Gandrīz tāpat kā Covid-19 vīrusi – no zila gaisa šogad ceļu būvētāji pēkšņi tika pie 75 miljoniem eiro, uz kuru rēķina šogad salabos visvairāk ceļu, nekā viena gada laikā jebkad būvēts un labots visā Latvijas pastāvēšanas laikā.
Ceļu būves sezona startā 16. aprīlī valsts ceļu būves pasūtītājs “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) informēja, ka šogad valsts budžets savam autoceļu tīklam atvēlējis 213,2 miljonus eiro un valsts no Eiropas Savienības dāvinātās naudas ceļiem novirzījusi 37,3 miljonus eiro. Tātad summā 250,5 miljoni eiro, kas gan tūlīt jāsadala divās daļās starp izdevumiem ceļu kapitālajai labošanai un ikdienas uzturēšanai. Kopējais budžets attiecībā pret 2019. gadu bija audzis nomināli par 1,2 miljoniem eiro, izraisot bažas, ka īstenībā tas sarucis inflācijas dēl. Tomēr darbi vairāk nekā 100 objektos tika plānoti. No tiem 95 objektos darbus finansētu tieši valsts budžets, bet sešos objektos - ES ar Latvijas valsts labvēlību. Vēl dažus gadus atpakaļ attiecība starp Latvijas valsts un ES finansēto objektu skaitu bija pilnīgi pretēja, bet ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda pēdējā gadā Latvija savu ceļu būves finanšu kvotu ES bija gandrīz izsmēlusi.
Pāris nedēļas vēlāk situācija būtiski mainījās. Ar 28. aprīli datēts valdības lēmums novirzīt ceļu būvdarbiem 75 miljonus eiro, kas nokrituši kā no gaisa - tiešām no gaisa, pa kuru izplatās briesmīgās Covid-15 slimības vīrusi. To izplatības bremzēšanai tika izdomāti gaisa un cilvēku kustības ierobežojumi, taču ierobežojumu ekonomisko seku kompensēšanai ES iekustināja naudas plūsmas, kas vīrusus nepārnēsā.
Galvenais ir tas, ka šie 75 miljoni iekļaujas ceļu kapitālās labošanas sadaļā un parādīs sevi vēl daudzus desmitus gadus. Citiem vārdiem sakot, šī nauda nepazudīs līdz ar pērno sniegu un tiem desmitiem miljonu eiro, cik daudz ceļu uzturētāji spiesti katru ziemu iztērēt, nošķūrējot sniegu no ceļiem, pirms tas ir izkusis pats no sevis.
Tūlīt pat atklājās vēl vienas Covid-19 sekas, ka ceļu būves nozarē gaidītā inflācija pārtapusi par deflāciju. “Iepirkumos cenas samazinājušās vidēji par 20%,” jau aprīļa beigās apliecināja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Līdz ar to par vienu un to pašu naudu kļuva iespējams paveikt vairāk darbu fiziskā izteiksmē. Bažas par ceļu būves firmu izdzīvošanu līdz brīdim, kad Latvija varbūt sāks saņemt 2021.-202. gada ES plānošanas kopējo un piedevām “Rail Baltic” būves naudu pārtapa par bažām, vai Latvijā ir ceļu būves jaudas piešķirtās naudas apgūšanai. Ar sava budžeta līdzekļiem valsts drīkst manevrēt, bet 75 miljoni Covid-19 vārdā nosauktie eiro ir obligāti jāapgūst līdz 31. decembrim.
Rezultātā nozares sarukuma gads izvērsās par uzplaukuma gadu. “2020.gads būs labākais Latvijas ceļu būves nozarē gan no finansiālā, gan no tehniskā viedokļa,” J. Lange apliecināja Neatkarīgajai saistībā ar šovasar paveikto ceļu darbu demonstrāciju. Proti, 2. septembrī tika svinīgi atklāta izremontētā Jūrmalas šoseja, t.i., ceļa gabals no Rīgas robežas līdz Jūrmalas robežai.
Meteoroloģiskie apstākļi atļauj ceļu būvdarbus turpināt un šobrīd vēl nav iespējams precīzi nosaukt salaboto ceļu posmu un citu satiksmes infrastruktūras objektu skaitu.
Tomēr droši, ka plānoto 100 objektu vietā tiks salaboti aptuveni 200 objekti.
Vasaras beigas sakrita ar divas sezonas ilgušiem ceļu remontdarbiem objektos, kas tagad jau pusgadsimtu kalpo par skatlogu Latvijas ceļiem un visai Latvijai. Latvijas Republika tos pārmantoja no Latvijas PSR - no PSRS rietumu nomales, kas vismaz dažas šosejas un satiksmes mezglus izveidoja tā, lai tie dzīvē un vēl jo vairāk visas PSRS uzņemtajās filmās par Rietumiem izskatītos pēc Rietumiem. Latvijas Republikas laikā tie tika maksimāli nolietoti, bet pēdējā brīdī izglābti no sabrukšanas un atjaunoti, pie reizes modernizējot to noformējumu jau 21. gadsimta stilā. Vakar, 2. septembrī amatpersonas ar satiksmes ministru Tālis Linkaitu priekšgalā atklāja atjaunoto Jūrmalas šoseju, bet 26. augustā notika līdzīgs pasākums uz Vidzemes šosejas satiksmes mezgla, kas vēsturisku apstākļu sakritības dēļ ieguvis apzīmējumu “Sēnīte”.
