Neviena no Saeimas frakcijām nepauž klaju atbalstu pašreizējā Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita atkārtotai prezidentūrai, konstatē “Neatkarīgā”, aptaujājot Saeimas frakciju deputātus. Tas nozīmē, ka gan pašam E. Levitam, gan viņa plašajam padomnieku korpusam un tā komandierei Sarmītei Ēlertei būs krietni jāpasvīst, pārliecinot politiķus par pašreizējā valsts galvas neaizstājamību amatā.
Pirms pieciem gadiem, 2019. gada februārī, atklātu atbalstu E. Levita ievēlēšanai pauda divas koalīcijas partijas frakcijas - Nacionālā apvienība (NA) un Jaunā konservatīvā partija. Klusējot par savu atbalstu toreiz signalizēja arī premjera Krišjāņa Kariņa partija “Jaunā Vienotība” (JV). Turpretim šobrīd, 2023. gada janvārī, atbalstu pašreizējam prezidentam neviens vairs nepauž.
Analizējot aptaujā savāktos viedokļus, secināms, ka ar vislielāko ticamību par E. Levitu varētu nobalsot divas frakcijas - JV un NA. Tādējādi viņš iegūtu tikai 39 balsis. Trešā koalīcijas partija “Apvienotais saraksts” ir atzinusi, ka virzīs citu prezidenta amata kandidātu. Tātad ar koalīcijas balsīm A. Levitam acīmredzami nepietiks. Atliek mēģināt piesaistīt opozīcijas balsis. ZZS arī jau skaidri pateikusi, ka neatbalstīs E. Levita kandidatūru. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) sliecas E. Levitu neatbalstīt. Atliek “Progresīvie” un “Stabilitātei”, kuri nav konkrēti atbildējuši, vai atbalstītu Levita kandidatūru. Taču abas partijas ir paudušas, ka partijas iekšienē notiek diskusijas par sava kandidāta izvirzīšanu.
Visneitrālāk uz jautājumu par iespējamu E. Levita pārvēlēšanu atbildēja JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, sakot, ka JV frakcijā šis jautājums vēl nav apskatīts un ka šobrīd partijai ir citas prioritātes, piemēram, šī gada valsts budžeta apstiprināšana. Arī “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens uz jautājumu par partijas virzīto prezidenta amata kandidātu atbildēja izvairīgi, jo partijā par šo jautājumu vēl nav bijusi oficiāla diskusija: “Partijai pagaidām nav oficiālas nostājas šajā jautājumā. Vēl par to tiks diskutēts. Ir iespējami dažādi scenāriji, un ir pāragri nosaukt konkrētus kandidātus.” K. Briškens gan atzina, ka neizslēdz iespēju virzīt kandidātu no partijas iekšienes.
AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka partija prezidenta amatam virzīs kandidātu, “kas nav Egils Levits”, un tas varētu būt gan kāds no partijas vidus, gan kāds cits. Arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis neslēpj, ka partija šajās prezidenta vēlēšanās kā kandidātu nekādā gadījumā neatbalstīs Egilu Levitu un izvirzīs kādu citu personu, iespējams, no savas partijas: “Ņemot vērā to, ka mūsu partija vēlas redzēt valstiski domājošu prezidentu, kas atbalsta demokrātiskas vērtības, grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai atbalstītu Egila Levita pārvēlēšanu otrajā termiņā. Izdarījām pareizi, ka arī iepriekšējās vēlēšanās nenobalsojām par viņa kandidatūru.”
ZZS iestājas ne tikai par jauna valsts prezidenta ievēlēšanu, bet arī par prezidenta ievēlēšanas procedūras grozījumiem, aizstāvot viedokli, ka Latvijai nepieciešams tautas vēlēts prezidents un nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus LR Satversmē un prezidenta ievēlēšanas likumā.
Līdzīgu viedokli pauda LPV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans, izsakoties, ka partija jau iepriekš ir paudusi kritiku pret pašreizējo valsts prezidentu Egilu Levitu, līdz ar to, šķiet, neatbalstītu viņa kandidatūru prezidenta amatam. Oficiāla diskusija par šo tematu partijas aprindās vēl gan neesot bijusi. K. Krištopana personīgais viedoklis jautājumā par E. Levita pārvēlēšanu ir kritisks: “Personīgi neatbalstu Egila Levita pārvēlēšanu prezidenta amatā, ceru, ka izvirzīs jaunas kandidatūras. Arī uzskatu, ka, ja prezidentu ievēlētu tauta, nevis Saeima, būtu lielāka konkurence uz šo amata vietu un līdz ar to vinnētu labākais kandidāts.”
LPV, tāpat kā ZZS, atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu Latvijā, kas pastiprinātu konkurences faktoru prezidenta vēlēšanu procesā, tādējādi atļaujot izvēlēties labāko.
Opozīcijas partija “Stabilitātei” par E. Levitu izteicās kritiski, taču konkrētu atbildi tomēr vairījās sniegt. Frakcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Kameņeva pauda: “Uzsākot valsts prezidenta gaitas, Egils Levita kungs personīgi solīja kļūt par visas Latvijas iedzīvotāju prezidentu. Diemžēl savu solījumu viņš nav turējis, sadalot valsts iedzīvotājus latviešos un nelatviešos. Šī rīcība ir cēlonis, kā rezultātā mūsu partija ir zaudējusi uzticību valsts prezidentam. Egila Levita kunga kandidatūras atbalstīšana nākamajām valsts prezidenta vēlēšanām ir zem jautājuma zīmes.” Partijā šobrīd notiekot sarunas par sava prezidenta kandidāta izvirzīšanu. Esot varianti.
Lai gan iepriekšējās valsts prezidenta vēlēšanās galvenie pašreizējā prezidenta atbalstītāji bija NA, tagad uz jautājumu, vai NA arī šajās vēlēšanās atbalstītu Levitu vai virzītu kādu citu kandidātu, partijas pārstāvji neatbildēja.
Pats E. Levits pērn novembrī intervijā “Neatkarīgajai” atzina: “Biju ievēlēts uz četriem gadiem un uz šo laiku arī plānoju savu darbību. Kas būs tālāk - nezinu. Viss izšķirsies īsi pirms finiša.”
