Tiesa sola turpināt vētīt Latvijā vērienīgāko ASV dolāru viltotāju lietu

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ja vien naudas viltošanas organizētājus nebūtu pārņēmusi milzu alkatība, kas zina, kad vēl būtu notverti Latvijā līdz šim kvalitatīvāko ASV dolāru izgatavotāji. Latvijas vēsturē vērienīgāko naudas viltošanas krimināllietu, kurā par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu apsūdzēti seši vīrieši, Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 24. aprīlī pulksten 10.

Lietu skatīs tiesnesis Imants Dzenis. Lietā apsūdzēti un tiesā uz apsūdzēto sola sēdīsies Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs. Tiesā tiks vētīti teju desmit gadus seni notikumi, kā tika organizēta un īstenota kvalitatīvu ASV dolāru banknošu viltošana.

Apsūdzības uzturētāja ir Rīgas tiesas apgabala prokurore Daiga Gavariņa.

“Lieta atrodas noslēguma stadijā, bet vēl nav iztiesāta un atrodas pirmās instances tiesā. Vasarā varētu būt spriedums. Līdz tam es nevaru sniegt nekādu informāciju par šo lietu, jo apsūdzētajiem ir tiesības uz attaisnojošu spriedumu,” “Neatkarīgajai” sacīja Daiga Gavariņa.

Iekārtoja tipogrāfiju Rīgā

Iepriekš prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā apsūdzētas sešas personas par viltotu 100 ASV dolāru naudaszīmju izgatavošanu un glabāšanu organizētā grupā nolūkā tās izplatīt un par izplatīšanu.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētās personas, mantkārīgu tieksmju vadītas, sadalīja pienākumus un veica saskaņotas darbības, kas vērstas uz viltotu 100 ASV dolāru naudaszīmju izgatavošanu un glabāšanu nolūkā tās izplatīt lielā apmērā.

Organizētās grupas dalībnieki iekārtoja tipogrāfiju Rīgā, veica telpu pielāgošanu tipogrāfijas vajadzībām, nepieciešamo iekārtu iegādāšanos un uzstādīšanu, kuras legālas darbības aizsegā īstenoja viltotas ārvalsts valūtas - 100 ASV dolāru naudaszīmju - izgatavošanu lielā apmērā.

Daļu no izgatavotajām viltotajām 100 ASV dolāru naudaszīmēm organizētās grupas dalībnieki glabāja izveidotās tipogrāfijas telpās, daļu savās dzīvesvietās, daļu cita komersanta telpās.

Policistu guvums - vairāk nekā trīs miljoni

Pavisam kopā organizētā grupa izgatavoja un Valsts policijas darbinieki izņēma viltotas 35 745 simt ASV dolāru naudaszīmes par kopējo summu 3,5 miljoni ASV dolāru (3 167 759 eiro).

Apsūdzētajiem draud brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem.

Valsts policijas pārstāvji 2016. gada aprīlī žurnālistiem pastāstīja, ka 2014. gada septembrī tika aizturētas trīs personas par viltotu 100 dolāru naudas zīmju izplatīšanu, bet izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi naudas izcelsmei.

Turpmāko gadu laikā kopā ar partneriem tika konstatēts, ka tāda paša tipa naudaszīmes tika izplatītas Latvijā, ASV un Lielbritānijā.

Veicot analītisko darbu, tika sašaurināta iespējamās tipogrāfijas atrašanās vieta, konstatējot, ka tā atrodas Latvijā.

Secīgi 2016. gada 15. aprīlī tika aizturētas vairākas personas aizdomās par viltotu 100 ASV dolāru naudaszīmju izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu. Šajā procesā tika veiktas 13 kratīšanas, izņemti lietiskie pierādījumi - tipogrāfijas iekārtas, dažādas klišejas un citi priekšmeti. Kopumā uzieti 3,5 miljoni viltotu ASV dolāru. Atklātā tipogrāfija atradās Rīgā, un tās bija uzņēmumu telpas, nevis slēptas vietas. Visi aizturētie ir Latvijas iedzīvotāji.

Kvalitāte viltotajiem ASV dolāriem bijusi labā līmenī. Šis ir lielākais konstatētais viltotas naudas daudzums Latvijas vēsturē. Naudas viltotāju grupējumu izdevies atklāt, pateicoties sadarbībai ar ASV Slepeno dienestu.

