrusa (ziņojumā tiek lietots šāds nosaukums SARS-CoV-2 VUI 202012/01) plašāka izplatīšanās konstatēta pēdējo nedēļu laikā. Dati rāda, ka 14 dienu saslimstība ar Covid-19 pieauga no 100 līdz 400 saslimstības gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Vīrusa gēna sekvencēšanas rezultātā noskaidrots, ka liela daļa - vairāk nekā 50 procenti no jaunajiem gadījumiem ir saistīti ar jaunu Covid-19 variantu, kas izplatās daudz straujāk nekā iepriekš zināmie Covid-19 varianti.
Ziņojumā minēts, ka jaunais variants koncentrēts Kentā un plašāk dienvidaustrumu Anglijā, ieskaitot Londonu, kā arī tiek pieļauts, ka saslimšanas gadījumu ir vēl vairāk arī citur Lielbritānijā. Jaunais variants atklāts arī Velsā.
Par jauno Covid-19 variantu paziņojusi arī Dānija (deviņi inficēšanās gadījumi), Nīderlande (viens gadījums) un Austrālija (viens gadījums). Masu medijos publicētā informācija liecina, ka četri gadījumi atklāti Beļģijā. ECDC arī norāda, ka jaunais Covid-19 variants atrasts to inficēto analīzēs, kuri jaunāki par 60 gadiem. ECDC arī apraksta trīs iespējamos variantus, kādā veidā varēja izveidoties šāda vīrusa Covid-19 mutācija, proti, saistībā ar inficētas personas atbildes reakciju uz vīrusu; adaptācijas procesos vīrusā, kad ar vīrusu inficējas dzīvnieki un tas vēlāk tiek nodots atkal cilvēkam (ziņojumā pieminētas Dānijas ūdeles, taču ar lielu jautājuma zīmi), kā arī tiek pieļauts, ka šis variants līdz šim cirkulējis valstīs, kur netiek veikta vai minimāli tiek veikta vīrusa gēnu sekvencēšana (proti, tas vispār nav bijis pamanīts).
Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur aicina pievērst īpašu uzmanību laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas nosaka jaunā SARS-CoV-2 variantu, un sekojoši veikt pastiprinātu epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu slimnieka ceļojuma vēsturi, kā arī organizētu pretepidēmijas pasākumus ar mērķi apturēt vīrusa izplatīšanos. Visām valstīm, kur tiek konstatēts jaunais SARS-CoV-2 variants, nekavējoties par to jāziņo ECDC un citām valstīm.
Vienlaikus ECDC uzskata: tā kā pašlaik nav pierādījumu, kas liecinātu par to, ka jaunais Covid-19 ir plaši izplatīts, tad varētu būt efektīvi tie pasākumi, kas ierobežo vīrusa izplatīšanās uzliesmojuma agrīnā posmā: izvairīšanās no nebūtiskiem ceļojumiem uz un no vīrusa skartajām teritorijām, pastiprināta testēšana, kontaktpersonu izsekošana, slimnieku un kontaktpersonu izolēšana. “Izvērtējot epidemioloģisko situāciju Latvijā, līdz situācijas noskaidrošanai ieteicams mazināt jaunā SARS-CoV-2 varianta ievešanas un izplatīšanās risku mūsu valstī, ierobežojot ceļojumus no un uz Apvienoto Karalisti. Tas, visticamāk, nepalīdzēs samazināt risku pavisam, tomēr palīdzēs aizkavēt jaunā SARS-CoV-2 varianta izplatīšanos Latvijā, līdz ar to iegūt papildu laiku, kas būtu ļoti svarīgi pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā,” Neatkarīgajai skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins sarunā ar Neatkarīgo sacīja, ka šādus jaunus Covid-19 variantus jeb mutācijas var atklāt un visbiežāk atklāj valstīs, kur plaši veic vīrusa gēna sekvencēšanu, jo šī metode izmaksu ziņā ir dārga. Piemēram, tā dara Lielbritānija un Dānija, kur likumsakarīgi arī ir pamanīts jaunais variants. Pēc S. Ņikišina teiktā, šīs valstis sekvencē 25‒30 procentus no pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem. Pašlaik šo vīrusa gēnu sekvencēšanu Latvijā veic divas laboratorijas - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā (Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā). Jau līdz šim pozitīvos Covid-19 gadījumus šīs laboratorijas analizē ar gēnu sekvencēšanas metodi, un pašlaik ir arī Latvijā iespējams noteikt, vai un kā vīruss ir mutējis. Tomēr, kā uzsver S. Ņikišins, lai noteiktu šādu mutāciju, par kādu mēs runājam tagad saistībā ar Lielbritānijā atklāto, nepieciešams veikt tā saukto garo sekvencēšanas procesu, ko Latvijā neveic visiem Covid-19 pozitīviem gadījumiem. Tas saistīts ar laboratorijām pieejamiem ierobežotiem resursiem. Rīgas Austrumu slimnīcā šādu testēšanu veic septiņiem līdz desmit Covid-19 pozitīviem paraugiem.
Līdz šim nevienā no laboratorijām nav atklāts jaunais Covid-19 variants.
Sergejs Ņikišins arī norāda, ka situācija ir jauna, mainīga un, apstiprinot vadlīnijas saistībā ar jauno mutāciju, visticamāk, arī citām laboratorijām būs pieejami komplekti arī šīs mutācijas noteikšanai.
Slimību profilakses un kontroles centrs, vērtējot iepriekšējās nedēļas saslimstības datus ar Covid-19, uzsver, ka joprojām vērojams pozitīvo testu īpatsvara pieaugums - pašlaik tas ir 9,1 procents salīdzinot ar 7,8 procentiem pirms septiņām dienām. Pagājušajā nedēļā ir pieaudzis veikto testu skaits - dienā veikti vidēji 8256 testi, kas ir par trīs procentiem testu vairāk nekā vēl pirms nedēļas.
Stacionēto pacientu skaits pieaudzis par 15,8 procentiem, kas ir vidēji 108 pacienti dienā. Analizējot saslimušos pa vecuma grupām, redzams, ka nedaudz samazinās saslimšana vecuma grupā līdz 14 gadiem, savukārt gandrīz puse no visiem jaunatklātajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem ir vecuma grupā 50 un vecāki.
