Atbildot uz Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora Ērika Ivanova vēstuli, kurā viņš informēja tiesu, ka nav iespējams pārņemt arestēto manta tā dēvētajā Lemberga kriminālprocesā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnese I. Jansone pieprasījusi NVA mantu tomēr pārņemt, “spēlējot” pēc Rudolfa Meroni diktētajiem noteikumiem, ka arī traktējot NVA pozīciju kā atteikšanos pildīt tiesas lēmumu.
Lai gan tiesnese savā vēstulē to nav pieminējusi, apzināta tiesas lēmuma nepildīšana draud ar kriminālatbildību.
Kā jau Neatkarīgā rakstīja, šā gada 10. novembrī NVA direktors Ē Ivanovs vēstulē Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģiju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju informēja “par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu.” NVA direktors savu rīcību pamatoja ar Ministru kabineta 1025. noteikumu “Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 33. punktu.
Savukārt tiesnese I. Jansone 19. novembra atbildes vēstulē bargi secina - “Ē. Ivanovs uzskata, ka tiesas lēmuma izpilde nav iespējama, līdz ar to atsakās izpildīt norādīto tiesas lēmumu.”
Tiesas kolēģijas rīcībā esot informācija, ka Rudolfs Meroni ir darījis zināmu NVA, “par to, kādā veidā un kad viņš ir gatavs nodot glabāšanā viņa rīcībā esošo mantu”, tādēļ NVA apgalvotais, ka tiesas lēmuma izpilde ir neiespējama, “nav pamatots”, raksta tiesnese.
NVA atsaukšanās uz MK noteikumiem par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu tiesas lēmumu “faktiski ir vērtējama ka izvairīšanās no tiesas lēmuma pildīšanas, jo aģentūra pat nav mēģinājusi arestēto mantu pārņemt no arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni,” teikts I. Jansones parakstītajā vēstulē.
“Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav tiesiska pamata nepildīt tiesas lēmumu, līdz ar to Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir jāizskata pēc būtības un jāsniedz atbilde Rudolfam Meroni par pašas Nodrošinājuma valsts aģentūras pieprasījumu”, kā arī jāturpina tiesas lēmuma izpilde, stingri norāda tiesnese I. Jansone.
Ņemot vērā, ka NVA ir jārīkojas atbilstīgi procesa virzītāja rīkojumiem,
tiesnese faktiski norāda, ka Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir jāpakļaujas R. Meroni diktētajiem “spēles noteikumiem”.
Savukārt iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam tiesnese I. Jansone norāda, ka ar savu 10. novembra vēstuli NVA direktors Ē. Ivanovs “ārpus savas kompetences veic iztiesāšanā esošā krimināllietā noskaidrojamo apstākļu juridisku vērtējumu un uz šī vērtējuma pamata atsaka tiesas lēmuma izpildi.”
Bez tam Ē. Ivanovs “bez tiesiska pamata, attiecībā pret tiesas pieņemtā lēmuma tiesiskumu, pieprasīja atzinumu no Ģenerālprokuratūras, kas ir viena no iztiesājamās lietas pusēm. Šāda Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcība var tikt vērtējama kā iejaukšanās tiesas spriešanā.”
Cita starpā, arī iejaukšanās tiesas spriešanā ir krimināli sodāms pārkāpums.
Ņemot vērā, ka NVA ir iekšlietu ministra tiešā pakļautībā esoša tiešās pārvaldības iestāde, tiesnese pieprasa:
izvērtēt NVA amatpersonu rīcības likumību;
nodrošināt tiesas lēmuma “efektīvu un likumīgu izpildi”.
Jāatgādina argumenti, kāpēc NVA uzskata, ka tiesas lēmums par arestētās mantas pārņemšanu no R. Meroni nav izpildāms.
R. Meroni piedāvā NVA “nodot” arestēto mantu tāpat, kā “manta” tika “nodota” viņam 2007. gada decembrī - t.i., tikai parakstot protokolu, bet fiziski neko nenododot.
Turklāt viņš šo protokolu ir gatavs parakstīt nevis kā mantas glabātājs vai daudzu uzņēmumu direktors vai direktoru direktors, bet gan kā fiziska persona. Turklāt viņš ir gatavs to darīt tikai starptautiskās tiesiskās palīdzības ietvaros.
Izvērtējot šo R. Meroni “priekšlikumu” NVA secinājusi sekojošo.
Nav tiesiska pamata “pieņemt” no R. Meroni kā fiziskas personas “arestēto mantu” tikai uz savstarpēji parakstīta protokola pamata.
“Aģentūras ieskatā nav šaubu, ka formāla tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina R. Meroni pašreizējo juridisko statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta,” raksta .E. Ivanovs.
NVA pienākums būtu “tiesas lēmumā minēto arestēto mantu glabāt ar krietna saimnieka rūpību un veikt tādas nepieciešamās darbības, lai glabāšanas laikā tā nezaudē savu vērtību un kalpo mērķim, kādēļ mantai ir uzlikts arests”. Tādējādi manta faktiski būtu “jāpārvalda”, bet tas nav iespējams, ja mantu turpina pārvaldīt R. Meroni.
2007 gada 17. decembra lēmums par aresta uzlikšanu mantai nav nodots izpildei krimināltiesiskās palīdzības lūguma ietvaros, bet NVA “nav kompetenta iestāde, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.” Līdz ar to NVA nav iespējams kontaktēties ar R. Meroni starptautiskās tiesiskās palīdzības ietvaros, kā to pieprasa R. Meroni.
Ē. Ivanovs arī faktiski norāda uz dubulto standartu Ģenerālprokuratūras rīcībā: “Ģenerālprokuratūras atzinumā ir pausts viedoklis, kā Tiesas lēmums ir izpildāms, līdzīgi kā citu jurisdikciju pārstāvji ir vērsušies Latvijas tiesās ar lūgumiem atzīt citas valsts lēmumus par aresta uzlikšanu Latvijas rezidenta mantai un šajā gadījumā Aģentūrai ir jāpārņem konkrēta akciju skaita turējums katrā ārvalstīs reģistrētā kompānijā.”
Arī NVA ir konstatējusi, ka Latvijas likumdošanā nav definēts termins “patiesā labuma guvēja tiesības”, līdz ar to nav saprotams, kā šādu “mantu” vispār var pārņemt un uzglabāt.
No 19. novembra tiesneses I. Jansones vēstules saprotams, ka Rīgas apgabaltiesas ieskatā šie NVA argumenti ir tikai apzināta izvairīšanās no tiesas lēmuma izpildes.