Iegāza alkatība un nenovīdība

Kā noskaidroja “Neatkarīgā,” viltotās naudas kvalitāte bija ļoti augstā līmenī. To apliecinājušas arī kriminālprocesa gaitā veiktās ekspertīzes. Turklāt tolaik veikalos un citviet uzstādītajiem naudas pārbaudes aparātiem viltotie dolāri gājuši cauri bez aizķeršanās. To naudas viltotājiem izdevies panākt, izmantojot specifisku papīra konsistenci, naudas “vārāmajai” masai pievienojot bībeļu papīru no Izraēlas.

Iespējams, ka prasmīgie naudas viltotāji netiktu atklāti vēl ilgi, ja vien tos nebūtu iegāzusi grupējuma vadības nevēlēšanās samaksāt izpildītājiem par padarīto darbu. Tieši šis aspekts - alkatība un nenovīdība - “iegāza” naudas viltotāju grupējumu, un policija nonāca tam uz pēdām.

Visbīstamākais viltojums, kāds jebkad redzēts

Latvijas puišu naudas viltošanas operāciju zināmā mērā pat varētu salīdzināt ar Otrā pasaules kara laikā Vācijas nacistu īstenoto angļu mārciņu masveida viltošanas operāciju “Bernhard”. Šo operāciju un nostāstus par tās īstenošanu savā grāmatā “Izlūkošanas noslēpumi” aprakstījis atvaļinātais Latvijas Drošības policijas pulkvedis Andris Trautmanis.

Grāmatā pastāstīts, ka 1942. gadā, kad Vācija ekonomiski un militāri noasiņoja, cīnoties frontē Krievijā un Ziemeļāfrikā, vācieši cīņai izvēlējās vēl kādu ieroci: inflāciju. Bijušā nacista Reinharda Heidriha makiavelliskajā prātā radās ideja par SS un gestapo operāciju finansēšanu, vienlaikus nodarot postījumus Lielbritānijas ekonomikai, masveidā izlaižot viltotas banknotes - angļu sterliņu mārciņas. Par projektu atbildēja SS majors Bernards Krēgers. Plāns tika nosaukts par operāciju “Berhnard”. Vācieši apkopoja informāciju par notiesātajiem un arī brīvībā esošajiem naudas viltotājiem ebrejiem un citiem. Viltotāji strādāja Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnes 18. un 19. blokā netālu no Berlīnes. 142 vīriešu viltotāju komanda tika nošķirta no pārējiem ieslodzītajiem, korpusi atdalīti no pārējās koncentrācijas nometnes teritorijas. Tur tad arī rosījās visi talantīgākie zīmētāji, gravieri, iespiedēji - respektīvi, naudas viltotāji. Abu baraku ieslodzītie baudīja krietni labākus ēdienus un daudz vieglāku ieslodzījuma režīmu nekā parastie nāvei nolemtie. Tam visam vajadzēja stimulēt viņu radošo garu un prasmes.

Samērā īsā laikā 18. un 19. barakas ieslodzītie radīja visai pārliecinošas klišejas, ar kurām varēja drukāt 5, 20 un 50 nominālu britu sterliņu mārciņu banknotes. Taču radās grūtības ar papīru - labās klišejas bez pārliecinoša identiska papīra izrādījās graša vērtas.

Pēc aptuveni gadu ilgiem eksperimentiem britu mārciņas papīra noslēpumu tomēr izdevās atšifrēt. Papīra masai vajadzēja piejaukt pēc iespējas vecākus, saviļātus kokvilnas gabalus. Pēc pamatīgiem meklējumiem “Bernhard” grupai daļu šo materiālu izdevās atrast Turcijā, daļu Indijā. Papīra izgatavošanas eksperimentu veikšanai un tā ražošanai netālu no Zaksenhauzenes tika nobloķēta viena papīrfabrika.

Grūtībās radītais papīrs pārsteidza visas cerības. Gala rezultāts izrādījās vairāk nekā teicams. Viltojumi, galvenokārt ražojot 5, 10, 20 un 50 mārciņu banknotes, izrādījās tik veiksmīgi, ka Anglijas Banka atzina, ka viņiem ir darīšana ar “visbīstamāko viltojumu, kādu viņi jebkad ir redzējuši”.

