Pēdējā vārdā Rīgas apgabaltiesā uzņēmējs Ansis Sormulis nesamērīgi ilgo tā dēvēto Lemberga kriminālprocesu, kurā ierauts uz nejēdzīgu un safabricētu pierādījumu pamata, tēlaini ilustrēja šādi - ja viņš 2006. gada 20. decembrī būtu kādam uzbrucis ar nazi, būtu jau sodu izcietis un uz brīvām kājām.
Kā pēdējā vārdā norādīja A. Sormulis, viņš krimināllietā viņš ierauts 2006. gada 19. decembra pēcpusdienā. Viņa dzīvesvietā lauku mājās ieradušies kratītāji. Tie bijuši septiņi KNAB darbinieki, kā arī divi Ģenerālprokuratūras prokurori - Andis Mežsargs un Krišjānis Rudzītis.
Kratīšana turpināta vakarā viņa darbā vietā. Pēc tam tā vēlreiz sākta 1.15 naktī, tātad jau 20. decembrī, atkal mājās, līdz noslēgusies 6.30 no rīta. Ar to vien pret uzņēmēju krimināllietas ietvaros veiktās represīvās darbības nav noslēgušās. 2007. gada vasarā viņš 40 dienas ieslodzīts Rīgas Centrālcietuma pirmajā korpusā.
Vēlāk, pētot kriminālprocesa materiālus, A. Sormulis mēģinājis noskaidrot, ko tad īsti prokurori un KNAB darbinieki meklējuši viņa mājā un darba vietā. Atklājies, ka pie A.Sormuļa meklēts jebkas, kas varētu palīdzēt apsūdzēt Ventspils mēru Aivaru Lembergu, un pilnīgi nekas no tā, kas minēts viņam izvirzītajās apsūdzībās - nedz kaut kas saistībā ar AS “Naftas parks 100” vai SIA “LatTransnafta”, nedz kaut kas saistībā ar SIA “LatTransnafta” direktora, nu jau nelaiķa Jura Šķibeļa liecībām, nedz kaut kas saistībā ar Ventspils apvienoto Baltijas banku, kuras padomes priekšsēdētājs A. Sormulis savulaik bija un tas ir viens no viņa apsūdzības aspektiem.
Šīs kratīšanas darbības A.Sormulis nodēvēja par “pierādījumu makšķerēšanas ekspedīciju”, kādas jau ir saņēmušas savu nosodījumu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos.
Kā norādīja A.Sormulis, tagad, pēc 15 gadus ilgušā kriminālprocesa, ir gūti pārliecinoši apliecinājumi, ka pierādījumi viņam inkriminētajos noziegumos raisa saprātīgas šaubas.
Piecpadsmit kriminālprocesā pavadītos gadus viņš nosauca par nenormālu laiku. “Ja es 2006. gada 20. decembrī kratīšanas laikā būtu ar nazi kādu nodūris, tad tagad jau būtu atsēdējis un šobrīd būtu uz brīvām kājām,” pret viņu veiktā kriminālprocesa termiņus emocionāli raksturoja A.Sormulis.
A.Sormulis savā runā analizēja viņam izvirzīto apsūdzību galvenā liecinieka J. Šķibeļa liecības (kā jau rakstīts, apsūdzībā apgalvots acīmredzams absurds, ka A. Sormulis esot no SIA “LatTransnafta” tehniskā direktora J. Šķibeļa izspiedis SIA “LatTransnafta kapitāla daļas, kas patiesībā piederēja AS “Naftas parks - 100”), to patiesumu, apsūdzības epizodes saistībā ar SIA LatTransnafta pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu. Uzņēmējs par absurdu nosauca prokuroru centienus uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanā un samazināšanā saskatīt nelegālu iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Cita starpā, piemēram, “Vitol grupai” piederošie uzņēmumi vēl pirms dažiem gadiem publiski nodemonstrēja, kā palielināt un pēc tam samazināt pamatkapitālu, un neviens tos pat nodokļu optimizācijā nevainoja, kur nu vēl naudas atmazgāšanā. “Firmas.lv” datu bāze liecina, ka SIA “Ventspils naftas termināls” 2014. gada maijā pamatkapitālu palielināja par miljonu līdz 78, 5 miljoniem, decembrī jau līdz 111,7 miljoniem, bet 2020.gada jūnijā pamatkapitāls tika samazināts līdz 86,7 miljoniem. Vēl efektīgāk šo procedūru veica tāpat “Vitol grupai” piederošā AS “Latvijas kuģniecība” - 2014. gada jūnijā tās pamatkapitāls tika palielināts līdz 146,2 miljoniem, bet 2016. gada martā samazināts līdz 1 miljonam, lai pēc trim mēnešiem atkal palielinātu līdz 61,2 miljoniem.
A.Sormulis minēja arī daudzus piemērus, kā prokurori slēpuši viņam izvirzīto apsūdzību attaisnojošos dokumentus citā kriminālprocesā. Uzskaitot daudzās kriminālprocesā pieļautās nelikumības, uzņēmējs lūdza tiesu atzīt, ka ir saprātīgas šaubas par viņam izvirzītājām apsūdzībām: “Lūdzu likt mani vienreiz mierā un attaisnot,” savu pēdējo vārdu noslēdza A.Sormulis.
