Rīgas dome uzskata rīdzinieku ģimenes mazdārziņus par daļu no pilsētas apzaļumošanas. Portāls “kontekst.lv” skaidroja, vai Latvijas galvaspilsētā paredzēts attīstīt šo jomu.
Vēl pirms pieciem gadiem Rīgas pašvaldības mājaslapā regulāri publicēja sarakstu ar brīviem zemesgabaliem ģimenes mazdārziņu ierīkošanai. Daudzi šādi zemesgabali, kas atradās no pilsētas centra attālākās apkaimēs, ilgāku laiku stāvēja tukši un nebija rīdzinieku pieprasīti.
Taču visu izmainīja pandēmija. Rīdzinieki, noilgojušies pēc svaigā gaisā vismaz savos dārzos, sāka burtiski izķert brīvos pašvaldības zemesgabalus. Labiekārtot zemesgabalu, kur iestādīt augļu kokus, saknes un dārzeņus, ierīkot puķu dobes un zālienus atpūtai brīvā dabā kopā ar ģimeni, tagad tas interesē ne tikai vecāko paaudzi vien.
Šis atpūtas veids ir kļuvis populārs arī jauno ģimeņu vidū. Šķiet, ka 2024. gadā jēdziens "brīvs zemesgabals" ir pagātne. Jebkurš piedāvājums, kas parādās ģimenes mazdārziņu zemesgabalu sarakstā Rīgas domes mājaslapā, jau pēc dažām minūtēm nonāk pie pretendentiem. Vai tas nozīmē, ka tie, kas to nav paspējuši izdarīt, nevarēs atpūsties savā dārzā?
"Dārzkopībai pilsētā ir potenciāls nodrošināt ekosistēmas pakalpojumus, saglabāt un attīstīt pilsētas zaļo zonu bioloģisko daudzveidību, kā arī noturību pret klimata pārmaiņām," uzskata Rīgas dome.
"Pašvaldība apzinās, ka šobrīd pieprasījums pēc mazdārziņiem pārsniedz piedāvājumu, un jaunu teritoriju piešķiršana ir viens no nākotnē risināmajiem jautājumiem," norāda Rīgas domes pārstāve Tatjana Smirnova.
Rīgas dome ir uzsākusi darbu gan pie esošo ģimenes mazdārziņu teritoriju attīstības, gan pie galvaspilsētas ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un apsaimniekošanas koncepcijas. Koncepcijas ietvaros ir rūpīgi izpētītas 19 mazdārziņu teritorijas un jau ir organizēti kopīgi semināri par mazdārziņu apsaimniekošanu un attīstību Lucavsalā. Ir izstrādāti arī priekšlikumi par pašvaldības ģimenes mazdārziņu attīstības scenārijiem un to apsaimniekošanas modeļiem.
Pašlaik Rīga gatavojas pāriet uz konceptuālu modeli, kurā pašvaldība iznomā teritorijas biedrībām, nevis individuāliem nomniekiem. "Teritorijās, kas pašlaik tiek iznomātas biedrībām, ir labāka situācija un dārzkopju pašorganizācija," atzīmēja Tatjana Smirnova.
Zemesgabalu lietotāji atzīmē, ka šobrīd nav vienotas informācijas par noteikumiem, kuri būtu jāievēro, apsaimniekojot ģimenes mazdārziņus.
Tāpēc zemesgabalus iežogo un būvē uz tiem pagaidu ēkas, kas dažkārt ir ļoti līdzīgas pastāvīgajām ēkām, kā nu kurš vēlas.
Rīgas dome plāno izstrādāt metodiskos ieteikumus, kuros, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, tiks noteikti vēlamie žogu un konstrukciju materiāli, krāsas un izmēri, kā arī apkopota informācija par ģimenes mazdārziņu labās prakses piemēriem. "Šie ieteikumi kalpos par iedvesmas avotu dārzkopjiem," ir pārliecināta pilsētas dome.
Rīgas pašvaldība ir arī apkopojusi informāciju par dažādiem dārzkopības veidiem pilsētā, kā arī iniciatīvām, kas ar dārzkopības palīdzību risina dažādas sociālās problēmas.
Arvien vairāk vērojama tendence mazdārziņu teritorijas padarīt pieejamākas plašai sabiedrībai, izveidojot publiski pieejamas zonas. Piemēram, ierīkojot bērnu rotaļu laukumus vai labiekārtojot krastmalas, organizējot sabiedriskos centrus, kur iespējams satikties, apmainīties ar zināšanām un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Balstoties uz labās prakses piemēriem, plānots padarīt pieejamākas sabiedrībai arī Rīgas mazdārziņu teritorijas un to apkaimes ar augstu ainavisko vērtību. Piemēram, pēc Rīgas Bukultu apkaimes iedzīvotāju biedrības iniciatīvas tika izveidota Bukultu pastaigu taka.
“Komunālie dārzi kļūst par arvien populārāku pilsētu apzaļumošanas veidu Eiropā,” atzīst Rīgas domē.
Šīs platības ir vērtīgas ne tikai kā vieta, kur audzēt svaigus produktus. Tā ir arī vieta, kur neformālā gaisotnē satikties ar līdzcilvēkiem un atpūsties svaigā gaisā
"Arī ārvalstu prakse rāda, ka dārzkopības attīstība pilsētā lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības aktivitātēm - komunālo dārzu projekti lielākoties ir vietējo kopienu iniciatīvas, par ko liecina komunālo dārzu pieredze Rīgā - bijušās Sporta pils, Augnīcas un Lastādijas teritorijā," norāda Rīgas dome.
Tāpat, atšķirībā no Latvijas, visos ārvalstu prakses piemēros ir izveidotas pilsētu dārzkopības "jumta" organizācijas, kas lobē dārzkopju intereses, organizē apmācības un popularizē dārzkopību.
"Rīgā izplatītāko - mazdārziņu problēma ir tieši ilgtermiņa perspektīvas trūkums. Tomēr arī šeit ir vieta eksperimentāliem zemesgabalu pagaidu izmantošanas projektiem, kurus varētu attīstīt neizmantotās vai vizuāli degradētās teritorijās, piešķirot tām interesantāku un estētiskāku izskatu," stāstīja Rīgas domē.
Viens no Rīgas attīstības programmas uzdevumiem ir veicināt ekoloģiski degradēto teritoriju efektīvāku izmantošanu.
Lai izpildītu šo uzdevumu, Rīgā ir uzsākts projekts, kura mērķis ir izveidot atbalsta mehānismu, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku izmantošanu teritorijās, kurām vēl nav atrasts pastāvīgs izmantojums. Tas ir pašvaldības solis pretim kopienām, lai radītu ērtākus apstākļus teritoriju pagaidu izmantošanai un izglītotu pašvaldības iedzīvotājus par šādas prakses lietderību.