Viltotajai valūtai bija nopietna ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku, jo bija iespiestas 8 965 080 banknotes, kas ir 134 610 810 mārciņu. Citiem vārdiem sakot, tika saražots tik daudz viltotu banknošu, ka tās veidoja 15% no kopējā Otrā pasaules kara laikā pieejamo mārciņu skaita.

Viltojumu pat banka neatklāj

A. Trautmanis savā grāmatā atklājis, ka viens SD (SS iekšējās drošības un izlūkošanas dienesta) darbinieks kopā ar pirmo viltoto britu mārciņu partiju aizkomandēts uz Šveici apmeklēt bankas. SD darbinieks Šveices baņķieriem stāstījis, ka viņam jāveic liels darījums un viņš drošības labad vēlas pārbaudīt, vai viņa rīcībā nonākusī nauda nav viltota. Viņam pašam šaubu par tās autentiskumu neesot, taču drošības labad vai arī banka nevarētu to pārbaudīt, sazinoties ar britiem, un lai briti arī apstiprina šo banknošu autentiskumu. Šveices baņķieri naudu baudījuši vairākas dienas un devuši kategorisku slēdzienu, ka nauda ir īsta. To pašu šveiciešiem apliecinājusi arī Anglijas Banka. Tikai vēlāk noskaidrojies, ka bankas gan Šveicē, gan Anglijā veikušas tikai sākotnējo banknošu pārbaudi. Viltotās banknotes nebija nonākušas speciālajās Anglijas bankās, kurās tiek veikta specializētā pārbaude.

Vācieši apņēmās izplatīt viltotās Lielbritānijas mārciņas starptautiskajos tirgos. Tā viltojumi nonāca Lielbritānijā.

Kad Anglijas Banka atklāja viltotas valūtas apgrozību, tā nonāca dilemmas priekšā - atzīt, ka mārciņas drošība ir apšaubāma un tirgos ir liels daudzums viltotas naudas, vai arī klusēt un ļaut apgrozīties viltotām banknotēm. Ja atzītu, ka pastāv liels daudzums viltotu mārciņu, panika tirgos varētu sagraut Lielbritānijas finanšu uzticamību, īpaši ietekmējot amerikāņus, kuriem Lielbritānija ir parādā ievērojamu summu. Lielbritānijas premjerministrs Čērčils nolēma atļaut viltotu banknošu apgrozību un padarīt šo lietu par valsts noslēpumu.

Izdomā viltot arī dolārus

Kā norādījis A. Trautmanis, Bernhards Krēgers, kurš vadīja operāciju, izdomājis jaunus viltojumus. Viņa nākamais mērķis bija viltotu dolāru ražošana. Tomēr dolāra viltošana izrādījās daudz sarežģītāka.

Viltotāji, zinot, ka, tiklīdz viņiem izdosies viltot dolāru, tiem tiks izpildīts nāves sods, ar sabotāžu aizkavēja viltošanas procesus. Neskatoties uz visu, 1945. gada 22. februārī viņi atrada piemērotu veidu, kā viltot 100 ASV dolāru banknotes.

Beidzoties operācijai, pēc instrukcijas, ebrejus un visus citus operācijā iesaistītos vajadzēja likvidēt. Sākoties Zaksenhauzenes evakuācijai, Bernhards savus ieslodzītos kopā ar klišejām un papīriem pārcēla uz dienvidiem un daudzu un dažādu pārcelšanās procedūru gaitā palīdzēja viņiem tikt brīvībā.

Līdz 1945. gada aprīlim Vācija piedzīvoja sakāvi visās frontēs. Šī iemesla dēļ viltotāji un mašīnas tika pārvietotas uz Ebenzē, kas atrodas Austrijas Alpos. Alas tika pielāgotas, lai turpinātu viltotu banknošu ražošanu, taču gaidāmā Vācijas sakāve lika Trešā reiha reihsfīreram Heinriham Himleram pavēlēt iznīcināt visus objektus. Par laimi, viltotājiem izdevās izdzīvot, un 1945. gada maijā amerikāņu karaspēks atbrīvoja Ebenzē nometni, kur viņi tika turēti.

Majors Krēgers, kurš vadīja operāciju, bēga ar maisu, kas bija pilns ar viltotām mārciņām. SS virsnieku briti arestēja un vēlāk viņu tiesāja. Krēgeram izdevās neskartam aizbēgt, un vēlāk viņš strādāja uzņēmumā, kas viņam piegādāja papīru, ar kuru viltot banknotes. Bernhards Krēgers nomira 1989. gadā.

