Intervija ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu.
Gulbenes novads ir viens no retajiem, kurš pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) paliks iepriekšējās robežās, jo 2009. gada reformā saglabāja rajona robežas. Vai ATR uz novadu vispār nekā neatsauksies?
Jā, mēs esam novads, kurš arī pirmās reformas laikā saglabāja rajona robežas, tāpēc šī reforma mūs tiešā veidā neskar. Protams, ietekme būs jūtama arī mūsu novadā, jo mainās procesi valstī, ministrijās un būs citi sadarbības partneri. Taču mums nebūs jāsaskaras ar jautājumiem, kuri būs aktuāli pašvaldībās, kuras tika apvienotas. Tas attiecas gan uz sociālo, gan izglītības, gan veselības aprūpes, gan daudzām citām jomām, kurās būs jāpanāk saskaņošana, jāvienojas par turpmākajiem darbības principiem. Daudzi procesi būs gana sāpīgi. Mums tas iet secen, tāpēc varam turpināt strādāt, risinot iekšējos jautājumus. Darīsim darbus, lai precīzāk nospraustu attīstības virzienus un tos īstenotu.
Kādi ir attīstības plāni? Kādā virzienā dodas novads?
Mūsu novadā 55% teritorijas klāj meži, kas likumsakarīgi ļauj attīstīties mežizstrādei un kokapstrādei, tai skaitā mēbeļu ražošanai. Piemēram, SIA „Avoti” ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā. Piebildīšu, ka šajā uzņēmumā top mēbeles IKEA veikalu tīklam. Vairākas lielas ražotnes izgatavo koksnes granulas. Aktīva ir arī lauksaimniecība, tostarp piena lopkopība un graudkopība. Arī metālapstrādē un celtniecībā ir spēcīgas kompānijas.
Kā pašvaldības prioritāti esam izvirzījuši dzīves līmeņa paaugstināšanu katram novada iedzīvotājam, nodrošinot iespēju saņemt pilna spektra pašvaldības pakalpojumus, tajā skaitā izglītības, sporta un kultūras jomā, lai iedzīvotāji šeit justos ērti un harmoniski.
Nesen ir izveidota Gulbenes uzņēmēju biedrība „Uzņēmēji Gulbenes novadam”, kas aktīvi piedalās diskusijās un piedāvā dažādas sadarbības formas novada turpmākai attīstībai. Uzņēmēji ir tie, kuri dod darba vietas un arī domā par to, kā noturēt iedzīvotājus, savus darbiniekus. Uzņēmēji domā ne tikai par algu samaksu, bet viņiem ir svarīgs cilvēku noskaņojums, kam pamatā ir dzīves vides kvalitāte - iespēja saturīgi pavadīt laiku, izglītot bērnus, sportot, baudīt kultūru, tālākizglītības iespējas. Mums ir liels prieks, ka uzņēmēji ir iesaistījušies procesos, jo tā ir iespēja pašvaldībai precīzāk uzzināt, kas ir vajadzīgs mūsu iedzīvotājiem.
Ko saka uzņēmēji?
Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir mājokļu pieejamība. Ir nepieciešami īres nami. Mēs gan neesam izņēmums, jo mājokļu pieejamības jautājums ir aktuāls vairākās reģionu pilsētās - par to runā Ekonomikas ministrijā, arī Latvijas Pašvaldību savienībā. Jaunajiem speciālistiem ir nepieciešama kvalitatīva dzīves vide - esošais dzīvojamais fonds to nepiedāvā ne skaitliski, ne kvantitatīvi. Kvalitatīvs dzīvojamais fonds būtu viens no vilcējspēkiem, kas jaunos speciālistus vilinātu ārā no Rīgas. Tādējādi mums pavērtos plašākas iespējas aicināt mājās tos, kuri tagad ir izbraukuši uz ārzemēm vai strādā Rīgā.
Vai pavasarī sajutāt, ka atgriežas bijušie gulbenieši?
Reemigrācija nebija plaša, taču ir ģimenes, kas ir atgriezušās savās lauku mājās uz palikšanu. Jau vairākus gadus organizējam grantu konkursu „Starteris” komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai, kura ietvaros var iegūt līdz 5000 eiro līdzfinansējumu uzņēmējdarbības ideju realizēšanai vai attīstīšanai. Šo konkursu kā atspēriena punktu var izmantot ne tikai jau Gulbenes novadā dzīvojošie, bet arī tie, kuri vēlas atgriezties ne vien no ārvalstīm, bet arī no citām pilsētām un vēlas šeit uzsākt savu uzņēmējdarbību.
Mūsdienu digitālajā laikmetā ļoti daudzas nozares neprasa tiešu klātbūtni, tāpēc uzņēmējs vai strādājošais ērti var strādāt no mājām, no jebkuras vietas pasaulē. Kāpēc gan lai tā nebūtu Gulbene, dzimtā pilsēta? Manuprāt, jaunā pieeja - attālinātais darbs ‒ ir viens no veidiem, kā vienmērīgi attīstīt visus Latvijas novadus.
Katra pašvaldība cenšas piesaistīt cilvēkus ar dažādām aktivitātēm, infrastruktūru. Vai ir padomā kāds projekts, kurš liktu cilvēkiem braukt uz Gulbeni?
