Vairākkārt pārtraukts; spiests pats bez advokāta palīdzības motivēt, kāpēc viņa runa pilnībā attiecas uz lietu un tāpēc to pārtraukt nav pamata; uzņēmējs Anrijs Lembergs savā pēdējā vārdā detalizēti izanalizēja nu jau bijušā mantas glabātāja Rudolfa Meroni sadarbību ar prokuroru Juri Jurisu, kā arī, kādi ir šīs sadarbības mērķi un sekas.
Viņš darīja zināmu tiesai, ka pēdējā vārdā teiktais tiks noformēts arī kā atsevišķs iesniegums Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, jo faktu un publiski pieejamās informācijas analīze norāda uz iespējamiem prokurora Jura Jurisa veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem.
A. Lembergs uzsvēra - arestētās mantas jautājumam viņš pievērsīsies tāpēc, ka advokāts tiesu debatēs un replikā jau ir pietiekami plaši izanalizējis pret viņu izvirzīto apsūdzību “nepamatotību un absurdumu”.
Bet prokurora kā procesa virzītāja un valsts apsūdzības uzturētāja rīcība mantisko jautājumu risināšanā ir raksturojama kā “nepieļaujama un neobjektīva”, “kas būtiski ietekmēja gan kriminālprocesa gaitu vispār, gan iegūto pierādījumu pieļaujamību un ticamību.”
“Viss šeit izklāstītais nepārprotami apliecina jau vairākkārt iepriekš pausto: šis kriminālprocess ir nekas cits kā prokuratūras, lielā mērā prokurora Jura Jurisa, pret Aivaru Lembergu radītais “burbulis” jeb farss, kurā es tiku iesaistīts, lai, pirmkārt, Rudolfs Meroni un, iespējams, arī kādas citas personas, iegūtu iespēju ilgstoši rīkoties ar man un Līgai Lembergai piederošu mantu un faktiski piesavināties to. Otrkārt, lai politisku un, iespējams, arī kādu citu iemelsu dēļ varētu nepamatoti apsūdzēt arī Aivaru Lembergu tieši pēc Krimināllikuma 195.panta. Bez tām darbībām, kas man nepamatoti tiek inkriminētas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta, nebūtu iespējams celt apsūdzību pēc šī panta arī Aivaram Lembergam, kura notiesāšana ir visa “uzpūstā burbuļa”, jeb farsa - t.i., šī kriminālprocesa - virsmērķis,” teica Anrijs Lembergs.
Prokurors Aivis Zalužinskis, tiesas atbalstīts, A.Lemberga pēdējo runu pārtrauca divas reizes jau pirmajās minūtēs, sakot, ka “tas ir mēģinājums nomelnot Juri Jurisu tiesas sēdē.” Trešo reizi tiesa A.Lembergu pārtrauca pēc savas iniciatīvas, vainojot viņu “necieņas izrādīšanā pret procesa dalībniekiem” un “nepārbaudītu izteikumu izteikšanā”.
Tiesa neļāva A.Lemberga advokātam Oskaram Rodem aizstāvēt savu klientu. Tiesa uzstāja, ka A.Lembergs pēdējā runā nedrīkst atsaukties uz publiski izskanējušām ziņām, ka viņa runā ietvertais neesot saistīts ar iztiesājamo krimināllietu. Uz brīdi tiekot pie vārda, advokāts norādīja, ka viņa aizstāvamā pienākums pēdējā vārdā nav runāt par lietā pārbaudītiem pierādījumiem, bet viņš drīkst runāt par prokurora J. Jurisa darbībām, kuras tiešā veidā attiecas uz lietu.
Faktiski palicis bez advokāta, A. Lembergs lūdza nelielu pārtraukumu, lai varētu īstenot pats savu aizstāvību un iepazīties ar Kriminālprocesa likuma regulējumu attiecībā uz pēdējo vārdu.
