Tuvojoties gada izskaņai, tradicionāli ir pieņemts uz brīdi apstāties un novērtēt aizvadītos notikumus, kā arī iezīmēt tos, kas sagaidāmi nākotnē. Beidzoties vienam un tuvojoties nākamajam Eiropas Savienības septiņu gadu finanšu plānošanas periodam, kārtējo reizi izglītības, tai skaitā augstākās izglītības jomā esam nokļuvuši pārmaiņu laikā, ko iezīmē Augstākās izglītības pārveides programmas uzsākšana Eiropas telpā.
Šajā sakarā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aktīvi gatavo Augstskolu likuma grozījumus, veicot izmaiņas augstskolu tipoloģijā, pārvaldības sistēmā, ietverot arī augstskolu darbības kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus. Diskutablākā no plānotajām izmaiņām - 4000 studējošo skaita minimums universitātēm un 1000 studējošo minimums augstskolām, neņemot vērā to izlīdzsvarotu teritoriālo izvietojumu, kopējos demogrāfiskos rādītājus un citus faktorus, piemēram, Eiropas augstskolu darbību bez obligāta studējošo skaita noteikšanas. Vai studentu skaits var kalpot par izšķirošu kritēriju augstskolas statusam, vai universitātes statusa iespējamā zaudēšana šī iemesla dēļ Liepājā un Daugavpilī ir Latvijas augstākās izglītības sistēmas interesēs, vai tas varētu pozitīvi ietekmēt attiecīgo augstskolu funkcionēšanu un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes stāvokli kopumā? Atbilde ir acīmredzami skaidra ‒ nē.
Liepājas Universitāte ir jaunākā universitāte Latvijā (iespējams, pat visā Eiropā), kas, soli pa solim neatlaidīgi virzoties uz nosprausto mērķi un izpildot visas kvalitātes prasības, jauno statusu augstskolu hierarhijas virsotnē ieguva pirms vienpadsmitarpus gadiem ‒ 2008. gadā, visdziļākās globālās ekonomiskās krīzes apstākļos, kas īpaši smagi izvērtās tieši Latvijā un skāra pilnīgi visas dzīves jomas, tostarp izglītības sistēmu. Liepājas Universitāte uzsāka darbību bez nozīmīga starta kapitāla, kāds nepieciešams, pārejot augstākā kvalitātē, un kas būtu pieejams, ja nebūtu šīs krīzes. Arī tālākajā 2014.‒2020. gada Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā, laikā, kad Latvijas universitātēm parādījās iespēja saņemt ievērojamu finansējumu zinātniskās infrastruktūras attīstībai un citiem augstskolas darbības atbalsta pasākumiem, dažādu apstākļu sakritības rezultātā Liepājas Universitāte neieguva straujākas attīstības nodrošināšanai vajadzīgo finansējumu.
Šogad jau skaidri ir redzami pozitīvie kvantitatīvie un kvalitatīvie zinātniskie un citi darbības rādītāji un rezultāti, kurus sasniegušas tās universitātes, kuras iepriekšējā finanšu plānošanas periodā saņēma nozīmīgus ieguldījumus turpmākās darbības attīstībai. Neskatoties uz minimālo ieguldīto finansējumu no iespējamā, labus rezultātus sasniegusi arī Liepājas Universitāte. To apliecina mūsu absolventu panākumi, docētāju publikācijas un monogrāfijas, starptautiskā zinātniskā sadarbība konferenču organizēšanā un rakstu krājumu izdošanā.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna (2021.‒2027. gadam) prioritātes ir zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei, kā arī kvalitatīva teritoriju attīstība, ko iezīmē tādi fundamentālie pārmaiņu virzieni kā zināšanu sabiedrība un vienlīdzīgas tiesības saņemt labu un pieejamu izglītību. Kā varam secināt, vērojot Augstskolu likuma grozījumu izstrādi, dzīvē šie saukļi ne vienmēr īstenojas, bet vēršas to pretmetā, nosakot kaut vai vienu nepiepildāmu un nepamatotu skaitlisku kritēriju. Liepājas Universitāte arī turpmāk vēlas un ir gatava strādāt universitātes statusā, turpinot studiju procesa kvalitātes uzlabošanu, zinātniskās darbības tālāku attīstību un inovāciju ieviešanu, kā arī jau nostiprināto sadarbību Latvijas, Eiropas un citu pasaules reģionu universitāšu tīklojumā.
Zīmīgi, ka šobrīd iecerētās pārmaiņas augstākās izglītības jomā notiek pandēmijas raisītās ekonomiskās krīzes apstākļos, ko šoreiz daļēji palīdz glābt Eiropas Savienības solītais un nodrošinātais finansiālais atbalsts. Tomēr sagaidāms, ka dažos tuvākajos gados ekonomiskās labklājības plaisa dažādos sabiedrības slāņos kopumā palielināsies, kas tieši ietekmēs izglītības pieejamības un daudzveidības līdzsvaru dažādās Latvijas teritorijās. Atstājot Kurzemi un, iespējams, arī Latgali bez universitātes līmeņa augstskolas, nav redzami pozitīvi ieguvumi visas Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Ziemassvētku un Jaungada noskaņās vēlam veidot modernu Izglītības likumu, paredzot tajā augstākās izglītības un zinātnes integrāciju un saprātīgi iekļaujot valsts policentriskas attīstības un arī jaunās pārvaldības idejas.
Edgars Lāms, Dr. philol. prof., Liepājas Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs
Ilze Valce, prof., Liepājas Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietniece
