Latvijas valsts amatpersonas cenšas pārliecināt Latvijas sabiedrību un pašas sevi, ka praktiski tukšu valstij piederošo “airBaltic” lidmašīnu lidināšanās gaisā šā gada otrajā pusē valstij izmaksā lētāk, nekā tikpat tukšu lidmašīnu stāvēšana uz zemes šā gada pirmajā pusē.
Šovasar Latvijas valsts ar Eiropas Komisijas atļauju ieguldīja savā uzņēmumā “airBaltic” 250 miljonus eiro, kā arī norakstīja 37 miljonus eiro lielus uzņēmuma parādus valstij. Uzņēmums atskaitījās par pirmajā pusgadā iegrāmatotiem zaudējumiem 185 miljonu eiro apmērā. Tādā gadījumā pat pirmklasnieks spēj sarēķināt gada zaudējumus 2x185=370, kuri daudz lielāki par šā gada valsts ieguldījumu summu 37+250=287 miljoni eiro. Tikpat droši zināms, ka aizņemšanās iespējas uzņēmums jau bija izsmēlis un tieši tāpēc tam regulāri nepieciešami valsts naudas dāvinājumi. Šovasar Neatkarīgā jau ir citējusi uzņēmuma finanšu direktora Vitolda Jakovļeva teikto, ka " “airBaltic” vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad “airBaltic” finanšu svira ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas ". Par noslēdzošo posmu šajā faktu ķēdē kalpo Lato Lapsas 29. septembrī sociālajos tīklos publicēta fotogrāfija ar paskaidrojumu: “Šis ir šārīta “airBaltic” reiss uz Splitu, šķiet, ar septiņiem pasažieriem. Tiešām es nesaprotu, kāpēc satiksmes ministrs izmisīgi cenšas izmeloties par acīm redzamo, ka pirmie nacionālajai aviokompānijai izsniegtie 250 miljoni nebūs ne pēdējie, ne priekšpēdējie.”
Pagājušas nedēļas laikā vairākas valsts instances sniedza Neatkarīgai komentārus par šeit redzamo ainu. Saņemtās atbildes tiek publicētas autentiskā veidā. To saturs ir gandrīz ar vieniem un tiem pašiem vārdiem pausts apgalvojums, ka praktiski tukšu valstij piederošo “airBaltic” lidmašīnu lidināšanās gaisā šā gada otrajā pusē valstij izmaksā lētāk, nekā tikpat tukšu lidmašīnu stāvēšana uz zemes šā gada pirmajā pusē. Jāpiebilst vēl arī tas, ka “airBaltic” neizsaka nekādas šaubas par tukšā lidmašīna salona attēla atbilstību realitātei un nesāk apgalvot, ka situācija citos reisos būtiski atšķiras no šeit redzamā. Visilgāk gatavotā Satiksmes ministrijas atbilde izrādās vārds vārda norakstīta no “airBaltic” atbildes.
Pirmajā brīdī valsts instanču apgalvojums, ka tukšu lidmašīnu stāvēšana uz lidlauka ir dārgāki par praktiski tikpat tukšu lidmašīnu lidošanu, izklausās pilnīgi absurds. Ticamāk tomēr, ka šīs instances nemelo, ja atbildes uztver pilnīgi burtiski. Proti, ka kopējie “airBaltic” izdevumi ir kļuvuši mazāki. Tas ir pat loģiski, ka tā noticis, jo “airBaltic” nupat kā bija ticis pie jaunām lidmašīnām, par kurām nav samaksājis. Tas nozīmē, ka lidmašīnu izpirkšanas (līzinga) maksa veidoja ļoti lielu “airBaltic” izdevumu sadaļu. Gada pirmajā pusē “airBaltic” par lidmašīnām maksāja tik, cik bija iepriekš nolīgts, bet tajā pašā laikā pārslēdza maksājumu līgumus uz daudz mazākiem maksājumiem tuvākajos mēnešos un gados. Lidmašīnu pārdevēji (starpnieki, kas uzņēmušies piegādāt lidmašīnas aviosabiedrībai ar apšaubāmu maksātspēju) maksājumu grafika izstiepšanā bija vēl vairāk ieinteresēti nekā “airBaltic”. Alternatīva taču būtu atzīt “airBaltic” maksātnespēju. Tiklīdz “airBaltic”prezidentu Martinu Gausu nomainītu maksātnespējas administrators, lidmašīnu piegādātāji no uzņēmuma vairs nesaņemtu ne eirocenta. Varbūt viņi dabūtu lidmašīnas par cenu, kas zemāka par lidmašīnās iebūvēto metālu, tai skaitā reto un dārgo metālu vērtību, jo nevienam nevajadzīgu lidmašīnu tagad pasaulē ir daudz.