Iepazinies ar likumā noteikto regulējumu, viņš citēja 508. pantu, kurā teikts, ka “tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu, atkārto vienus un tos pašus argumentus par vieniem un tiem pašiem faktiem, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem.” Kā norādīja A. Lembergs viņa pēdējā vārdā nav iemeslu, lai runa būtu pārtraukta, uzsverot: “Mans pienākums ir norādīt uz valsts amatpersonas iespējamu noziedzīgu rīcību.”
Tiesa viņam ļāva turpināt.
Aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām un akcijām likumīgs uzdevums ir nepieļaut šo pamatkapitāla daļu vērtības samazināšanos vai zudumu, kā arī nepieļaut personai piederošo pamatkapitāla daļu piederības maiņu. “Mantas arests ir atzīstams par lietderīgu un var kalpot Kriminālprocesa likumā noteiktajiem mērķiem vien tad, ja ar arestēto mantu pēc galīgā nolēmuma taisīšanas varēs izpildīt to mērķi, kas tika nodrošināts ar piemērojamo mantas arestu,” uzsvēra A. Lembergs.
Viņš atsaucās uz pēdējo gadu daudzajām publikācijām presē un interneta vietnēs, kur aprakstīts, kā prokurors Juris Juriss ir “piedalījies un aktīvi atbalstījis” Rudolfu Meroni, lai viņš varētu “piesavināties Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam arestēto mantu.”
Šajā publikācijās redzami piemēri, kas liecina, ka prokurors Juris Juriss “ir devis Rudolfam Meroni padomus, norādījumus, līdzekļus, kā arī novērsis iespējamos šķēršļus,” lai R. Meroni varētu “realizēt viņam uzticēto kriminālprocesā arestēto, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam piederošo mantu.”
Kā piemēru tam, ka manta tiešām ir realizēta, t.i., pārdota, A. Lembergs minēja darījumu ar AS “Latvijas naftas tranzīts” piederošajām “Ventspils naftas” akcijām. Kā jau daudzkārt rakstīts, šīs akcijas tika pārdotas par 70 miljoniem eiro, kaut gan, salīdzinot ar “Ventspils naftas” akciju cenu citos darījumos, tās varēja parādot pat par vairākiem simtiem miljonu eiro.
A. Lembergs norādīja uz publikācijās presē atspoguļoto J. Jurisa saraksti ar R. Meroni advokāti Benitu Balanu, kurā prokurors iesaka AS “Latvijas naftas tranzīts” nevērsties pie procesa virzītāja - tiesas -, bet iesniegumu par atļaujas došanu darījuma veikšanai sūtīt tieši J. Jurisam, kurš sola “nodrošināt AS “Latvijas Naftas Tranzīts” interesēm atbilstošu viedokli”, t.i., atļauju pārdot “Ventspils naftas” akcijas par noteiktu cenu.
Tas, ka “J. Juriss uzņemas nodrošināt atbilstošu viedokli, liecina par īpašām Jura Jurisa un Rudolfa Meroni attiecībām; tās pārsniedz prokurora - liecinieka attiecību robežas un apstiprina, ka Juris Juriss lobē Rudolfa Meroni mantiskās intereses Ģenerālprokuratūrā,” secināja A. Lembergs.
Bet darījums ar AS “Latvijas naftas tranzīts” piederošajām “Ventspils naftas” akcijām nodarīja “būtisku kaitējumu Latvijas Republikas likumīgajam interesēm, nodarot Latvijas Republikai materiālo zaudējumu vairāku miljonu eiro apmērā, jo tieši valstij būs jāatbild par manas un Līgas Lembergas mantas samazinājumu, neatkarīgi no tā, kādu spriedumu šajā lietā pieņems tiesa,” uzsvēra A. Lembergs.
Par to, ka darbības ir bijušas iepriekš rūpīgi izplānotas, liecina pašreizējie notikumi, ka tagad nevar izpildīt 2020.gada 17.augusta tiesas lēmumu, ar kuru R. Meroni ir atcelts no arestētās mantas glabāšanas.
