Eiropas Parlamenta deputātes SANDRA KALNIETE un INESE VAIDERE ‒ par aktuālo notikumu attīstību Eiropā
SANDRA KALNIETE,
Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente
Covid-19 vīrusa pandēmija spilgti ir izgaismojusi dezinformāciju kā draudu demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ mērķtiecīga viltus ziņu apkarošana ir kļuvusi par vienu no ES politikas un digitālās attīstības prioritātēm. ETP grupas viceprezidentei Sandrai Kalnietei uzticēts atbildīgs uzvedums - sagatavot Eiropas Parlamenta ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Sandra Kalniete kopā ar augsta līmeņa ekspertiem analizē dezinformācijas postu, tostarp ietekmi uz vēlēšanām, kā arī izstrādā priekšlikumus ES normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai elektroniskās saziņas vidē atrastu līdzsvaru starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību.
“Manā vadībā tiks gatavoti priekšlikumi ES dalībvalstu koordinētai rīcībai, lai novērstu hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu, piemēram, Krievijas, Ķīnas, un Irānas, īstenotām informācijas kampaņām, kuru mērķis ir kaitēt Eiropas Savienībai un to šķelt. Mums ir jāatrod veids, kā nepieļaut, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai,” uzsver S. Kalniete. Viņa norāda, ka Eiropas Tautas partija un Latvija, kā arī pārējās Baltijas valstis pastāvīgi ir cēlušas trauksmi par dezinformācijas bīstamību un regulējuma trūkumu elektroniskās saziņas vidē. “Es ceru, ka man uzticētais ziņojums kalpos par stimulu ES institūcijām un dalībvalstu vadītājiem ar lielāku mērķtiecību pievērsties likumdošanas darbam, lai mēs vienoti spētu stāties pretī viltus ziņām,” saka ETP grupas viceprezidente.
Prof. Dr. oec. INESE VAIDERE,
Eiropas Parlamentārās asociācijas un ĀKK‒ES delegācijas viceprezidente,
Eiropas Enerģētikas foruma finanšu direktore
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere EP Vides un sabiedrības veselības komitejā piedalījās ES vēsturē pirmā veselības fonda izstrādē. Jaunā programma “ES Veselība” ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs risināt ne tikai veselības krīzes, bet arī tādas pastāvīgas problēmas kā nevienlīdzība aprūpes pieejamībā. I. Vaidere ir gandarīta, ka viņai izdevās panākt fonda izmantošanu Latvijai svarīgiem mērķiem - padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm.
“Vīrusa pandēmija ir īpaši izgaismojusi to, ka slimības robežas nepazīst. Tādēļ ir nepieciešams veidot Eiropas veselības savienību ciešākai valstu sadarbībai. Tas nenozīmē, ka Eiropa mums diktēs, kā organizēt savu veselības aprūpes sistēmu. Tomēr ir jomas, kurās dalībvalstis var ietaupīt resursus un nodrošināt ātrāku un labāku aprūpi, apkopojot spēkus. Latvijas interesēs ir, piemēram, izstrādāt vienotu ES pieeju vēža ārstēšanai - skrīningam, datu apkopošanai un medikamentu izstrādei. Tā varēsim pret šo slimību cīnīties labāk,” uzsver I. Vaidere.
Lai ieviestu Eiropas veselības savienību, Eiropas Komisija piedāvājusi paplašināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, kā arī Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras. Tas ļautu, piemēram, apzināt zāļu krājumus, apmācīt medicīnas personālu un vieglāk salīdzināt datus starp ES valstīm. Ierosināta arī jauna iestāde, lai ātri reaģētu uz veselības ārkārtas situācijām. Šos priekšlikumus tagad vērtēs EP Vides un sabiedrības veselības komiteja, kurā strādā deputāte.
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību:
“Lai pārvarētu ar Covid-19 saistīto ekonomisko krīzi, ir svarīgi atbalstīt ekonomiku, saglabāt uzņēmumus un darba vietas. Šajā kontekstā ir svarīgi izmantot ES krīzes pārvarēšanas instrumentu sniegtās iespējas. Piemēram, Latvija šomēnes saņems 120 milj. eiro no SURE programmas, kas paredzēta darbinieku atbalstam krīzes skartajos uzņēmumos. Tas ir papildus jau iepriekš izmaksātajiem 192 milj. eiro. Mērķis ir motivēt darba devējus neatbrīvot darbiniekus šo īslaicīgo grūtību dēļ.
Raugoties uz priekšu, Eiropas Savienība ir piedāvājusi ambiciozu ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas paketi. Arī Latvijas ekonomikai tas būs labs atspēriena punkts - 10 miljardi eiro.
Tomēr svarīga ir ne tikai nauda, bet plašāka Eiropas solidaritāte. Eiropas Komisija novembrī ir parakstījusi sešus līgumus par Covid-19 vakcīnu iegādi, un pirmās vakcīnas plānojam saņemt jau nākamā gada sākumā. Tā ir zināma gaisma tuneļa galā.”
Eiropas Tautas partijas grupa ir lielākā Eiropas Parlamenta politiskā frakcija, šo partiju parlamentā pārstāv 187 deputāti, priekšsēdētājs ‒ Manfrēds Vēbers.
Eiropas Tautas partiju Eiropas Savienībā pārstāv 11 valstu premjerministri un kancleri. To skaitā ‒ Vācijas kanclere Angela Merkele un Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Eiropas Tautas partijas grupa ir plaši pārstāvēta arī Eiropas Komisijā. No ETP ir tās prezidente Urzula fon der Leiena un 10 komisāri, arī Eiropas Komisijas izpildprezidents Valdis Dombrovskis.
ETP grupas apmaksāta publikācija. Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks. eppgroup.eu
