Ja Saeimas vairākuma “balsošanas mašīna”, pretēji atbildīgās komisijas lemtajam, šodienas sēdē tomēr skatīs grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, opozīcijai vismaz teorētiski ir vairākas iespējas šo situāciju apstrīdēt.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka otrdien Saeimas Juridiskā komisija ar balsu vairākumu noraidīja otrajā un galīgajā lasījumā iesniegtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, ar kuriem bija paredzēts likumdošanā nostiprināt jaunās Klimata un enerģētikas ministrijasi izveidi, kā arī radīt vairākus ministru biedru amatus. Papildus tam komisija arī lēma šo likumprojektu nevirzīt tālāk izskatīšanai Saeimas sēdē. Jau vakar tapa zināms, ka Saeima tomēr ir iekļāvusi šī likumprojekta izskatīšanu šodienas sēdē.
Tādējādi radusies pretruna starp komisijas lemto un Saeimas vairākuma rīcību. Būtiskākais aspekts šajā lietā ir iepriekš Saeimas pieņemtais lēmums par likuma izskatīšanu steidzamības kārtā, vienlaikus nosakot arī precīzu tā otrā lsaījuma dienu - 1. decembri.
Tieši šis apstāklis faktiski paver it kā tiesiski korektu ceļu Juridiskās komisijas lēmuma ignorēšanai.
Juridiskās komisijas loceklis, ZZS Saeimas frakcijas depuāts un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris “Neatkarīgajai” skaidroja, ka situācija būtu cita, ja likumprojekts tiktu skatīts parastajā kārtībā, t.i., trīs lasījumos. “Ja Juridiskā komisija parastajā kārtībā nolemtu neatbalstīt likumprojektu un nevirzīt to tālākai izskatīšanai, tad, visticamāk, tas arī paliktu komisijas atvilktnē. Šoreiz gadījums ir nedaudz citāds - ar iepriekšējo lēmumu Saeima noteica precīzu otrā un galīgā izskatīšanas termiņa laiku, kādas tiesības Saeimai ir. Šajā gadījumā 11 Juridiskās komisijas deputātu lēmums nevar tikt stādīts augstāk par visas Saeimas lemto,” viņš sacīja.
Juridiskās komisijas vadītājs, “Jaunās Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins savos izteikumos “Neatkarīgajai” bija visai lakonisks - viņš esot tiesīgs paust tikai oficiālo komisijas viedokli, t.i., apstiprināt, ka pieņemts lēmums likmprojektu neatbalstīt. “Tas ir viss, ko varu pateikt,” norādīja Judins, neielaižoties komentāros par situācijas juridisko vērtējumu. Viņš vienīgi piebilda, ka savā deputāta praksē nevarot atcerēties līdzīgu gadījumu, kad komisijā lemais tiktu pārbalsots ar Saeimas vairākuma lēmumu.
Te jāpiebilst, ka tagadējais Juridiskās komisijas vadītājs ir šo to aizmirsis, lai gan bijis deputāts nu jau vairākās Saeimās pēc kārtas. Proti, iepriekšējā parlamenta pilnvaru laikā Valsts un pašvaldību lietu komisija nolēma neatbalstīt grozījumus pašvaldību likumā saistībā ar Rīgas domes atlaišanas peripetijām. Neskatoties uz negatīvo atzinumu, toreizējās Saeimas vairākums tomēr lēma par labu likumprojektam. Pēc lēmuma 34 opozīcijas deputāti vērsās pie Valsts prezidenta ar prasību neizsludināt grozījumus un nodot likumprojektu parakstu vākšanas uzsākšanai referenduma ierosināšanai. Prezidents respektēja likumīgās deputātu prasības un attiecīgi rīkojās, tomēr rezultāts izpalika - nepieciešamo parakstu daudzumu savākt toreiz neizdevās, un likums tika izsludināts.
Šāda iespēja ir arī 14. Saeimas deputātiem, un, iespējams, tā tiks izmantota. Nedaudz cita varētu būt vienīgi prezidenta reakcija - ņemot vērā, ka viņš tikko kā ir nominējis Krišjāni Kariņu kā nākamās valdības stādītāju, iespējams, šajā gadījumā opozīcijas parasīto valsts galva var “nesadzirdēt” - skaidrs, ja tiktu ievērota iepriekš minētā procedūra, visticamāk, jaunās valdības apstiprināšana atbīdītos neredzamās tālēs. Rezultātā viss Kariņa pasākums varētu ar blīkšķi izgāzties un Levitam nāktos no jauna rēķināt, kura kandidāta nominēšana viņam nodrošinātu pārvēlēšanas iespēju.
Gunārs Kūtris uzsvēra, ka bez minētās vēršanās pie prezidenta pastāv iespēja arī vērsties ar prasību Satversmes tiesā. “Protams, ir jābūt precīzam juridiskam un likumiskam pamatam to darīt, precīzi norādot, kādas likumu vai Satversmes normas ir pārkāptas,” viņš uzsvēra.
Gatavību visiem iepējamiem līdzekļiem vērsties pret Saeimas vairākuma diktātu apliecināja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas deputāts Vilis Krištopans. “Ja būs pamats, noteikti vērsīsimies tiesā. Protams, šajā gadījumā nav tik svarīgi tie ministru biedru posteņi vai jaunā ministrija. Galvenais ir panākt, lai valstī beidzot nostiprinātos konstitucionāla kārtība” viņš teica.
