Piektdienas rīts Zentenes ielas iedzīvotājus pārsteidza ar zāģa skaņām aiz loga. Atbraukusī brigāde stundas laikā likvidēja kļavu, kura gadiem priecēja visos gadalaikos ar savu kuplo vainagu, pavasara ziedu smaržu un krāsainām lapām drūmajās rudens dienās.
Notikums tik ļoti pārsteidza iedzīvotājus, ka cilvēki, nespēdami noticēt savām acīm, mēmi skatījās uz notiekošo. Šis pavasaris Imantā, Zentenes ielā 26, atnācis ne tikai bez koka, bet šogad arī putniem vairs nebūs māju - putnu ligzdas ir iznīcinātas. Iznīcināta arī parastā sērpiepe, kura priecēja garāmgājēju acis savas augšanas periodā.
Pāri palikušais kļavas celma apkārtmērs pēc nozāģēšanas ir aptuveni 3,24 metri. Līdz ar to, kaut šim kokam nebija piešķirts dižkoka statuss, tas tomēr ir aizsargājams. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) informācija liecina, ka robežvērtība koka garumam vai resnumam noteikta MK noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā. Piemēram, āra bērzam, pārsniedzot 33 metru augstumu vai trīs metru apkārtmēru, šis koks automātiski klasificējas dižkoka statusam un ir aizsargājams. Oficiālajā valsts reģistrā iekļautajiem dižkokiem tiek piestiprināta atpazīstamības zīme - ozollapa uz zaļa fona. Taču, pat ja šīs zīmes nav, koks ir aizsargājams, ja atbilst dižkoka izmēram. Kopumā patlaban DAP dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēti 15 224 dižkoki. Lielāko daļu atraduši un uzmērījuši pārvaldes inspektori.
DAP 2016. gadā konstatējusi trīs gadījumus, kad patvaļīgi nocirsts dižkoks. Pēdējais no tiem konstatēts Rīgā, kad tika patvaļīgi nocirsta parastā kļava, kas apsekošanas brīdī bija sasniegusi 3,53 metru apkārtmēru (1,3 metrus no sakņu kakla).
Te jāpiebilst, ka aptuveni pirms 10 gadiem pie šīs pašas daudzstāvu ēkas tika nozāģēts ozols, kura apkārtmērs ir līdzīgs tā sugasbrālim, kurš pagaidām ir izbēdzis skarbajam liktenim. Arī šo ozolu operatīvi nozāģēja, un tagad palikusi tikai bedre. Izdzīvojušā ozola apkārtmērs ir aptuveni 3,25 metri. Iespējams, DAP būtu iemesls painteresēties, vai šis koks nav sasniedzis aizsargājama koka statusu.
Koks esot atzīts par bīstamu, tā “nra.lv” uzzināja no SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Izrādās, ka Rīgas domes Attīstības departaments koku atzinis par bīstamu un izsniedzis ciršanas atļauju. Darbus veica namu pārvaldnieka ārpakalpojumu sniedzējs, skaidro "Rīgas namu pārvaldnieka" Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Kabanova. Viņa arī norāda, ka koku stāvoklim līdzi seko namu pārvaldes darbinieki, kuri nelāgu aizdomu gadījumā vēršas Rīgas domes Attīstības departamentā, kurš izvērtē, vai koks ir bīstams vai nav. Zaru apzāģēšana šajā gadījumā nav bijusi izeja.
Šajā gadījumā tā bija SIA "Labie koki". Uzņēmuma pārstāvis “nra.lv” paskaidroja, ka koks ir bijis avārijas stāvoklī. "Lielākā koka daļa bija nokaltusi, un tas bija bīstams apkārtnei - automašīnām un cilvēkiem. Zaru apzāģēšana nepalīdzētu, koks tāpat aizietu bojā. Maksimālā apzāģēšana, kuru var veikt, ir 20% no zaļās masas kokam. Ja apzāģē vairāk, tas var veicināt koka bojāeju. Pat ja koku var uzskatīt par dižkoku, ja tas apdraud cilvēku dzīvības, tad tiek pieņemts lēmums to nozāģēt. Šis koks skaitījās kā avārijas koks, kuru vajadzēja pēc iespējas ātrāk likvidēt. Kādu uzdevumu iepirkuma ietvaros iedod, tādu arī pildām," stāsta "Labo koku" arborists Dāvis Eglītis. Parasti nozāģētie koki tiekot pārstrādāti šķeldā, aizvesti uz bāzi vai malkā, pārtop dabas objektos.
Tomēr ne vienmēr rodas vajadzība kokus cirst. Bieži vien rodas vēlme tos arī stādīt. Koku stādīšanai nav noteikta normatīvā regulējuma. Rīgas būvvalde neizsniedz nekādas atļaujas koku stādīšanai. Ja iedzīvotājs vēlas daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā iestādīt koku, tad būtu jāvēršas pie sava mājas apsaimniekotāja un jārisina šis jautājums, jo zeme var piederēt (dažādi statusi) gan dzīvokļa īpašniekam, gan pilsētai, gan privātpersonai vai juridiskajai personai.