Analizējot situāciju Gulbenes novadā, secinām, ka vidējā atalgojuma ziņā esam ļoti labā pozīcijā. Tas nozīmē, ka cilvēku maksātspēja ir pietiekami augsta, bet trūkst kvalitatīvas preču un pakalpojumu pieejamības. Protams, cilvēki var iegādāties labu pārtiku, bet plaša preču sortimenta nav. Tāpēc esam iecerējuši Gulbenē būvēt tirdzniecības centru, kas piedāvātu plašu pārtikas, būvniecības, mājsaimniecības, apģērbu, apavu, sadzīves tehnikas un citu preču sortimentu. Vēlamies radīt spēcīgu tirdzniecības parku, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc uz Valmieru, Rēzekni vai Rīgu, bet nauda paliktu šeit pat Gulbenē. Uzskatām, ka centrs piesaistīs pircējus no plašākas teritorijas. Lai to īstenotu, mums praktiski viss nepieciešamais jau ir - ģeogrāfiski atrodamies ļoti izdevīgā vietā - apkārt ir desmit novadi, bet Gulbene ir pašā centrā. Arī ceļi visos virzienos ir gana labi.
Ir notikušas pirmās sarunas ar potenciālajiem investoriem. Lai īstenotu šo nodomu, esam pieaicinājuši profesionālus pilsētu plānotājus, kuri spētu uz Gulbeni paskatīties no cita skatpunkta, panākot, ka pilsēta kļūst modernāka un ekonomiski aktīvāka. Piebildīšu, ka visus procesus novadā veicam, pamatojoties uz datiem balstītā informācijā, un tieši tāpēc mums nepieciešams profesionālu pilsētvides speciālistu izvērtējums.
Vai strādājat arī kultūras piedāvājuma un sporta industrijas jomā?
Šīs jomas Gulbenes novadā ir labi attīstītas - visos novada pagastos un pašā pilsētā ir amatiermākslas kolektīvi - kori, ansambļi, deju kolektīvi, amatierteātri. Arī sportiskās aktivitātes ir pieejamas visā novada teritorijā, jo katrā pagastā ir atbilstoša sporta infrastruktūra. Protams, Covid-19 pandēmija sporta un kultūras kustību ir krietni nobremzējusi. Uzsvaru liekam uz to, lai katra kultūras un sporta norise būtu ar pievienoto vērtību, lai tā dotu reālu pienesumu sabiedrībai. Protams, mēs vēlamies turpināt sakārtot dzīves vidi, un ne jau viss ir izdarīts. Viens no aktuāliem objektiem ir Gulbīšu parks Gulbenē, kam ir noslēdzies metu konkurss. Tagad jāsaņem deputātu balsojums. Pārmaiņas plānojam arī skvērā domes ēkas priekšā un teritorijā pie bibliotēkas. Vēlamies, lai katrs solis pilsētā iedzīvotājiem sniegtu prieku un baudījumu.
Novada pašvaldība ir realizējusi Stāmerienas pils atjaunošanas projektu, kas šo pili izceļ jaunā gaismā un kvalitātē. Vai līdzīgi rīkosieties arī Baltās pils sakarā?
Baltā pils ir privātīpašums, taču pie šī jautājuma mēs varētu atgriezties nākamajā ES finanšu plānošanas periodā, kad būs skaidri zināms, kādu atbalstu vēsturisko ēku atjaunošanai ir iespējams saņemt no ES fondiem.
Pašvaldība lielu darbu un finanšu līdzekļus ir ieguldījusi Stāmerienas pils fasādes, jumta un logu restaurēšanā un teritorijas labiekārtošanā, papildinot to ar multimediālu vēstījumu. Tā ir videoprojekcija uz pils ziemeļu sienas, kas stāsta par pils vēsturi, par tās īpašniekiem, par pils dedzināšanu un atjaunotni. Pēc pils atjaunošanas tūrisma plūsma ir ļoti liela. Telpās ir saglabātas vairāku gadsimtu liecības, arī no muižas pils laikiem un padomju gadiem. Jāsaka, ir labi, ka pils telpas nav sabojājis eiroremonts - tās ir autentiskas liecības par pils vēsturi, kuras centīsimies saglabāt.
Pili esam plānojuši izmantot vairākiem mērķiem, jo vienlaikus tā ir kultūrvēstures piemineklis, muzejs un tūrisma objekts, kā arī kā pasākumu, semināru un svinību norises vieta - jaunlaulātie šo pili ir ļoti iecienījuši. Domājam, ka parkā labi iederētos neliela estrāde, jo vide tiešām ir baudāma.
Latvijai tikko palika 102 gadi, un pie durvīm klauvē jaunais gads. Ko teiksiet cilvēkiem šajā nebūt ne vienkāršajā laikā?
Latvija sākas no katra cilvēka, no ģimenes. Katram vispirms sevī ir jāierauga pozitīvās vērtības, tad arī ģimenes un valsts līmenī. Ja mēs visi domāsim pozitīvi, darīsim labus darbus un neizsaimniekosim valsti, tad Latvijai būs skaista nākotne. Es Latviju redzu kā Eiropas citadeli, kurā visi vēlēsies dzīvot.