“airBaltic”pašreizējā veidolā ir zelta dzīsla šiem spekulantiem. Viņi noteikti ir ar mieru un droši vien paši to nokārtojuši, lai Latvija atpērk no viņiem nevis lidojošas lidmašīnas 10 - 20 gados, kā tas bija nolīgts, bet praktiski nelidojošas lidmašīnas 50 - 100 gados. Pasākuma aizsegam ir vajadzīgi tukšu lidmašīnu lidošanas paraugdemonstrējumi.
Tagadējā notikumu gaita saskan ar Neatkarīgās pieņēmumu par labuma guvējiem no tā, ka Latvija aizņemas, lai nopirktu nevajadzīgas lidmašīnas: “Nebūtu nekas neparasts, ja aizdevēji tagad uzkrauj Latvijai parādu, kas tiek izlietots, samaksājot par vairs nevajadzīgām, bet toties ar Eiropas Savienības zīmolu “Airbus” izgreznotām lidmašīnām “A220-300" ". Šāda tehnikas brīnuma izstrāde izrādījās tik dārga, ka gandrīz izputināja Kanādas aviobūves uzņēmumu “Bombardier”, kas glābās, iekļaujoties lielākā koncernā. Par to vien lai Latvijas nodokļu maksātāji vismaz apsolās atlīdzināt kanādiešiem, ka viņi par partneri izvēlējās “Airbus” aiz Atlantijas okeāna, nevis amerikāņu “Boeing”. Latvijas valsts parādu palielina šeit nekad nenonākusi nauda, kas ceļo starp dažādiem kontiem šurpu turpu pāri Atlantijas okeānam. Tāda naudas aprite apmierina EK daudz vairāk, nekā Latvijas lūgums atļaut aizņēmumu novirzīt mediķu algām.”
Pieminēšanas vērtas ir trīs pazīmes, kas brīdina, ka pasažieru aviopārvadājumi praktiski nekad vairs neatjaunosies tajā formātā, kāds tas bija līdz šā gada janvārim.
Pirmā pazīme ir ziņa no Francijas pilsētas Tulūzas, kur “Airbus” montē pēdējo lidmašīnu “A380” ar 853 pasažieru vietām. Šādu lidmašīnu būve sākusies 2007. gadā, t.i., ne tikai Latvijas trekno gadu reibonī. Eiropas Savienības pārvaldes iestādēm ar tādiem trikiem, starp kuriem ir arī nupat minētā Latvijas valsts parāda palielināšana nelidojošo lidmašīnu iegādei, izdevās koncentrēt resursus un noturēt “A380” ražošanu par spīti 2008.-2009. gada krīzei, bet tagad ES resursi ir izsmelti. Plānoto 600 lidmašīnu vietā tiks uzbūvētas 272 lidmašīnas. Tas nozīmē svītru pāri visiem civilās aviācijas attīstības plāniem, atbilstoši kuriem milzeņus “A80” būvēja ar domu, ka aizvien intensīvākā vietējā aviosatiksme pievedīs aviomilzēņiem nepieciešamos pasažieru no tūkstošiem kilometrus plašas apkārtnes. Ja aviomilzeņus vairs nebūvēs, tad tas nozīmē, ka arī vietējo avioreisu būs daudz mazāk. Pie tā paša jāsagaida, ka daudz lielāku interesi par vietējiem reisiem izrādīs Eiropas lielākās aviokompānijas, izspiežot no tirgus tādus uzņēmumus kā “airBaltic”.
Otrā pazīme, ka tā pati Eiropas Komisija, kas zibenīgi akceptēja Latvijas naudas ieguldīšanu “airBaltic”, t.i., caur “airBaltic” starptautisko finanšu spekulantu kontos, jau piecus mēnešus domā un nevar izdomāt, vai atļaut Latvijai ieguldīt tikai 50 miljonus eiro lidostā “Rīga”. To var traktēt kā atzinumu, ka pasažieru plūsmas “Rīgā” vairs nebūs. Lidosta kalpos par novietni nekur nelidojošajām “airBaltic” lidmašīnām. Lidosta savā esošajā veidā spēs arī turpmāk apkalpot ierēdņu lidināšanos ikdienā un ārvalstu politiķu vizītes Latvijā šad tad. Lidostai nevajag naudu pat tam, lai to nojauktu kā bijušo Latvijas komunistu vadības ēku, jo lidosta pildīs jau nosauktās un vēl rezerves funkcijas karu u.c. ārkārtas situāciju gadījumiem.
