“Jaunās Vienotības” (JV) politiķi turpina aktīvi aģitēt koalīcijas partnerus par nepieciešamību kotēt biržā daļu no valsts kapitālsabiedrību akcijām, savukārt Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS) uz “kariņistu” centieniem raugās ar bažām.
Lielo un naudīgo valsts kapitālsabiedrību, īpaši tādu kā “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”, “Augstsprieguma tīkls” u.c., iespējamā privatizācija ik pa brīdim parādās teju vai katras valdošās politiskās elites “ēdienkartē”. Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošas informācijas, arī jaunveidojamās valdības deklarācijā premjera partija JV cenšoties iekļaut sadaļu par valsts kapitālsabiedrību akciju daļu kotēšanu biržā. Tas varētu būt pirmais solis uz to pašu daudzu tik kāroto lielo valsts uzņēmumu nonākšanu privātā kontrolē. Topošās koalīcijas partneri pret to iebilst, savukārt pati JV atsaucas uz nepieciešamību transformēt kapitāla tirgu.
NA Saeimas deputāts Jānis Dombrava “Neatkarīgajai” sacīja, ka jau valdības veidošanas memoranda izstrādes laikā partiju apvienība ir iestājusies pret virzību uz valsts stratēģiski nozīmīgo uzņēmumu akciju daļas pārdošanu biržā. “Tolaik daudz par to tika diskutēts, šīs sarunas turpinās arī pašlaik. Tomēr mūsu pozīcija paliek nemainīga - mēs konceptuāli neatbalstām šādu soli,” sacīja deputāts.
Viņš pieļāva, ka topošajā valdības deklarācijā punkts par valsts kapitālsabiedrību akciju mazākuma akciju kotēšanu biržā tomēr varētu tikt iekļauts, bet tas attiektos uz mazākiem uzņēmumiem. “Valstij piederošu akciju sabiedrību ir ļoti daudz, un ne visās no tām pārvaldība ir atbilstošā līmenī. Pieļauju, ka daļas no akcijām pārdošana ne tikai kvalitatīvi mainītu šo pārvaldību, bet ļautu piesaistīt arī papildu finanšu resursus,” skaidroja J. Dombrava, atkārtoti uzsverot, ka tas neattiektos uz stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem.
Vēl striktāks savā viedoklī bija Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs (kurš tikko nosaukts arī kā iespējamais nākamais satiksmes ministrs) Jānis Vitenbergs. “NA ir pret kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, mums ir svarīgi, ka šādi punkti neparādītos arī topošās valdības deklarācijā. Tādi uzņēmumi kā “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” ir valsts un katra tās iedzīvotāja īpašums un nevar tapt nodoti kādas šauras cilvēku grupas rokās,” rakstiskā atbildē norādīja J. Vitenbergs.
Viens no AS līderiem Uldis Pīlēns “Neatkarīgajai” atzina, ka JV vēlme panākt valdības deklarācijā sadaļas iekļaušanu par valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā līdz pat 20% kopapjomā no visām uzņēmuma akcijām raisot nopietnas bažas. “Vēl šodien mums notika asas diskusijas par šo JV piedāvāto redakciju. Iepriekš parakstītajā sadarbības memorandā mēs gan piekritām tēzei, ka nepieciešamības gadījumā valsts kapitālsabiedrību darbības efektivitātes uzlabošanai varētu tikt piemēroti atsevišķi finanšu instrumenti, tomēr JV piedāvātais ir principiāli cits variants, kas paredz būtiski skart valsts kritisko infrastruktūru. Mēs tam neesam gatavi piekrist. Ne kādai procentu robežai, ne šādai pieejai kā tādai,” sacīja U. Pīlēns.
Viņš atgādināja, ka, piemēram, “Latvenergo” kā 100% valsts īpašumā esošas kapitālsabiedrības statusu iedzīvotāji savulaik ir nostiprinājuši referendumā. Arī šis lēmums ir saistošs. “Ja JV tomēr uzstās uz šāda punkta iekļaušanu, tad tas precīzi jāpapildina, uz kuriem uzņēmumiem šie nosacījumi neattiecas, teiksim, “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”, “Augstsprieguma tīkls” un tamlīdzīgi. Kad tas tiks izdarīts, tad atlikušo kotējamo uzņēmumu skaits izrādīsies pavisam niecīgs,” norādīja AS līderis.
Viens no vadošajiem JV politiķiem A. Ašeradens “Neatkarīgajai” skaidroja, ka JV iecerei kotēt biržā daļu no valsts kapitālsabiedrību akcijām esot cēli mērķi: “Pirmkārt, tā ir valsts uzņēmumu pārvaldes distancēšana no politiķiem. Otrkārt un galvenokārt, tas būtu instruments ekonomikas kapitalizācijas transformēšanai. Tā ir joma, kurā mēs būtiski atpaliekam no citām Baltijas valstīm. Piemēram, Igaunijā kapitalizācijas apjomi sasniedz 7,4 miljardus, Lietuvā apmēram tikpat, savukārt mums tie ir tikai 0,7 miljardi. Bez lielo uzņēmumu piesaistes būtiskus uzlabojumus panākt būs grūti,” skaidroja politiķis. Vēl, pēc A. Ašeradena teiktā, lielo valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicināšot gan pensiju fondu kapitāla piesaisti pašmāju tirgum, gan arī radīšot iespēju iedzīvotājiem veiksmīgi, efektīvi un ilglaicīgi ieguldīt savus uzkrājumus, kuru vērtība pašreizējās inflācijas apstākļos strauji zūd. Turklāt visas šīs iespējamās pārmaiņas garantēšot arī daudz lielāku valsts uzņēmumu pārvaldības caurspīdīgumu nekā līdz šim.
JV politiskā kursā esot pateikts skaidrs “nē” bažām, ka uzņēmumu kotēšana biržā varētu būt pirmais solis to privatizācijas virzienā. “80% garantēti paliktu valsts īpašumā, tādēļ spekulācijām par šo tēmu nav nekāda pamata,” apgalvoja A. Ašeradens.
“Neatkarīgā” jau rakstīja (https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/398425-paklusam-briedina-valsts-kapitalsabiedribu-privatizacijas-planu?) par politiskajos kuluāros izskanējušo viedokli, ka iecerētā 20% akciju kotēšana biržā varētu būt JV inspirēts pirmais solis stratēģiski nozīmīgo uzņēmumu privatizācijas virzienā. Līdz šim gan JV politiķi, gan starpresoru amatpersonas uz jautājumiem atbildēja izvairīgi.