Otrā pasaules kara beigās viltotas banknotes turpināja cirkulēt Lielbritānijā, un, mainot papīra naudas formātu, Anglijas Bankai izdevās tās aizstāt ar jaunām banknotēm.

Dolāru klišejas liek lietā Dienvidamerikā

Par operāciju “Bernhard” savās atmiņās pie vīna glāzes ar A. Trautmani dalījies arī SS oberšturmbanfīrers Otrā pasaules kara laikā Oto Skorceni - viens no pazīstamākajiem Hitlera armijas speciālo uzdevumu vienības komandieriem, organizācijas ODESSA

(Organisation der ehemaligen SS-Angehörigen), ko latviski varētu tulkot kā “Organizācija bijušajiem SS piederīgajiem”, izveidotājiem.

Skorceni stāsta, ka ticis pieņemts lēmums organizācijas uzturēšanai izmantot SS kara laikā uzkrātos finansiālos noguldījumus dažādās valstīs. Uzkrājumi daļēji tika veidoti, pateicoties operācijā “Bernhard” viltoto angļu mārciņu pārvēršanai stabilā valūtā vai dārgmetālos, kas tika guldīti dažādu aizokeāna valstu bankās ar šifrētiem kodiem.

Sarunā Skorceni neslēpa, ka uz Dienvidameriku nogādātas vēl 1945. gadā “Bernhard” ietvaros izgatavotās ASV dolāru klišejas. Vēlāk Peru un pēc tam arī citās vietās atklājies ievērojams skaits viltoto ASV dolāru. Tas piesaistījis ASV speciālo dienestu uzmanību, kuri īpaši sākuši uzraudzīt bijušos nacistus. Veikti vairāki aresti, aizturēšanas un pārvervēšanas.

Jāatgādina, ka operācijas “Bernhard” laikā tika izgatavotas gan ASV dolāru klišejas, gan arī nodrukāti paši dolāri, taču, karam beidzoties un vācu armijai kapitulējot, to izplatību Eiropā izvērst nepaguva. Pateicoties ODESSA un bijušo SS vīru iestrādēm, klišejas nonāca Dienvidamerikā, kur tās ātri vien tika liktas lietā, un drīz vien augstas klases ASV dolāru viltojumi ieplūda apgrozībā.

Runājot par operāciju “Bernhard”, Skorceni atzīmēja, ka viens no galvenajiem tās rezultātiem Eiropā neapšaubāmi ir viltoto angļu sterliņu mārciņu izplatība un to atmazgāšana. Viltotās mārciņas tika mītas pret īstām dažādu valstu naudas zīmēm, kā arī pret dārglietām, mākslas vērtībām un īpašumiem dažādās pasaules vietās.

Tik labu naudu varēja izlietot arī citām vajadzībām. Vispirms to varēja tērēt ārzemju slepenajām operācijām, operatīvajam darbam. Par šo izcili viltoto naudu taču varēja iepirkt arī īstu valūtu Šveicē un citās valstīs un tādējādi papildināt reiha kasi ar īstām naudas zīmēm.

Operācijas, kuru gaitā par viltotajām angļu mārciņām iepirktas gleznas, jahtas, mājas, īstā valūta, zelts, ir pat grūti saskaitāmas. To darīja dažādās pasaules malās visdažādākajās pasaules bankās. Ar viltotajām mārciņām apmaksāja slepenās operācijas un apmierināja Nacionālsociālistiskās partijas bonzu vajadzības. Piemēram, Martinam Bormanam Argentīnā radīja fondu, kurā ieskaitīja līdzekļus dažādās valūtās. Ar Zaksenhauzenas
koncentrācijas nometnē radītajām klišejām sadrukātas astronomiskas summas - miljonu miljoni.

Tieslietas

Saeima ar 49 balsīm par, 19 pret un 14 atturoties ceturtdien otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz, ka turpmāk kriminālsodāma būs ne tikai kukuļa ņemšana un došana, iepriekš par to vienojoties, bet arī pateicība, ko kāds cilvēks izsaka amatpersonai par to, ko tā kaut kad agrāk viņa labā izdarījusi. 

Svarīgākais