Saeimas deputātu atalgojums šogad ir būtiski palielināts, savukārt parastie Saeimas darbinieki joprojām tiek turēti “pusbadā” – secina “Neatkarīgā”, salīdzinot publiskoto jauno deputātu algas un Saeimas mājaslapā atrodamo parasto darbinieku atalgojuma sarakstu.
Šādu salīdzinājumu varētu arī neveikt vai nosaukt to par nekorektu, ja vien vairāku desmitu gadu garumā politiķi gan no Saeimas tribīnes, gan citviet savās kaismīgajās runās neskaitāmas reizes nebūtu stāstījuši par centieniem mazināt nevienlīdzību sabiedrībā. Taču realitātē Saeimas priekšsēdētāja atalgojums šogad ir 7982 eiro, bet Saeimas sekretariāta darbinieka atalgojums aptuveni astoņas reizes mazāks jeb 996 eiro.
Vienprātība, ar kādu politiķi paaugstināja savai kastai algas, un vienaldzīgā klusēšana, kad ir runa par nepieciešamību paaugstināt algas parastajiem darbarūķiem vai par tāda nodokļu režīma un nodokļu administrēšanas radīšanu, kas veicinātu interesi Latvijā investēt, radīt jaunas darba vietas, vairot nacionālo kopproduktu, liek ar piemēriem atgādināt, cik ļoti politiķu teiktais atšķiras no viņu darbiem.
Šogad Saeimas deputātu pamata alga palielinājusies par aptuveni 18%. Saeimas priekšsēdētāja alga pieaugs par 75%, parlamentārā sekretāra par 63%. Ievērojami pieaugs arī piemaksu apmērs tiem deputātiem, kuri ieņem papildu amatus Saeimā. Piemēram, Saeimas komisiju priekšsēdētājiem piemaksu apjoms pieaugs par 54%. Tikmēr Saeimas darbiniekiem - sekretāriem, tehniskajiem darbiniekiem - atalgojumu 2023. gadā nav plānots paaugstināt ne par centu.
Saeimas deputātu atalgojumu nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5.1 pants, un, vadoties pēc šī likuma, 14. Saeimas deputātu alga šogad ir 3981 eiro pirms nodokļu nomaksas, kamēr pagājušajā gadā tā bija 3386 eiro. Algu apjoms vadošo amatu pārstāvjiem Saeimā pieaugs ļoti izteikti. No 2023. gada Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro lielu atalgojumu. Parlamentārā sekretāra atalgojums pirms nodokļu nomaksas pieaugs no 3841 uz 6256 eiro mēnesī. Arī deputātiem, kuri ieņem konkrētus amatus Saeimā, papildus pamata algai palielināsies piemaksu apmērs par amata pienākumu izpildi. Saeimas komisijas priekšsēdētāja mēneša piemaksas apjoms pagājušajā gadā bija 1471 eiro, bet šogad tas palielinājies, sasniedzot 2275 eiro. Milzīgs piemaksas paaugstinājums 2023. gadā ir gaidāms Saeimas komisiju priekšsēdētāju biedriem. Pērn piemaksas apmērs pirms nodokļu apmaksas bija 370 eiro, šogad tas sasniegs 1706 eiro, kas nozīmē, ka šī amata piemaksa kāps aptuveni četras reizes. Arī piemaksa par Saeimas komisijas sekretāra amata izpildi šogad pieaugs, piemaksas summai esot 569 eiro bruto, kamēr pērn tā bija 370 eiro.
Vaicājot, vai arī kādas algu izmaiņas (ja tādas ir) šogad ir paredzētas Saeimas darbiniekiem, kuri nav deputāti, Saeimas sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis atbildēja: “Līdz 2023. gada valsts budžeta apstiprināšanai Saeimas darbinieku atalgojuma izmaiņas nav plānotas. Taču atalgojums likumdevēja institūcijā strādājošajiem būtiski atpaliek no aktuālās situācijas izpildvarā, un nākotnē to iecerēts tuvināt vidējam valsts pārvaldē strādājošo atalgojumam.”
Tātad, lai gan ir skaidrs, ka šo darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs un ir nepieciešams to palielināt, nav doti nekādi konkrēti solījumi, ka Saeimas darbinieku atalgojums tuvākajā laikā paaugstināsies. Piemēram, Saeimas štatu sarakstā redzams, ka 32 Saeimas “sekretariāta funkcijas” pildošo darbinieku mēneša vidējais atalgojums šobrīd ir 996 eiro. Pēc nodokļu nomaksas šī summa ir gaužām maza - ap 700 eiro. Piemēram, no tās viena septītā daļa tiktu iztērēta, vien darba dienās ēdot pusdienas Saeimas ēdnīcā par piecu eiro dienas piedāvājumu. Var arī ietaupīt, ēdot tikai otro ēdienu, kā cenas Saeimas ēdnīcā ir vidēji no 3,50 līdz 4,50 eiro par porciju.
Vēl zemāka vidējā alga ir štatu sarakstā norādītajiem “kvalificētajiem strādniekiem”, kuru mēneša vidējais atalgojums ir 773 eiro. Darbinieki, kuri izpilda Saeimas ikdienā neatsveramas funkcijas - stenogrammu veidotāji, dokumentu rediģētāji, arhivētāji -, arī nesaņem augstu atalgojumu. Septiņi Saeimas “stenogrammu nodrošinātāji” saņem 1309 eiro mēnesī (bruto), “arhīva pakalpojumu” veicēji - vidēji 1226 eiro mēnesī (bruto), bet 11 ”dokumentu rediģētāji’’ - 1329 eiro (bruto). Šāda alga ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par Saeimas deputāta pamata algu (neskaitot piemaksas). Pēc nodokļu nomaksas šiem darbiniekiem atlīdzības summa ir vidēji 1000 eiro mēnesī. Šāds atalgojuma līmenis ir zem vidējā Latvijas atalgojuma, jo, piemēram, 2022. gada 3. ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1384 eiro. Ir Saeimas darbinieki, kuru atalgojums ir augstāks, piemēram, “Saeimas drošības” darbinieki saņem vidēji 1947 eiro mēnesī pirms nodokļu atmaksas. Lai gan šis amats - aizsargāt valsts amatpersonu un politiskās pārvaldes iestādes drošību - ir ārkārtīgi nozīmīgs, pēc nodokļu nomaksas atalgojums par to nav nemaz tika augsts, proti, nedaudz virs 1300 eiro mēnesī.
Jāatgādina, ka zemu atalgotie darbinieki - sekretāres, arhivāri un citi čaklie Saeimas darbarūķi - apkalpo arī īpašā slepenības režīmā strādājošo Saeimas Nacionālo drošības komisiju, kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.