Darbi uz Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (no 13,4. līdz 19,2. kilometram) tika uzsākti pērn jūnijā, pārtraukti uz ziemas sezonu un atsākti šogad
26. jūnijā un mazliet vairāk nekā divu mēnešu laikā sekmīgi pabeigti. Darbu saturs bija reciklētu veco asfaltu pārveidot par ceļa pamatni un uz tās uzklāt trīs jaunas asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā Salaspils-Babīte ar Rīgas apvedceļu. Darbus veica ceļu būves firmu “A.C.B.” un “Binders” apvienība par 22,97 miljoniem eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Viens no valsts labo darbu blakus efektiem tāds, ka to rezultāts akcentē, cik sliktā stāvoklī ir tās pašas trases brauktuve no Rīgas robežas līdz pavisam nesen salabotajam Salu tiltam. Šis ceļa gabals nav īsāks par valsts salaboto ceļa gabalu, nav šaurāks un nav vienkāršāk savedams kārtībā, jo tam ir daudz savienojumu un šķērsojumu ar pilsētas ielām. Tāpēc jaunajam pilsētas domes sastāvam nāksies daudz domāt un strīdēties, vai, kad un kā pilsēta piešķirs pienācīgu izskatu un satiksmes drošību ielai uz lidostu un Jūrmalu.
Līdzīgs darbu grafiks kā Jūrmalas šosejai bija Vidzemes šosejas labošanai no Garkalnes līdz Sēnīt nepilnu 15 km garumā (no 25,5. līdz 39,4. kilometram). Šogad darbi objektā tika atsākti 24. martā un pabeigti piecos mēnešos. Darbus paveica jau pazīstamais tandēms “A.C.B.” un “Binders” par 46,6 miljoniem eiro. Kā vismaz Latvijā zina visi, salaboto posmu veido divas ar zaļo zonu nodalītas pretējo virzienu kustības joslas, katra parastās šosejas platumā, un posms noslēdzas ar divlīmeņu krustojumu kaskādi Sēnītē. Gan tur, gan citās vietās šajā posmā tika laboti satiksmes pārvadi, atjaunoti gājēju tuneļi un ūdens caurtekas, apgaismojums, luksofori u.c. satiksmei un tās drošībai nepieciešamie lielceļa elementi.
Negatīvs blakus efekts no gaisa birstošai naudai ir arī papildu nestabilitāte un neziņa par valsts pasūtījumu apmēru kaut nākamajā ceļu būves sezonā.
“Tieši šorīt runājām ar premjeru par nākamā gada budžetu un viņš neko apsolīt nevarēja,” Neatkarīgajai 2. septembrī stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Šobrīd no Briseles ir atnākusi tikai ziņa, ka tur sadalīšot atkal nākamo triljonu (1000 miljardus) Covid-19 dēļ nodrukātu eiro, bet vēl nav vienošanās, kā tieši tā tiks dalīta starp valstīm un nozarēm. Ja naudu dabūs satiksmes nozare, tad tā nebūs obligāti ceļu labošanai piešķirta nauda. T. Linkaits atzina, ka lielus rēķinus valstij jau piestāda avionozare ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic” priekšgalā. Tālāk seko Rīgas lidostas, lidojumu vadības uzņēmums “Latvijas gaisa satiksme” un civilās aviācijas uzraudzības iestāžu rēķini. Kamēr lidojumu skaits bija liels un augoša, šie uzņēmumi un iestādes varēja pilnīgi vai daļēji iztikt ar pašu ieņēmumiem, bet tagad to uzturēšana jāuzņemas valsts budžetam.
T. Linkaits pauda izpratni par uzņēmēju grūtībām uzturēt savu uzņēmumu darba spējas apstākļos, kad valstij vieglāk sagādāt nozarei naudu nekā stabilitāti. J. Lange dalījās atmiņās par pavisam nesenu pagātni, kad šā gada martā ceļu būves uzņēmumi jautājuši, cik daudz cilvēku viņiem vēl atlaist no darba atbilstoši tam valsts pasūtījumu apjomam, ar kādu tobrīd varēja rēķināties. Tūlīt pēc tam izrādījās, ka ceļu būves uzņēmumiem jāpieņem darbā no citām nozarēm atlaisti cilvēki. ja par turpmākajiem gadiem kaut kas zināms, tad tikai tas, ka šādi pavērsieni turpināsies.