Minot vairākus piemērus, A. Lembergs teica, ka “prokurors Juris Juriss ir veicis arī liecinieku ietekmēšanu un citas darbības, kas ir veicinājušas liecinieku liecību vērtēšanas principu izkropļojumu, kā arī ir pārkāpis izmeklēšanas noslēpumu, izsniedzot trešajām personām pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos pierādījumus.”
A. Lembergs ir arī detalizēti izanalizējis R. Meroni un J. Jurisa e - pasta saraksti, kas pirms kāda laika tika publicēta internetā. Īpaši vērtīgs šajā analīzē ir tas, ka A. Lembergs pirmais šo saraksti salicis kopā ar reāliem notikumiem, respektīvi, analizējis to kontekstā ar reālo notikumu gaitu. Personai, kura pietiekoši neorientējas lietas apstākļos, kurai nav pieejami visi lietas materiāli, šādu analīzi veikt nav iespējama.
Pēc A. Lemberga teiktā, J. Jurisa sarakste ar R. Meroni apliecina, ka
viņi saskaņojuši ar liecinieku veicamās darbības kriminālprocesa virzībai, liecinieks ticis informēts par iepriekš sniegto liecību saturu, kā arī par nākotnē paredzētajiem uzdodamajiem jautājumiem liecības sniegšanas laikā.
Vai “šī prokurora un apsūdzības galvenā liecinieka sarakste nav tikai viņu izveidotā sadarbības un neformālo attiecību aisberga redzamā daļa?” retoriski vaicāja A. Lembergs.
Kāda vēstule liecinot, ka J. Juriss ar R. Meroni ne tikai sarakstās e - pastā, bet arī tiekas klātienē un sazvanās. Par to liecina, piemēram, šāds 2008. gada e - pasts: “Meroni kungs, atsaucoties uz mūsu 4. jūlija telefona sarunu, nosūtu Jums Līgai Lembergai piederošā īpašuma, kas atrodas Jūsu glabājumā, aresta atcelšanas lēmuma fragmentu/izvilkumu. (Skatiet pielikumu). Ar cieņu, Māris Urbāns. Juris Juriss.”
Kāpēc J. Juriss sūta šādu neformālu e - pastu, nevis oficiālu lēmumu par mantas aresta atcelšanu daļā? A. Lembergs paskaidroja: “Lietas materiālos nav neviena pierādījuma tam, ka Rudolfam Meroni jelkad būtu oficiāli paziņots par aresta atcelšanu Līgai Lembergai piederošās mantas daļai. Uzskatu, ka prokurors Juris Juriss apzināti sūta Rudolfam Meroni šo lēmuma tekstu /neformāli/, lai Rudolfs Meroni oficiāli nebūtu informēts par mantas aresta atcelšanu un varētu turpināt savas, iespējams, noziedzīgas darbības arī ar Līgas Lembergas mantas daļu, kas atbrīvota no aresta.”
A. Lembergs minēja daudzus argumentus, no kā var secināt, ka R. Meroni sarakstījies tieši ar prokuroru J. Jurisu, nevis ar kādu citu privātpersonu.
Ņemot vērā, ka tiesas pienākums ir “nepieļaut lietas izskatīšanu uz safabricētu, nepatiesu un nepārbaudāmu pierādījumu pamata, kā arī reaģēt uz tās rīcībā nodoto informāciju, kas satur ziņas par iespējamo prokurora Jura Jurisa noziedzīgo rīcību,” A. Lembergs lūdza taisīt attaisnojošo spriedumu, un “pieņemt blakus lēmumu par prokurora Jura Jurisa iespējamo noziedzīgo rīcību.”
Pirmdien Neatkarīga atreferēs Anša Sormuļa teikto pēdējā vārdā, kurš arī lūdza sevi attaisnot. Nākamnedēļ paredzēts, ka pēdējo vārdu sāks teikt Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuram tiesa atvēlējusi 4 tiesas sēdes, lūgto 30 tiesas sēžu vietā.