Trešā pazīme, ka Latvijas valdība likvidē viesmīlības nozari, bez kuras “airBaltic” savu darbību atjaunot nevarēs. Ar 16. septembri datēta finanšu ministra Jāņa Reira publiskais atteikums palīdzēt ar naudu viesnīcu un viesmīlība nozarei, jo “tā jau nav abstrakta nauda. Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (..) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju.” Tāpēc ļoti izteiksmīga ir Finanšu ministrijas atbilde Neatkarīgajai uz jautājumu, kas tika noformēts, citējot ministru. Cik ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr lidmašīna nelido, “un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību”? No Finanšu un Satiksmes ministrijas atbildēm secināms, ka nekādu aizņemšanās ierobežojumu Latvijai nav tajos gadījumos, kad nauda vajadzīga nevis iekšējo vajadzību apmierināšanai, bet valsts vai tās vadītāju ārējo saistību un solījumu apmaksai.
Autentiskas atbildes
“airBaltic”:
Pavasarī, konstatējot būtisku koronavīrusa izraisītās krīzes ietekmi uz pasažieru pieprasījumu pēc lidojumiem, “airBaltic” bija spiesta atcelt aptuveni 50% lidojumu laika posmā no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim un veikt virkni citu darbību, lai samazinātu uzņēmuma izmaksu bāzi.
Uzņēmumam gan saglabājās virkne fiksētu izmaksu kā, piemēram, darbinieku algas, līzinga maksājumi un citi, kas, attiecībā pret neiegūtajiem ieņēmumiem, palielināja zaudējumu apmērus pirmajā pusgadā. Tāpat, papildu izmaksas radīja, piemēram, lēmums par “Bombardier Q400 NextGen” flotes atgriešanu izīrētājam vai kompensācijas no darba atbrīvotajiem darbiniekiem.
Lēmumu par 250 miljonu eiro ieguldīšanu “airBaltic” pamatkapitālā uzņēmuma akcionāri pieņēma 2020. gada 15. jūlijā. Lēmums tika atbalstīts, ņemot vērā “airBaltic” atjaunotajā biznesa plānā “Destination 2025 CLEAN” prognozētos nozares attīstības scenārijus. Šobrīd uzņēmums jau ir pārstrukturējis savu darbību atbilstoši tirgus apstākļiem, tam ir pietiekama likviditāte, un pašlaik sagaidāms, ka otrajā pusgadā zaudējumu apmērs būs zemāks kā pirmajā pusgadā. Uzņēmuma vadība ir apliecinājusi, ka šogad papildu finansējums uzņēmumam no valsts puses nebūs nepieciešams.
Finanšu ministrija:
Visi lēmumi, kas attiecas uz valsts atbalstu Covid-19 seku mazināšanai, tiek pieņemti Ministru kabinetā. Līdz šim valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām piešķirts finansējums caur pamatkapitālu SM kontrolētajām VAS “Latvijas Gaisa satiksme” pamatkapitāla palielināšanai 6 miljoni eiro, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitāla palielināšanai 49,9 miljoni eiro, AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai 250 miljoni eiro un VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitāla palielināšanai 32,4 miljoni eiro. Citu priekšlikumi no nozares ministrijas FM rīcībā nav, tāpēc par augstāk minēto kapitālsabiedrību “zaudējumiem” lūgums sazināties ar nozares ministriju - Satiksmes ministriju.
Satiksmes ministrija:
Atbildot uz jautājumu par papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību “Air Baltic Corporation “ AS, informējam, ka saskaņā ar uzņēmuma vadības sniegto informāciju, uzņēmums ir veicis savas darbības restrukturizāciju atbilstoši situācijai un tirgus apstākļiem. “Air Baltic Corporation “ AS likviditāte ir pietiekama un tiek prognozēts, ka otrajā pusgadā zaudējumi būs mazāki nekā pirmajā. “Air Baltic Corporation “ AS vadība ir apliecinājusi, ka šogad uzņēmumam papildu finansējums no valsts nebūs nepieciešams.
